Lauksaimniekiem izredzes saņemt jaunu palīdzību no ES
Lauksaimnieku izredzes saņemt jaunu Eiropas Savienības (ES) palīdzību nevarētu vērtēt kā neiespējamas, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
"Tā, protams, ir sāpe arī mums, bet nenoliegšu, ka lielākais spiediens Eiropas Savienībā arī šajā jautājumā nāk no lielajām valstīm," teica Kučinskis.
Viņš salīdzināja, ka Latvija varētu priecāties par tādām piena cenām kādas tās ir, piemēram, Francijā, tomēr pašai Francijai tie ir zaudējumi. "Tāpēc šis jautājums arī ir pacelts, un es domāju, ka tur ir arī izredzes," norādīja premjers, piebilstot, ka, viņaprāt, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) spēs Latvijas intereses cienīgi aizstāvēt.
Kā vēstīts, lai novērstu lauksaimniecības uzņēmumu bankrotu vilni, Baltijas valstu lauksaimniekuorganizācijas nosūtījušas vēstuli Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam ar lūgumu ieviest virkni pasākumu, kas palīdzētu mazināt smago tirgus krīzi Baltijas reģionā, aģentūru LETA informēja zemnieku pārstāvji.
Saskaņā ar lauksaimnieku aplēsēm, Latvijā no 2014.gada augusta līdz šī gada augustam piena nozarē nekompensētie zaudējumi sasniegs 96 miljonus eiro, bet zaudējumi cūkgaļas nozarē - 24 miljonus eiro.
Igaunijā zaudējumi piena nozarei ir 67 miljoni eiro, bet cūkgaļas sektoram - 15 miljoni eiro, savukārt Lietuvas piena nozares zaudējumi gadā sasniedz 150 miljonus eiro.
Atzīstot Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta līdzšinējās pūles palīdzības sniegšanā, piešķirot ārkārtas pabalstu nozarei, Baltijas lauksaimnieki tomēr norāda, ka tādējādi nav kompensēti krīzes radītie zaudējumi.
Tādēļ Baltijas valstu lauksaimnieki aicina ES nekavējoties ieviest mērķtiecīgus atbalsta pasākumus, lai novērstu saimniecību bankrotu vilni Baltijas valstīs.