Lauksaimnieki

Šī gada jūnijā, salīdzinājumā ar 2013.gada decembri, cenas lielākajai daļai pārtikas produktu ir pieaugušas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Cīņā par tiesībām iegūt savā īpašumā gabalu Latvijas satikušies visi lauksaimniecības tirgus spēlētāji – zemnieki, lielražotāji, investori – vietējie un ārvalstnieki. Atklājas arī viņu īstās intereses. Vieniem svarīgi saglabāt iespēju pelnīt spekulācijās, citiem nepieciešams tūkstošiem hektāru, kur laistīt vircu no savām cūku megafermām, vēl trešie grib pelnīt ar intensīvo lauksaimniecību, no katra kvadrātmetra izspiežot maksimālu auglību. Ceturtie grib saglabāt iespēju ieguldīt naudu Latvijas zemē kā tādā bankas depozītā.

Dānijas vēstniecības vēstuli, kura pirms būtisku grozījumu izskatīšanas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" tika nosūtīta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālajai komisijai un vēl virknei adresātu, uzskatām par iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.

Tuvākajos gados Eiropā plānots aizliegt ap 80% no patlaban lietotajiem ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem jeb fungicīdiem. Tas būtiski ietekmēs kviešu, dārzeņu, vīnogulāju un citu kultūraugu ražību, savukārt Latvijas zemniekiem jārēķinās ar dārgāku līdzekļu pirkšanu, jo aizliegto vielu sarakstā vieta paredzēta arī laukos visplašāk lietotajiem fungicīdiem - triazolu grupas preparātiem.

Decembra vidū ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tika oficiāli apstiprinātas Kopējās lauksaimniecības politikas reformas trīs būtiskākās regulas – Tiešo maksājumu, Lauku attīstības un Tirgus kopējo organizāciju regula. Tās paredz, ka Latvija tiešajos maksājumos nākamajā periodā no 2014. līdz 2020. gadam saņems par 986 miljoniem eiro vairāk nekā šajā plānošanas periodā (no 2007. līdz 2013. gadam). Tiesa, tikai sākot ar 2019. gadu, četras valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija un Rumānija – sasniegs vienādu maksājuma par hektāru līmeni, kas atbildīs 75 procentiem no ES vidējā. Īpašs papildu atbalsts būs pieejams jaunajiem lauksaimniekiem. Savukārt mazie lauksaimnieki varēs atteikties no daudzo standarta tiešo maksājumu shēmu atbalsta un tā vietā izvēlēties saņemt mazo lauksaimnieku shēmas atbalstu – fiksētu saimniecības maksājumu 500 eiro gadā.

Eiropas Savienības (ES) valstu piensaimniecībās pērn izslaukti 140 miljoni tonnu govs piena, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" apkopotie dati.

Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņems apmēram 2,7 miljardus eiro, kas ir par vienu miljardu jeb 58% vairāk nekā iepriekšējo septiņus gadu laikā, pēc vakar vakarā Briselē notikušajām Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Savienības (ES) Padomes pārstāvju sarunām biznesa portālu "Nozare.lv" informēja EP deputāte un Latvijas pārstāve EP Lauksaimniecības komitejā Sandra Kalniete (V).

Lauksaimniecības nozarē strādājošo uzņēmumu vidējais darbības ilgums ir 15,59 gadi, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotais analītiskais apskats par lauksaimniecības nozari.

Ceturtdien, 12.septembrī, plkst.10.00 Spīķeru koncertzālē (Maskavas ielā 4/1) ar preses konferenci tiks atklāts projekta "Lauki ienāk pilsētā" pasākums Rīgā.

Lauku atbalsta dienests (LAD) lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir piešķīris nākamo no akcīzes nodokļa atbrīvoto dīzeļdegvielas apjomu - 30 litrus par vienu atbilstošās platības hektāru, liecina LAD paziņojums.

Enterohemorāģiskās E.coli (EHEC) baktēriju klātbūtnes dēļ Zviedrijā no tirdzniecības atsauktas aptuveni sešas tonnas hamburgeru un kebabu gaļas, vēsta Nīderlandes radio. Atsauktā gaļa importēta no Nīderlandes uzņēmuma "Beimer Meat BV", kas pārstrādājis gaļu no sešām lopkautuvēm Latvijā, Polijā, Ungārijā un Lielbritānijā.

Latvijai sausais atlikums Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā no 2014.gada līdz 2020.gadam būs mazāks nekā iepriekšējā plānošanas periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam, šodien preses konferencē norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Situācijā, kad Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komiteja vakar apstiprināja nostāju par Eiropas lauksaimniecības politiku pēc 2014.gada, kas paredz joprojām zemākus tiešmaksājumus Latvijas lauksaimniekiem, tālākā lietu virzība atkarīga no Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V), biznesa portālam "Nozare.lv" atzina aptaujātie lauksaimnieku organizāciju vadītāji.

Lauksaimniekiem piešķirts atlikušais degvielas apjoms, kam piemērots akcīzes nodokļa atbrīvojums, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) sagatavojusi vēstuli Pārresoru koordinācijas centram, aicinot veikt izmaiņas Nacionālās attīstības plāna (NAP) lauksaimniecībai veltītajā sadaļā, kur minēti vairāki "utopiski aspekti".

Šodien, 11.septembrī, tiekoties ar Francijas lauksaimniecības ministru Stefanu Lefollu (Stephane Le Foll), zemkopības ministre Laimdota Straujuma skaidroja Latvijas un pārējo Baltijas valstu prasības pamatotību par nepieciešamību jau ar 2014. gadu izlīdzināt netaisnīgos tiešos maksājumus lauksaimniekiem.

Par vides prasību ignorēšanu atsevišķiem cūkkopības uzņēmumiem varētu tikt pārskatīta Eiropas Savienības (ES) finansējuma izmaksa, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Ceturtdien, 28.jūnijā zemkopības ministre Laimdota Straujuma devusies uz Briseli, lai atbalstītu Latvijas lauksaimniekus un piedalītos kopīgā Baltijas lauksaimnieku protesta akcijā par taisnīgu tiešo maksājumu ieviešanu visu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem.

Rīt, 28.jūnijā, Latvijas lauksaimnieki tiksies ar Eiropas Parlamenta (EP) prezidentu Martinu Šulcu, lai nodotu Baltijas zemnieku kopīgi parakstītu petīciju ar prasību palielināt tiešos maksājumus.

Pieturoties mitram un siltam laikam, kartupeļu stādījumos sākusies lakstu puve, informē Valsts augu aizsardzības dienests.