Baltijas valstu parlamentāriešu sanāksmē ceturtdien, 12.aprīlī, Tallinā pieņemtajā deklarācijā aicina izlīdzināt Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības tiešmaksājumus ātrāk, nekā to piedāvā Eiropas Komisija, kā arī reformēt ES kopējo lauksaimniecības politiku tā, lai visu dalībvalstu lauksaimniekiem būtu vienlīdzīgi konkurences apstākļi.
Šķirnes mājlopu audzētāju biedrības "Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija" kopsapulcē vienbalsīgi nobalsots par finansējuma piešķiršanu tiešmaksājumu lobēšanai Briselē, ziedojot 50 santīmus par hektāru no asociācijā iekļautajām saimniecībām.
Kopš Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) janvārī aizsāka līdzekļu piesaisti lobēšanas kampaņai par vienlīdzīgiem Eiropas Savienības (ES) tiešamksājumiem, tai turpina atsaukties kooperatīvi visā Latvijā.
Ņemot vērā Lauku atbalsta dienesta (LAD) apkopoto informāciju, 2011./2012. saimnieciskajam gadam no akcīzes nodokļa atbrīvotas dīzeļdegvielas saņemšanai apstiprināto hektāru skaits ir 970 180 ha, kas attiecīgi veido 87 l/ha, tas savukārt nav pietiekams apjoms, lai varētu saražot konkurētspējīgu lauksaimniecības produkciju, un salīdzinājumā ar 2010./2011.saimniecisko gadu ir par 15% mazāks.
Baltijas Asamblejas (BA) Prezidija locekļi 28.februārī tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komisijas deputātiem, lai uzsvērtu un aizstāvētu Baltijas valstu lauksaimnieku intereses Eiropas Savienībā.
No 2014.gada Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības finansējums dalībvalstu starpā jāpārdala taisnīgāk,trešdien, 22.februārī, uzsvēra Saeimas deputāti, diskutējot ar Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas deputātiem Sandru Kalnieti un Džeimsu Nikolsonu (James Nicholson) par ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu.
Eiropas parlaments (EP) pieņēmis regulu, kas ļauj lauksaimnieku organizācijām vienoties par piena cenām savu dalībnieku vārdā, nepārkāpjot konkurences noteikumus, informē EP Informācijas biroja vadītāja Iveta Ķelpe. Lai jaunā regula stātos spēkā, tā oficiāli jāapstiprina Eiropas Padomei.
Pirmdien, 30. janvārī zemkopības ministre Laimdota Straujuma Rīgā tikās ar Lietuvas lauksaimniecības viceministru Mindaugu Kuklieri (Mindaugas Kuklierius) un Igaunijas lauksaimniecības ministru Heliru Valdoru Sēderu (Helir-Valdor Seeder) un pārrunāja Baltijas valstu kopīgo nostāju par nepieciešamību ieviest godīgu un taisnīgu Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) attiecībā uz visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniekiem pēc 2013. gada.
14.decembrī notika ikmēneša Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulce, kurā tika aktualizēti lauksaimniekiem būtiski jautājumi.
Zemkopības ministrija aicina visus lauksaimniekus aktīvi piedalīties aptaujā par lauksaimniecības un lauku attīstības turpmāko nākotni. Tas nepieciešams, jo tuvojoties nākamajam plānošanas periodam (2014-2020.gadam), Zemkopības ministrija (ZM) ir uzsākusi konsultācijas ar partneriem par aktualitātēm nozarēs un nepieciešamo rīcību turpmākai nozaru attīstībai, tālab ir sagatavota aptaujas anketa viedokļu apzināšanai par attīstības politiku, situācijas novērtējumu nozarēs un atbalsta aktivitātēm šajā periodā.
14. decembrī zemkopības ministre Laimdota Straujuma dodas darba vizītē uz Briseli, lai Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kā arī vairākās daudzpusējās tikšanās ar dažādu ES dalībvalstu lauksaimniecības ministriem turpinātu diskusijas par Kopējās lauksaimniecības politikas reformu.
Latvija vēlas, lai Eiropas Savienībā (ES) tiktu veidota taisnīga lauksaimniecības politika, kuras ietvaros arī Latvijas lauksaimnieki saņemtu līdzvērtīgus tiešos maksājumus un ES vienotajā tirgū varētu konkurēt ar veco dalībvalstu lauksaimniekiem uz vienādiem nosacījumiem.
Šodien, 6. decembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts akciju sabiedrības „Lauku attīstības fonds” (LAF) turpmāko darbību kredītu garantēšanā.
Trešdien, 30.novembrī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sarunā ar Igaunijas lauksaimniecības ministru Heliru Valdoru Sederu (Helir-Valdor Seeder) vienojās par kopīgiem Latvijas un Igaunijas mērķiem Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā 2014.-2020.gadam panākt taisnīgākus nosacījumus lauksaimniecības tiešmaksājumiem.
Latvijas lauksaimnieki ir neapmierināti ar Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013.gada, savukārt EK Lauksaimniecības politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis Villijs Šulcs-Grēve ieteica lauksaimniekiem kompensēt zemos tiešmaksājumus ar citām KLP piedāvātajām finansiālā atbalsta iespējām.
Trešdien, 12.oktobrī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar jauno Austrijas vēstnieku Latvijā Štefanu Pēringeru, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē. Sarunā puses pauda gandarījumu par abu valstu labajām divpusējām attiecībām un līdzšinējo sadarbību un apliecināja, ka varētu kopīgi cīnīties par savām interesēm Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta kontekstā, informē Mārtiņš Panke
Ministru prezidenta preses sekretārs.
Trešdienas pēcpusdienā protestā pret nevienlīdzīgiem maksājumiem pie Eiropas Savienības (ES) mājas Rīgā, Aspazijas bulvārī, pulcējās vairāk nekā 300 lauksaimnieku.
Eiropas Komisija (EK) joprojām plāno diskriminēt Latvijas lauksaimniekus, nostādot nevienlīdzīgos konkurences apstākļos, salīdzinājumā ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniekiem, komentējot trešdien publiskotos priekšlikumus par Kopējo lauksaimniecības politiku laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, norādīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
„Latvijas lauksaimnieki kategoriski pieprasa politiķiem atrisināt šādus svarīgus jautājumus Kopējās lauksaimniecības politikas reformas ietvaros:
izveidot tādu Kopējo lauksaimniecības politiku, lai visu ES dalībvalstu lauksaimnieki saņemtu vismaz 90% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa;
maksājumu nosacījumus balstīt uz jauniem, objektīviem kritērijiem;
jauno tiešo maksājumu sistēmu ieviest bez pārejas perioda.”
Šodien SIA "Latvijas piens" dibinātāji, lauksaimniecības kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse" un "Piena partneri KS" iemūrē pamatakmeni jaunajai piena pārstrādes rūpnīcai.