Eiropas Komisijas (EK) 500 miljonu eiro priekšlikums piena un cūkgaļas tirgus krīzes risināšanai ir solis pareizajā virzienā, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).
Vakar Briselē vērienīgas protesta akcijas sarīkoja no visām 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm ieradušies vairāki tūkstoši lauksaimnieku, kuri no ES amatpersonām pieprasīja nekavējošu atbalstu – zemās piena un gaļas cenas daudzus fermerus novedušas uz bankrota sliekšņa.
Vairākiem tūkstošiem protestējošu lauksaimnieku Briselē pievienojās arī zemnieki no Latvijas – 17 klātienē, bet vairāk desmiti tūkstošu domās, jo no tā, vai protestētājiem izdosies atrast dzirdīgas ausis un atvērtas sirdis, būs atkarīga piensaimniecības nākotne.
Plānotā zemes nodokļa paaugstināšana, kā arī Eiropas Savienības un valsts subsīdiju iespējamā iekļaušana ar nodokli apliekamo ienākumu summā ir problēmas, kas patlaban satrauc lauksaimniecības produkcijas ražotājus, pēc tikšanās ar finanšu ministru Jāni Reiru (V) aģentūrai LETA atzina biedrības "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš.
Lai pamatotu Latvijas prasību no Eiropas Savienības (ES) budžeta sniegt atbalstu Latvijas piena ražotājiem, pirmdien, 24.augustā, Briselē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) tiksies ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.
Padziļinoties krīzei piensaimniecībā, zemnieki gaida no Valsts prezidenta operatīvu politisku reakciju, aizstāvot vietējo lauksaimnieku intereses gan Latvijā, gan veicot valsts pirmās amatpersonas pienākumus ārvalstīs, informēja lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.
Ar zemajām piena un gaļas cenām neapmierinātie Francijas lauksaimnieki trešdien brīdinājuši paplašināt protesta akcijas, kuru laikā tiek bloķētas pilsētas, ceļi un tūristu iecienīti galamērķi.
Ar zemajām piena un gaļas cenām neapmierinātie Francijas lauksaimnieki otrdien jau otro dienu pēc kārtas bloķējuši piekļuvi Monsenmišelai, kas ir viens no tūristu iecienītākajiem galamērķiem.
Eiropas Savienībai (ES) ir jāpalīdz lauksaimniekiem gūt taisnīgākus ienākumus salīdzinājumā ar citiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, jāievieš rīki, kas ļautu noturēties tirgus svārstībās, un jāpalīdz atrast jaunu eksporta tirgu produktiem, kurus importa aizlieguma dēļ vairs nevar realizēt Krievijas tirgū, norādījuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti divās rezolūcijās, ko pieņēma otrdien.
Dārzeņu audzētāji par šā gada ražas prognozēm ir visai optimistiski noskaņoti: ja izpalikšot dabas untumi, tad dārzeņi šogad padošoties labi. Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperti šā gada ražas prognozēs ir dāsni. Viņi cer uz rapša rekordražu.
Saistībā ar zemajām piena iepirkuma cenām vairākas Vidzemes un Latgales piensaimniecības sāk gatavoties bankrotiem, tikmēr biedrība "Lauksaimnieku apvienība" vērsīsies Konkurences padomē ar prasību izvērtēt aizliegtas vienošanās iespējamību starp pārstrādātājiem un mazumtirgotājiem piena produktu cenas veidošanā, aģentūru LETA informēja apvienības pārstāvji.
Atcelt vismaz daļu pret Krieviju ieviesto sankciju vai atvēlēt pietiekami daudz naudas, lai Baltijas piensaimnieki varētu pārvarēt Krievijas embargo radītās sekas – ar šādām prasībām, atzīstot, ka par sarežģīto situāciju atbildība jāuzņemas Eiropas Savienībai, jau nākamnedēļ Briselē pulcēsies četru valstu piensaimnieki. Latvijas valdību mūsu zemnieki pagaidām saudzē.
Jūnija lietainais laiks graudaugu sējumiem un dārziem nācis par labu, līdz ar to šogad gaidāmas labas vasarāju ražas, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperti.
Šī gada jūnijā, salīdzinājumā ar 2013.gada decembri, cenas lielākajai daļai pārtikas produktu ir pieaugušas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.
Cīņā par tiesībām iegūt savā īpašumā gabalu Latvijas satikušies visi lauksaimniecības tirgus spēlētāji – zemnieki, lielražotāji, investori – vietējie un ārvalstnieki. Atklājas arī viņu īstās intereses. Vieniem svarīgi saglabāt iespēju pelnīt spekulācijās, citiem nepieciešams tūkstošiem hektāru, kur laistīt vircu no savām cūku megafermām, vēl trešie grib pelnīt ar intensīvo lauksaimniecību, no katra kvadrātmetra izspiežot maksimālu auglību. Ceturtie grib saglabāt iespēju ieguldīt naudu Latvijas zemē kā tādā bankas depozītā.
Dānijas vēstniecības vēstuli, kura pirms būtisku grozījumu izskatīšanas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" tika nosūtīta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālajai komisijai un vēl virknei adresātu, uzskatām par iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.
Tuvākajos gados Eiropā plānots aizliegt ap 80% no patlaban lietotajiem ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem jeb fungicīdiem. Tas būtiski ietekmēs kviešu, dārzeņu, vīnogulāju un citu kultūraugu ražību, savukārt Latvijas zemniekiem jārēķinās ar dārgāku līdzekļu pirkšanu, jo aizliegto vielu sarakstā vieta paredzēta arī laukos visplašāk lietotajiem fungicīdiem - triazolu grupas preparātiem.