Dānijas vēstniecības vēstuli, kura pirms būtisku grozījumu izskatīšanas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" tika nosūtīta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālajai komisijai un vēl virknei adresātu, uzskatām par iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.
LOSP uzskata, ka Dānijas vēstnieks iejaucas suverēnas valsts iekšējās lietās, jo Latvijā Saeima ir tautas vēlēts likumdevējs, kas pieņem likumus atbilstoši Latvijas tautas vēlmēm, teikts organizācijas paziņojumā.
Kā norāda LOSP, Dānijas vēstniecības vēstulē minēts apgalvojums, ka grozījumi likumprojektā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" varētu neatbilst Eiropas Savienības (ES) likumdošanas prasībām. Tādējādi Dānijas vēstniecības vēstulē tiek apšaubīta Latvijas valsts institūciju kompetence izvērtēt likumdošanas atbilstību ES normām.
"Savukārt likumprojekta grozījumi galvenokārt ir vērsti uz to, lai ES likumdošanas normu ietvaros noteiktu ierobežojumus Latvijas zemes iztirgošanai ārzemju spekulantiem - nosakot zemi kā prioritāru lauksaimnieciskās ražošanas resursu, nevis kā vieglu investīciju instrumentu," teikts LOSP paziņojumā.
Kā norādīja LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks ES lietās un ārējos sakaros Armands Krauze, arī pirms dažiem gadiem bijusi situācija, kad Dānijas vēstniecība vēlējās panākt labvēlīgu situācijas iznākumu.
"Toreiz vēstniecība aizstāvēja Dānijas lauksaimnieku, kura nelikumīgas darbības rezultātā cieta vairāki simti bišu saimju. Vēlāk šajā lietā Latvijas tiesa divās instancēs ir atzinusi šī uzņēmēja vainu. Šāda norādījumu izteikšana Latvijas institūcijām nav pieņemama," sacīja Krauze.
Kā ziņots, vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas paredz konkrētus nosacījumus, kurus izpildot ikvienam neatkarīgi no valstiskās piederības būs tiesības iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
Patlaban likums noteic, ka zemi var pirkt ikviens mūsu valsts pilsonis, valsts, pašvaldību un privātie uzņēmumi, zemnieku saimniecības, reliģiskās organizācijas, kā arī augstskolas. Tāpat pašreiz noteikts, ka ārvalstu pilsoņi un citu valstu uzņēmumi no šī gada 1.maija zemi varēs nopirkt ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līdz šim regulējumā minētie subjekti. Pašlaik līdz 30.aprīlim ārzemniekiem noteikti ierobežojumi - zemi var nopirkt saskaņā ar citiem likumiem, ja ārvalstu pilsoņi vēlas veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas aktīvi nodarbojušies ar lauksaimniecību.
Savukārt uzņēmumiem būs jābūt reģistrētiem Latvijā kā nodokļu maksātājiem un jānodarbina cilvēki, kuri ir ieguvuši lauksaimniecisko vai tai pielīdzināto izglītību. Tāpat šiem uzņēmumiem būs jābūt tiesīgiem saņemt tiešos maksājumus, kā arī vismaz pēdējo trīs gadu laikā jāgūst ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vismaz vienas trešdaļas apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
Tāpat likuma grozījumi paredz pirmpirkuma tiesības zemes atsavināšanas gadījumos, kā arī izņēmumus darījumiem ar lauksaimniecības zemi.
Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" trīs lasījumos vēl jāskata Saeimai.