Brīvdabas muzejā norisināsies atraktīvas Mārtiņdienas svinības
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šodien no plkst.11 līdz 15 svinēs Mārtiņdienu - ar Mārtiņu masku gājienu, Mārtiņdienas gaiļu izstādi, masku, puzuru, sveču darināšanas darbnīcām, kalēja amata demonstrējumiem, rotaļām, dančiem, informē muzeja pārstāve Līga Rimšēviča.
Viņa atzīmē, ka apmeklētāji tiek gaidīti ierodamies latviešu tradicionālās maskās, bet būs iespēja tās pašiem darināt arī uz vietas.
Mārtiņi Saules gada ritā iezīmē pusceļu no Miķeļiem līdz Ziemassvētkiem. Atbilstoši gadalaiku un zemnieka darba dzīves ritējumam, Mārtiņi noslēdz rudens lauku darbus un atver vārtus ziemai. Tas nozīmē, ka saimniecībā zemei bija jābūt apartai, beidzās ganu un pieguļas laiks, gatavojot krājumus ziemai, tika kauti lopi, bet labība - noglabāta klēts apcirkņos.
Šodien no plkst.11 pie Priedes kroga sāks darboties Mārtiņdienas masku darbnīca, no turienes plkst.12 un 14 būs Masku gājiens Etno kompānijas "Zeidi" vadībā.
Kurzemes zemnieku sētā no plkst.11 būs Mārtiņdienas gaiļu izstāde un Puzuru darbnīca, no plkst.13 dziedās ansamblis "Stiprās sievas".
Pie Nidas dūmistabas būs vaska sveču liešanas darbnīca, savukārt pie Mērsraga smēdes būs kalēja meistardarbnīca un no plkst.12.00 izjādes bērniem ar zirgu.
Vidzemes zemnieku sētā no plkst.12.30 būs Mārtiņdienas rotaļas un danči. Būs atvērta arī Liepājas ostas noliktava, kurā varēs apskatīt vairāk nekā 100 muzeja krājuma lādes, bet muzeja izstāžu zālē izstādes "Ziemas transports zemnieka sētā 18. līdz 20.gadsimtā" autore Una Bērente būs gatava pastāstīt par slieču liekšanu un ragavu darināšanu.
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pedagoģe Ieva Bērziņa norāda, ka cilvēks jūtas droši sakārtotā un saprotamā pasaulē. Tāpēc gan senatnē, gan šodien cilvēki, sev atbilstošā veidā, strukturē telpu un laiku. Zemnieka laika ritējumu noteica debesu ķermeņu - Saules, Mēness un Zemes - savstarpējā kustība, kas vērojama dabas norisēs - dienas un nakts mijā, gadalaiku maiņā, gadu ritējumā.
Viņa uzsver, ka dabas cikli veidoja zemnieka darba un atpūtas ritmu, kurā svētki kalpoja par atskaites punktiem laika mērīšanai. Būtībā latvieši svin gaismu, precīzāk - iezīmīgus brīžus Zemes un Saules kopīgajā riņķa dancī. Vai tā būtu gada garākā diena un īsākā nakts, kā tas ir Jāņos, vai otrādi - īsākā diena un garākā nakts, kā Ziemassvētkos, katri gadskārtu svētki daudzina Saules dievišķo gaismu, ikreiz piešķirot tai citu tēlu un vārdu - Metenis, Lieldiena, Ūsiņš, Jānis, Miķelis, Mārtiņš.
Mārtiņdienas simbols ir gailis. Gailis ir gaismas saucējs, tā dziesma atskan kā vēstnesis saules lēktam. Savukārt sarkanās krāsas simbolika saistīta ar uguni un dzīvību.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem.
Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. 2024.gadā muzejs svinēs savu simtgadi. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā - muzejs "Vēveri" Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta "Vītolnieki" jūras krastā Rucavas pagastā.