Mākslas un dabas muzejā "Sinclair-Haus", Bādhomburgā, Vācijā, līdz 17.augustam apskatāma izstāde "Starp augiem", kurā iekļauts latviešu mākslinieku Rasas un Raita Šmitu darbs "Solarceptors", aģentūru LETA informēja "Rixc" pārstāve Līva Siliņa.
Wabi-sabi ir estētisks jēdziens, kas atrod skaistumu nepilnībā un nepastāvībā. Mūsdienu dzīvē pieņemt wabi-sabi nozīmē pieņemt lietu pārejošo raksturu, atrast skaistumu vienkāršībā un novērtēt katra mirkļa unikalitāti.
Cilvēki jau gadsimtiem ilgi ir rakstījuši un attēlojuši erotiku. Izpaust mūsu seksualitāti ir bijusi neatņemama cilvēka dzīves sastāvdaļa jau kopš pirmsākumiem un senie gleznojumi kalpo kā pierādījums tam.
“Mana mākslinieka pārliecība – radītais dzīvo, tas paliek ap mums, tas darbojas un ietekmē. Mēs esam atbildīgi par to, ko radam. Tāpēc esmu izvēlējusies pētīt gaismu, telpu, krāsu. To, ko cilvēkam lietderīgu tās varētu darīt,” saka māksliniece Madara Gulbis.
“Vakardienas vairs nav un rītdiena nav apsolīta. Mums ir tikai tagadnes mirkļi, ko piedzīvojam šobrīd. Es patiesi vēlos, lai cilvēki no manas izstādes aiziet ar sajūtu par mirkļa burvību. Par to, ka, vēloties būt tuvāk bezgalībai, mēs šeit esam tikai uz mirkli,” saka māksliniece Ilze Egle.
Tie, kas ar šīs mākslinieces vārdu līdz šim nav pazīstami, noteikti atsauks atmiņā milzu krāsaini punktotos Louis Vuitton modes nama un butiku noformējumus Ņujorkā, Parīzē, Tokijā un citviet pasaulē šā gada pavasarī.
Māksla ir lielisks veids, kā aizbēgt no realitātes. Tomēr tā ir arī medijs, caur kuru mēs pasaules lietu kārtību ieraugām caur subjektīvo mākslinieka prizmu. Mākslinieki ir gan kā trankvilizatori, kas ļauj atslābt no stresainā ikdienas drudža, gan kā karoga nesēji, kuri, pūlim priekšgalā ejot, izsauc uz sevi sabiedrības kritikas pirmās lodes.
“Es esmu attēla, nevis vārdu māksliniece, tāpēc vēlos, lai apmeklētāji, iepazīstot manus darbus, paši piedzīvo savas emocijas, uztver caur savu skatījumu, nevis seko manam aprakstam, kas tur būtu jāierauga,” saka tekstilmāksliniece Līva Kaprāle.
“Ļoti izbaudu bērzu viegli dzeltenīgo, ņirbošo lapu krāsu un piesātināti zvaigžņotās rudens debesis. Un īpašās smaržas gaisā, kas raksturīgas rudenim un raisa visspēcīgākās sajūtas. Tās aicina pievērsties iekšējākiem procesiem un pēc rudens ekvinokcijas arī pienākas atrast vairāk miera un laiku pārdomām,” saka māksliniece Maija Muižniece.
“Šodienas mākslinieka uzdevums it palīdzēt izprast laiku un laikmetu. Palīdzēt risināt, apšaubīt, radīt iemeslu pārdomām, kā arī atgādināt parūpēties par savu iekšējo bērnu, paskatīties uz pasauli plašāk, ne tikai malties savā ikdienas sūrumā. Parādīt to, ka dzīve ir tik jaudīga, cik jaudīgi paši tai pieejam,” saka māksliniece Linda Vilka.
Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, kur informācijai var piekļūt ar interneta savienojumu un 3. klases rakstīšanas līmeni. Valodas stilam un prasmēm vairs nav nozīmes, jo jautājumi un meklējumi ir tādi paši, kā vismaz 1000 citiem cilvēkiem.
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā pret ziedojumu iespējams iegūt kādu no Ukrainas tēlnieka Illjas Trofimčuka veidotajām plaketēm no cikla "Šķēle", informē LMS prezidents Igors Dobičins.
Gleznošana ir diezgan populārs hobijs, arī zvaigžņu vidū. Tomēr dažas slavenības to ir pārvērtušas par savu otro profesiju, kas viņiem dod ne tikai papildu slavu, bet arī labus ienākumus.
Ja gribas aizlaisties no pilsētas centra kņadas, stādaudzētava Dārzs zem Saules būs lieliska izvēle. Iedzert kafiju šarmantajā vasaras kafejnīcā, ziedošu augu ielenkumā. Te laiks it kā uz mirkli apstājas. Taču izrādās, ka šādā vidē var rīkot arī izstādes, kur māksla saplūst ar dabu, papildinot un bagātinot viena otru.
Tiesībsargs neredz pamatu aizliegt publiski izrādīt neviennozīmīgi vērtētos mākslas darbus Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, informē Tiesībsarga biroja komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājas vietnieks Edgars Lākutis.
Daugavpils pašvaldības rīcība ir skatāms kā cenzūras gadījums, turklāt tai nebija tiesību iejaukties igauņu keramiķa Sandersa Raudsepa personālizstādes "Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē" norisē un pieprasīt Marka Rotko mākslas centram izņemt no ekspozīcijas trīs darbus, tādu viedokli pauda Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūta (LMDA) pētniece Māra Traumane.
Daugavpilī notikušais, kad pašvaldības un garīdzniecības spiediena rezultātā no Rotko centra izstādes tika aizvākti trīs mākslas darbi, ir mākslas cenzūras gadījums, šādu vērtējumu intervijā TV3 pauda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Latvijas Muzeju biedrība (LMB) nosoda Daugavpilī notikušo mākslas cenzūru, pašvaldības vadībai kopā ar garīdzniecību vēršoties pret izstādi Marka Rotko mākslas centrā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) pauž cerību, ka vides aktīvisti Latvijā nemēģinās bojāt mākslas darbus, sekojot aktīvistu izpausmēm citviet pasaulē, akcentē muzeja direktores vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova.