Tuvākajos gados Eiropā plānots aizliegt ap 80% no patlaban lietotajiem ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem jeb fungicīdiem. Tas būtiski ietekmēs kviešu, dārzeņu, vīnogulāju un citu kultūraugu ražību, savukārt Latvijas zemniekiem jārēķinās ar dārgāku līdzekļu pirkšanu, jo aizliegto vielu sarakstā vieta paredzēta arī laukos visplašāk lietotajiem fungicīdiem - triazolu grupas preparātiem.
Kā biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja aptaujātie eksperti, minētais nozīmē neizbēgamu produkcijas sadārdzināšanos.
Patlaban Eiropas Komisijas (EK) eksperti strādā pie to ķīmisko vielu izvērtēšanas, kas saskaņā ar zinātnieku pētījumiem negatīvi ietekmējot cilvēku endokrīno sistēmu. Pētot visdažādākās sadzīvē lietotās vielas, tiek pārskatīts arī augu aizsardzības līdzekļu saraksts. Plānots, ka nākamā pusgada laikā padziļinātā izpēte tiks pabeigta un ES nāks klajā ar lēmumu.
Kā norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis, tā kā Latvijas niša kopējā ES lauksaimniecībā ir augstas kvalitātes pārtikas graudi, slimību ierobežošana ir ļoti svarīgs tehnoloģiskais posms graudu ražošanā.
"Latvijas lauksaimniecības produkciju pēc aizlieguma varēsim saražot, bet - noteikti stipri dārgāk, un tas nozīmē, ka būs grūtāk konkurēt. Maz ticams, ka ražas līmenis varētu kristies. Prognozēju, ka aizliegtos preparātus varēs aizstāt, bet galvoju, ka tie, ar ko aizstāsim, diemžēl būs dārgāki, līdz ar to vietējo ražotāju konkurētspēja samazināsies. Tāpat tas nozīmē arī attiecīgu produkcijas cenas kāpumu," sacīja Balodis.
Tāpat viņš norādīja - gaidāmais ķīmisko vielu aizliegums nozīmē, ka jāmeklē citi aizvietotāji, līdz ar to ir pēdējais laiks sākt pētījumus kultūraugu audzēšanā, lai zemnieki iespējami ātrāk saņemtu ekspertu un ierēdņu ieteikumus, kā iziet no situācijas un ar ko aizstāt aizliegtos preparātus.
"Nekavējoties jāsāk pētījumi, simulējot situāciju kultūraugu audzēšanā tieši slimību ierobežošanas aspektā. Ja tiešām aizliedz minētās dabīgās vielas, atbildīgajām iestādēm laikus jādomā, kādus ieteikumus lauksaimniekiem varētu dot jautājuma risināšanā, lai šī problēma nepaliek tikai uz pašu zemnieku pleciem," norāda Balodis.
Savukārt Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības resursu nodaļas vadītāja Iveta Ozoliņa skaidro - tā kā saraksts sagaidāms aptuveni 2014.gada beigās, var prognozēt, ka ne 2014.gadā, ne 2015.gadā sekas vēl nebūs vērojamas, jo vielu pārvērtēšanas process var ilgt pat gadu un vairāk. Tāpat ZM iesaka - tā kā tūlītējs apdraudējums nepastāv, šogad zemnieki var turpināt iesāktos plānus. Tomēr izmaiņām jāsagatavojas jau šā gada beigās, kad būs, iespējams, precīzākas prognozes.
Tikmēr Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis akcentē, ka gaidāmais aizliegums ir atbalstāms.
"No bioloģisko lauksaimnieku redzes viedokļa būs tikai normāli, ja Brisele aizliegs lielāko daļu līdzšinējo preparātu, jo lielaudzētāji būs spiesti pārorientēties - lai arī uz dārgākiem, tomēr jaunās paaudzes efektīvākiem un ne tik kaitīgiem augu aizsardzības līdzekļiem. Kamēr notiks pārkārtojumi, produkcijas pašizmaksa augs, līdz ar to no cenu palielināšanās nebūs iespējams izvairīties," atzina Norkārklis.
Vienlaikus Norkārklis norāda, ka jauninājumu dēļ nez vai sagaidāms bioloģisko lauksaimnieku skaita uzplaukums. "Tā drīzāk ir pārliecība - saimniekot tā, lai nenodarītu kaitējumu videi un cilvēkam. Nedomāju, ka krasi palielināsies bioloģisko zemnieku skaits, bet konkurence, protams, nedaudz mainīsies. Kad aktualizēsies jautājums par attiecīgo ķīmisko vielu aizliegumu, sabiedrībā daudzi aizdomāsies, kādu pārtiku lietot, un tad izvēle varētu nosvērties par labu bioloģiskajiem."