Lauksaimnieki

Decembra vidū ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tika oficiāli apstiprinātas Kopējās lauksaimniecības politikas reformas trīs būtiskākās regulas – Tiešo maksājumu, Lauku attīstības un Tirgus kopējo organizāciju regula. Tās paredz, ka Latvija tiešajos maksājumos nākamajā periodā no 2014. līdz 2020. gadam saņems par 986 miljoniem eiro vairāk nekā šajā plānošanas periodā (no 2007. līdz 2013. gadam). Tiesa, tikai sākot ar 2019. gadu, četras valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija un Rumānija – sasniegs vienādu maksājuma par hektāru līmeni, kas atbildīs 75 procentiem no ES vidējā. Īpašs papildu atbalsts būs pieejams jaunajiem lauksaimniekiem. Savukārt mazie lauksaimnieki varēs atteikties no daudzo standarta tiešo maksājumu shēmu atbalsta un tā vietā izvēlēties saņemt mazo lauksaimnieku shēmas atbalstu – fiksētu saimniecības maksājumu 500 eiro gadā.

Eiropas Savienības (ES) valstu piensaimniecībās pērn izslaukti 140 miljoni tonnu govs piena, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" apkopotie dati.

Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņems apmēram 2,7 miljardus eiro, kas ir par vienu miljardu jeb 58% vairāk nekā iepriekšējo septiņus gadu laikā, pēc vakar vakarā Briselē notikušajām Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Savienības (ES) Padomes pārstāvju sarunām biznesa portālu "Nozare.lv" informēja EP deputāte un Latvijas pārstāve EP Lauksaimniecības komitejā Sandra Kalniete (V).

Lauksaimniecības nozarē strādājošo uzņēmumu vidējais darbības ilgums ir 15,59 gadi, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotais analītiskais apskats par lauksaimniecības nozari.

Ceturtdien, 12.septembrī, plkst.10.00 Spīķeru koncertzālē (Maskavas ielā 4/1) ar preses konferenci tiks atklāts projekta "Lauki ienāk pilsētā" pasākums Rīgā.

Lauku atbalsta dienests (LAD) lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir piešķīris nākamo no akcīzes nodokļa atbrīvoto dīzeļdegvielas apjomu - 30 litrus par vienu atbilstošās platības hektāru, liecina LAD paziņojums.

Enterohemorāģiskās E.coli (EHEC) baktēriju klātbūtnes dēļ Zviedrijā no tirdzniecības atsauktas aptuveni sešas tonnas hamburgeru un kebabu gaļas, vēsta Nīderlandes radio. Atsauktā gaļa importēta no Nīderlandes uzņēmuma "Beimer Meat BV", kas pārstrādājis gaļu no sešām lopkautuvēm Latvijā, Polijā, Ungārijā un Lielbritānijā.

Latvijai sausais atlikums Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā no 2014.gada līdz 2020.gadam būs mazāks nekā iepriekšējā plānošanas periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam, šodien preses konferencē norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Situācijā, kad Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komiteja vakar apstiprināja nostāju par Eiropas lauksaimniecības politiku pēc 2014.gada, kas paredz joprojām zemākus tiešmaksājumus Latvijas lauksaimniekiem, tālākā lietu virzība atkarīga no Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V), biznesa portālam "Nozare.lv" atzina aptaujātie lauksaimnieku organizāciju vadītāji.

Lauksaimniekiem piešķirts atlikušais degvielas apjoms, kam piemērots akcīzes nodokļa atbrīvojums, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) sagatavojusi vēstuli Pārresoru koordinācijas centram, aicinot veikt izmaiņas Nacionālās attīstības plāna (NAP) lauksaimniecībai veltītajā sadaļā, kur minēti vairāki "utopiski aspekti".

Šodien, 11.septembrī, tiekoties ar Francijas lauksaimniecības ministru Stefanu Lefollu (Stephane Le Foll), zemkopības ministre Laimdota Straujuma skaidroja Latvijas un pārējo Baltijas valstu prasības pamatotību par nepieciešamību jau ar 2014. gadu izlīdzināt netaisnīgos tiešos maksājumus lauksaimniekiem.

Par vides prasību ignorēšanu atsevišķiem cūkkopības uzņēmumiem varētu tikt pārskatīta Eiropas Savienības (ES) finansējuma izmaksa, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Ceturtdien, 28.jūnijā zemkopības ministre Laimdota Straujuma devusies uz Briseli, lai atbalstītu Latvijas lauksaimniekus un piedalītos kopīgā Baltijas lauksaimnieku protesta akcijā par taisnīgu tiešo maksājumu ieviešanu visu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem.

Rīt, 28.jūnijā, Latvijas lauksaimnieki tiksies ar Eiropas Parlamenta (EP) prezidentu Martinu Šulcu, lai nodotu Baltijas zemnieku kopīgi parakstītu petīciju ar prasību palielināt tiešos maksājumus.

Pieturoties mitram un siltam laikam, kartupeļu stādījumos sākusies lakstu puve, informē Valsts augu aizsardzības dienests.

Ceturtdien, 28.jūnijā, kad Latvijas lauksaimnieku kopā Lietuvas un Igaunijas kolēģiem Briselē plāno rīkot protesta akciju.

Latvijas lauksaimnieku organizācijas pauž vilšanos par Eiropas Parlamenta (EP) nesenāko priekšlikumu ES tiešmaksājumiem, iesakot noteikt 65% no vidējā ES līmeņa. Lai arī kopumā piedāvājums ir nedaudz uzlabojies un tas liecina, ka gan Zemkopības ministrijas, gan lauksaimnieku lobija pārstāvju darbs ir ticis novērtēts, lauksaimnieki negatavojas padoties un turpinās pārliecināt kolēģus visā Eiropā par iepriekš pausto prasību - vismaz 80% no vidējā ES līmeņa.

Ministru kabinetā apstiprināti Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi „Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai”.

Lauksaimniekiem būs iespējams aizņemties finansējumu zemes iegādei lauksaimnieciskajai ražošanai, paredz valdības izdotais rīkojuma projekts.