Atkārtoti prasīs ES atbalstu Latvijas piensaimniekiem

Lai pamatotu Latvijas prasību no Eiropas Savienības (ES) budžeta sniegt atbalstu Latvijas piena ražotājiem, pirmdien, 24.augustā, Briselē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) tiksies ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

“Latvijas lauksaimnieki kopā ar pārējo Baltijas valstu zemniekiem Krievijas sankciju ietekmē ir vislielākie zaudētāji. ES palīdzībai Baltijas lauksaimniekiem, it sevišķi Latvijas piena ražotājiem, jābūt vēl lielākai un solidārākai. Tāpēc tikšos ar Hoganu, lai argumentētu, ka mūsu piensaimniekiem nepieciešams papildu finansiāls atbalsts no ES," norādīja Dūklavs.

Ministrs komisāram norādīs, ka līdz sankciju ieviešanai Krievija bija nozīmīgākais Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecības partneris, pērn ierindojoties pirmajā vietā lauksaimniecības produktu eksporta ziņā. No visiem Krievijas sankcijām pakļautajiem produktiem eksportā uz Krieviju piena produkti bija pārliecinoši līderi ar 27 miljonu eiro vērtību, sasniedzot 40% no embargo skarto produktu kopējās vērtības.

Turklāt Krievijas sankciju ietekmē ir zaudēts ne tikai nozīmīgs eksporta tirgus, bet piena produkcijas pārpilnības ES dēļ ir samazinājies eksports arī uz citiem Latvijai nozīmīgiem eksporta tirgiem, piemēram, Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Dāniju u.c.

“Latvijā joprojām ir zemākais tiešo maksājumu līmenis citu Eiropas Savienības dalībvalstu starpā, kas ierobežo Latvijas zemnieku konkurētspēju. Jāņem vērā arī notiekošais Eiropas Savienības tirgū, kur pēc piena kvotu atcelšanas ir novērojama piena pārprodukcija. Visu šo negatīvo apstākļu rezultātā Latvijas piensaimnieki ir nonākuši ļoti grūtā situācijā,” norādīja Dūklavs.

Piena nozare ir viena no lielākajām lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm Latvijā un daudzviet valstī ir nozīmīgs ienākumu avots. No 82 000 visu Latvijas lauku saimniecību 13 000 jeb 16% ir specializējušās piena lopkopībā, apsaimniekojot 391 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Kā ziņots, arī šā gada sākumā Dūklavs vērsās pie Hogana, lai runātu par iespējamo palīdzību Latvijas zemniekiem, saņemot atbildi, ka papildu atbalsts nav plānots.

Kā ziņots, lai protestētu pret krīzi piena un gaļas nozarē, kas gada laikā kopš Krievijas noteiktā embargo piemeklējusi lauksaimniekus visā Eiropā, Latvijas pārstāvji dosies uz Briseli, kur 7.septembrī plānota vērienīga protesta akcija.

Akciju organizē Eiropas lauksaimniekus vienojošā organizācija "Cop/Cogeca", un plānots, ka tajā piedalīsies pārdesmit pārstāvju no Latvijas. Savukārt kopumā pasākums pulcēs vairākus tūkstošus zemnieku, kuri akcentēs bezprecedenta situāciju piena, cūkkopības, lopkopības, augļu un dārzeņu nozarēs un pieprasīs tūlītēju rīcību no atbildīgajām Eiropas Savienības (ES) institūcijām.

Viena no galvenajām prasībām, ko Briselē izvirzīs Latvijas lauksaimnieku pārstāvji, būs prasība atvēlēt atbalstam piensaimniecībā apmēram 700 miljonus eiro no kopējā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības rezerves fonda, kurā ikgadējās nodevas ieskaita arī Latvijas zemnieki un kurā tiek novirzītas arī soda naudas par pārsniegtajām kvotām.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem nesis 50 miljonu eiro zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi ir apmēram 140 miljoni eiro.

Kā ziņots, piena iepirkuma cenas lejupslīde Latvijā sākās pērn rudenī, kas tika skaidrots gan ar Krievijas embargo piena pārprodukcijai, gan arī ar vispārējām tendencēm pasaules piena tirgos.

Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, no kuriem ciltsdarbam piešķirts 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,6 miljoni - ES atbalsts.