Situācijā, kad Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komiteja vakar apstiprināja nostāju par Eiropas lauksaimniecības politiku pēc 2014.gada, kas paredz joprojām zemākus tiešmaksājumus Latvijas lauksaimniekiem, tālākā lietu virzība atkarīga no Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V), biznesa portālam "Nozare.lv" atzina aptaujātie lauksaimnieku organizāciju vadītāji.
Kā ziņots, vakar EP pieņemtā nostāja rosina trīs gados maksājumu divkāršot no 96 eiro (67 latiem) par hektāru patlaban līdz 172 eiro (121 latam) 2017.gadā.Tas ir ātrāks palielinājums, nekā to sākotnēji piedāvāja Eiropas Komisija, tomēr mazāks un lēnāks, nekā to pieprasa Latvijas zemnieki. Tagad, kad EP ir pieņēmis savu nostāju, turpmākais būs atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) premjeru spējas vienoties par budžeta ietvaru 7.februāra un 8.februāra dalībvalstu vadītāju sanāksmē.
"Ceram, ka EP lēmums neietekmē premjera lēmumu, tā ir mūsu pēdējā cerība. Latvijas lauksaimnieki Dombrovskim ir devuši uzdevumu cīnīties par 80%, un uz to arī pastāvam, savas domas nemainīsim. EP priekšlikums galīgi nav tas, ko prasījām," norādīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāja vietnieks ES lietās un ārējos sakaros Armands Krauze.
Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis Uldis Krievārs sacīja, ka organizācijas biedri cer uz veiksmīgāku problēmas atrisinājumu.
"Mēs neiebilstam, ka maksājums turpmāk būs 121 lats, ja vien tas būtu 80% no vidējā. Iestājamies par to, lai tiktu samazināta starpība, un tā nedrīkst būt lielāka par 20%. Esam bijuši toleranti pret Eiropu pietiekami ilgu laiku, un tam ir jāpieliek punkts. Mums ir nepieciešamas līdzvērtīgas konkurences iespējas jau no nākamā gada," norādīja Krievārs .
Savukārt biedrības "Zemnieku saeima" vadītāja Maira Dzelzkalēja atzina, ka premjera uzdevums gaidāmajās sarunās būs ļoti grūts.
"Protams, mums ir žēl, ka EP nolēmis, ka Baltijas lauksaimniekiem pienākas tikai 65%, turklāt tikai 2017.gadā. Tā nav Latvijas valsts pozīcija, un tādēļ tagad gaidāmajā Eiropas Padomē Ministru prezidenta uzdevums būs ļoti grūts. Tomēr ticam un ceram, ka viņam izdosies. Tāpēc turpināsim atbalstīt mūsu valdības pārstāvjus, rīkojot akcijas gan Baltijā 5.februārī, gan Briselē 7.februārī," rezumēja lauksaimnieku pārstāve.
Kā ziņots, EP jaunāko lēmumu šodien asi kritizēja ar zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
"Nav pieņemama situācija, ka vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana tiek vilcināta un augstāki tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem tiek ieviesti tikai ar 2017.gadu. Tiešmaksājumu izlīdzināšana jāievieš jau ar 2014.gadu, turklāt finansējuma apjomam jābūt ap 80% no vidējā līmeņa," sacīja ministre.
Kā jau vēstīts, pagājušā gada 23.novembrī ES līderu samits par bloka daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam noslēdzās bez rezultātiem. Pēdējā ES Padomes priekšsēdētāja Hermana van Rompeja piedāvājumā daudzgadu budžetam bija paredzēts, ka līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimnieki sasniegs 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.