Lauksaimnieki augustā saņēmuši šokējošus elektrības rēķinus, līdz ar to aicinājuši Ekonomikas ministrijas (EM) atbildīgos pārstāvjus izskaidrot situācijas maiņu rīt, 21.septembrī, plānotajā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ikmēneša sēdē, aģentūru LETA informēja LOSP pārstāvji.
Šonedēļ publiskotā Eiropas Komisijas (EK) ārkārtas atbalsta pasākumu pakotne lauksaimniekiem ir solis pareizajā virzienā, bet nedos tūlītējus risinājumus, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) Budžeta komitejas deputāte Inese Vaidere (V).
Saasinoties krīzei piena tirgū, arvien vairāk piensaimniecību sāk meklēt iespējas pārorientēties uz gaļas ražošanu, kur ir augošs pieprasījums pēc kvalitatīvas liellopu gaļas, mazākas izmaksas un stabilāks tirgus, aģentūru LETA informēja biedrības "Lauksaimnieku apvienība" izpilddirektors Dins Cielavs.
Lauksaimnieku izredzes saņemt jaunu Eiropas Savienības (ES) palīdzību nevarētu vērtēt kā neiespējamas, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Lai gan lauksaimniecības sektorā šis gads iezīmējies ar ievērojamiem zaudējumiem Krievijas embargo, piena pārprodukcijas un Āfrikas cūku mēra radīto seku dēļ, kopumā nozare atgūstas un jau drīzumā zaudējumi būs ar uzviju atgūti.
ES dalībvalstis, arī Latvija, piekritušas Eiropas Komisijas aprēķinātajām atbalsta naudām dažādu ķibeļu mocītajiem zemniekiem. Āfrikas cūku mēra, Krievijas sankciju un sliktu laikapstākļu radītie zaudējumi novērtēti ar 500 miljoniem eiro, bet Latvijai tiks atvēlēti 8,5 miljoni.
Šodien Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē Luksemburgā Eiropas Komisija (EK) piedāvāja atbalstam Latvijas piena ražošanas un cūkkopības nozarēm piešķirt 8,5 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.
Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums piena un cūkkopības nozares atbalstam, kas sekoja iespaidīgajām zemnieku protesta akcijām Briselē, piensaimniekus īsti neapmierina. Lauksaimnieki pieļauj, ka tuvākajos mēnešos gaidāmas zemnieku protesta akcijas gan Latvijā, gan Briselē.
Eiropas Komisijas (EK) 500 miljonu eiro priekšlikums piena un cūkgaļas tirgus krīzes risināšanai ir solis pareizajā virzienā, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).
Vakar Briselē vērienīgas protesta akcijas sarīkoja no visām 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm ieradušies vairāki tūkstoši lauksaimnieku, kuri no ES amatpersonām pieprasīja nekavējošu atbalstu – zemās piena un gaļas cenas daudzus fermerus novedušas uz bankrota sliekšņa.
Vairākiem tūkstošiem protestējošu lauksaimnieku Briselē pievienojās arī zemnieki no Latvijas – 17 klātienē, bet vairāk desmiti tūkstošu domās, jo no tā, vai protestētājiem izdosies atrast dzirdīgas ausis un atvērtas sirdis, būs atkarīga piensaimniecības nākotne.
Plānotā zemes nodokļa paaugstināšana, kā arī Eiropas Savienības un valsts subsīdiju iespējamā iekļaušana ar nodokli apliekamo ienākumu summā ir problēmas, kas patlaban satrauc lauksaimniecības produkcijas ražotājus, pēc tikšanās ar finanšu ministru Jāni Reiru (V) aģentūrai LETA atzina biedrības "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš.
Lai pamatotu Latvijas prasību no Eiropas Savienības (ES) budžeta sniegt atbalstu Latvijas piena ražotājiem, pirmdien, 24.augustā, Briselē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) tiksies ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.
Padziļinoties krīzei piensaimniecībā, zemnieki gaida no Valsts prezidenta operatīvu politisku reakciju, aizstāvot vietējo lauksaimnieku intereses gan Latvijā, gan veicot valsts pirmās amatpersonas pienākumus ārvalstīs, informēja lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.
Ar zemajām piena un gaļas cenām neapmierinātie Francijas lauksaimnieki trešdien brīdinājuši paplašināt protesta akcijas, kuru laikā tiek bloķētas pilsētas, ceļi un tūristu iecienīti galamērķi.
Ar zemajām piena un gaļas cenām neapmierinātie Francijas lauksaimnieki otrdien jau otro dienu pēc kārtas bloķējuši piekļuvi Monsenmišelai, kas ir viens no tūristu iecienītākajiem galamērķiem.
Eiropas Savienībai (ES) ir jāpalīdz lauksaimniekiem gūt taisnīgākus ienākumus salīdzinājumā ar citiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, jāievieš rīki, kas ļautu noturēties tirgus svārstībās, un jāpalīdz atrast jaunu eksporta tirgu produktiem, kurus importa aizlieguma dēļ vairs nevar realizēt Krievijas tirgū, norādījuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti divās rezolūcijās, ko pieņēma otrdien.