Šonedēļ publiskotā Eiropas Komisijas (EK) ārkārtas atbalsta pasākumu pakotne lauksaimniekiem ir solis pareizajā virzienā, bet nedos tūlītējus risinājumus, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) Budžeta komitejas deputāte Inese Vaidere (V).
Kā uzskata deputāte, EK priekšlikums, kurš dos tūlītēju labumu lauksaimniekiem, ir intervences apjoma dubultošana vājpiena pulverim un sviestam, aģentūru LETA informēja politiķes birojā.
"Ņemot vērā smago lauksaimniecības tirgus krīzi, jaunie EK ierosinātie atbalsta pasākumi lauksaimniecības nozarei ir pārāk neskaidri un nespēs kompensēt desmitiem miljonus lielos zaudējumus, ko piena un gaļas ražotājiem radījusi produktu pārprodukcija un cenu kritums," norādīja deputāte.
Vaidere gan cer, ka šonedēļ publiskotā pakotne uzlabos tirgus situāciju un palīdzēs zemniekiem pārvarēt krīzi, ļaujot izvairīties no masveida lauksaimniecības uzņēmumu bankrotiem.
"Papildu ārkārtas finansiālā atbalsta piešķiršana lauksaimniekiem no Eiropas Savienības (ES) budžeta sniegtu tūlītēju risinājumu tirgus krīzes pārvarēšanai un būtiski uzlabotu situāciju piena un gaļas nozarēs," viņa sacīja. "Tāpēc ceru, ka šajos sarežģītajos apstākļos, kad Kopējās lauksaimniecības politikas budžetā trūkst līdzekļu, tomēr izdosies rast finanšu līdzekļus tiešam un mērķtiecīgam atbalstam lauksaimniekiem," viņa piebilda.
Vienlaikus Vaidere norādīja, ka būtu nepieciešams ieviest pasākumus, kas samazinātu lauksaimnieciskās ražošanas izmaksas, piemēram, ievedmuitas atcelšana mēslošanas līdzekļiem un instrumenti lauksaimniecības tehnikas un augu aizsardzības līdzekļa cenu samazināšanai. Tāpat būtu aktīvāk jāstrādā pie jaunu tirgu apguves.
"Nepietiekami apgūts ir Ķīnas tirgus - šajā valstī ir liels pieprasījums pēc kvalitatīviem piena produktiem no Eiropas, kurus mūsu ražotāji spēj piedāvāt," uzskata politiķe.
Vaidere nosūtījusi vēstuli ES lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam ar aicinājumu steidzami izskatīt Baltijas valstu lauksaimnieku lūgumu kompensēt zaudējumus piena un gaļas nozarē. Deputāte arī nosūtījusi jautājumus EK ar aicinājumu nekavējoties ieviest atbalsta pasākumus lauksaimniekiem, lai stabilizētu tirgus situāciju.
Tāpat Vaidere arī aicinājusi EP Budžeta komitejas priekšsēdētāju Žanu Artuī jau tuvākajā laikā komitejas darba kārtībā iekļaut debates ar Hoganu par atbalsta pasākumiem lauksaimniekiem.
Kā ziņots, arī lauksaimnieki ES priekšlikumus pagaidām vērtē ar zināmu piesardzību, vienlaikus norādot, ka jebkurš ES atbalsts būs izdevīgs, lai piensaimniecības nebankrotētu.
Tikmēr Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas nosūtījušas vēstuli Hoganam ar lūgumu ieviest virkni pasākumu, kas palīdzētu mazināt smago tirgus krīzi Baltijas reģionā. EK aicināta ieviest pasākumus, kas samazinātu ražošanas izmaksas, piemēram, ievedmuitas atcelšana mēslošanas līdzekļiem un instrumenti lauksaimniecības tehnikas un augu aizsardzības līdzekļa cenu samazināšanai.
Saskaņā ar lauksaimnieku aplēsēm Latvijā no 2014.gada augusta līdz šī gada augustam piena nozarē nekompensētie zaudējumi sasniegs 96 miljonus eiro, bet zaudējumi cūkgaļas nozarē - 24 miljonus eiro. Igaunijā zaudējumi piena nozarei ir 67 miljoni eiro, bet cūkgaļas sektoram - 15 miljoni eiro, savukārt Lietuvas piena nozares zaudējumi gadā sasniedz 150 miljonus eiro.
Kā ziņots, piensaimniecības sarežģītajā situācijā 2015.gada nogalē saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, no kura ciltsdarbam piešķirti 23,36 miljoni eiro, atbalsts par slaucamajām govīm ir 12,38 miljoni, ES atbalsts - 7,6 miljoni, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījums no 8,5 miljonu ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei.