Piensaimniecības sāk pārorientēties uz gaļas ražošanu
Saasinoties krīzei piena tirgū, arvien vairāk piensaimniecību sāk meklēt iespējas pārorientēties uz gaļas ražošanu, kur ir augošs pieprasījums pēc kvalitatīvas liellopu gaļas, mazākas izmaksas un stabilāks tirgus, aģentūru LETA informēja biedrības "Lauksaimnieku apvienība" izpilddirektors Dins Cielavs.
Pēc Lauksaimniecības datu centrā pieejamās informācijas, 2014.gada 1.janvārī esošais zīdītājgovju skaits bija 29 094, savukārt 2016.gada 1.janvārī - 38 870, kas ir 34% pieaugums. Kā norāda Cielavs, tendence liecina, ka gaļas ražošanai ir perspektīva, tikmēr piena nozarei tas ir signāls, ka agri vai vēlu liels skaits saimniecību pāries uz gaļas sektoru, kurā ir lielāka pievienotā vērtība un mazākas darbaspēka izmaksas.
Kā atzina zemnieku piensaimniecības "Rozītes" īpašniece Valentīna Roziņa, saimniecība sāk pakāpeniski pārorientēties uz gaļas sektoru, jo tālāku izdevumu optimizācijas iespējas esot izsmeltas.
"Sadarbība ar pārstrādes uzņēmumiem un veikaliem nav nesusi cerētos rezultātus. Aptaujājot citas saimniecības, situācija ir līdzīga kā manā saimniecībā. Ja ir jāstrādā nozarē, kas nenes peļņu, bet tikai zaudējumus, no tādas ir jāatsakās. Laika gaitā paliks minimāls saimniecību skaits, kuras strādās šajā nozarē, protams, zaudētāji būs patērētāji," sacīja zemniece.
Taču, analizējot esošās tendences saistībā ar gaļas liellopu sektora attīstību valstī, Lauksaimnieku apvienība secinājusi, ka jau tagad sāk pietrūkt vaislas dzīvnieku sekmīgai nozares attīstībai.
Savukārt zemnieku saimniecības "Rudzāts" valdes loceklis Ramiss Aļijevs norādīja, ka, saimniecībām pārorientējoties uz gaļas ražošanu, nāksies saskarties ar kvalitatīvu šķirnes lopu trūkumu.
"Labāko šķirņu "Limousin" un "Scharolais" trūkums jau ir jūtams. Latvijā nav problēmu sagatavot atbilstošu materiālu dzīvnieku audzēšanai, bet tas nav izdarāms uzreiz, tas prasa dažus gadus, līdz ar to plānošanas periods jāpielāgo esošajai situācijai," norādīja Aļijevs.
Kā ziņots, saglabājoties zemai iepirkuma cenai, piensaimniecības sāk samazināt ganāmpulkus, pārorientējoties uz gaļas ražošanu, kā arī vairāk piena pārdod uzpircējiem Lietuvā, kur pērn gada nogalē, kā arī šā gada sākumā vērojams cenas kāpums, pārsniedzot Latvijas vidējo rādītāju.
Tikmēr ES lauksaimniecības komisārs šonedēļ Briselē atzina, ka "krīze ir dziļa un ilgstoša", un rosināja mazināt piena produkcijas apjomus, lai tādā veidā palielinātu cenas.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) šo priekšlikumu komentēja kā tādu, kas varētu būt tikai viens no paņēmieniem, kā risināt grūto situāciju nozarē, vienlaikus viņš arī atzina, ka finansiāls atbalsts no ES nav gaidām, līdz ar to tiks risinātas sarunas par papildu finansējumu nozarei no valsts budžeta.
Saskaņā ar lauksaimnieku aplēsēm Latvijā no 2014.gada augusta līdz šī gada augustam piena nozarē nekompensētie zaudējumi sasniegs 96 miljonus eiro, bet zaudējumi cūkgaļas nozarē - 24 miljonus eiro. Igaunijā zaudējumi piena nozarei ir 67 miljoni eiro, bet cūkgaļas sektoram - 15 miljoni eiro, savukārt Lietuvas piena nozares zaudējumi gadā sasniedz 150 miljonus eiro.
Kopumā piensaimniecības sarežģītajā situācijā 2015.gada nogalē saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, no kura ciltsdarbam piešķirti 23,36 miljoni eiro, atbalsts par slaucamajām govīm ir 12,38 miljoni, ES atbalsts - 7,6 miljoni, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījums no 8,5 miljonu ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei.