Lauksaimniekus satrauc pieaugošais nodokļu slogs
Plānotā zemes nodokļa paaugstināšana, kā arī Eiropas Savienības un valsts subsīdiju iespējamā iekļaušana ar nodokli apliekamo ienākumu summā ir problēmas, kas patlaban satrauc lauksaimniecības produkcijas ražotājus, pēc tikšanās ar finanšu ministru Jāni Reiru (V) aģentūrai LETA atzina biedrības "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš.
Tikšanās notika vakar, 26.augustā, un tajā zemnieki akcentēja, ka pēdējā gada laikā nozarē izveidojusies ļoti nelabvēlīga tirgus situācija, ko sekmēja zemas pasaules tirgus cenas, Krievijas embargo, klimatiskie apstākļi, slimības un citi faktori. Apstākļos, kad piena un cūkkopības nozare ir uz izdzīvošanas robežas, svarīgi nepasliktināt situāciju ar nodokļu sloga palielināšanu.
Kā norādīja Lazdiņš, galvenais akcents sarunā ar ministru bija zemes nodokļa pieaugums turpmākos piecus gadus līdz pat 20% ik gadu.
"Nodokļa pieaugums nedrīkst būt lielāks par 10%. Par šo jautājumu tika panākta vienošanās, ka tuvākajā laikā notiks atkārtotas Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas un pašvaldību sarunas par iespējām nodokļa pieauguma tempu samazināt un kāpumu plānot ilgākā laika posmā," sacīja Lazdiņš.
Tāpat viņš norādīja, ka otrs aktuāls jautājums, kas nodarbina lauksaimnieku prātus, ir no 2017.gada plānotā Eiropas subsīdiju un valsts atbalsta iekļaušana ar nodokli apliekamo ienākumu summā.
"Līdzšinējā pieeja, kad subsīdijas netika iekļautas ar nodokli apliekamajos ienākumos, ļāva izmantot visu summu investīcijām ražošanas modernizācijā vai iegādāties zemi. Ja saimniecība strādā ar peļņu, tad līdzšinējā kārtība nosacīti palielināja šo subsīdiju summu par 15%, ļaujot pietuvoties subsīdiju līmenī vismaz kaimiņvalstu zemniekiem. Vienojāmies, ka nepieciešams sarunā iesaistīt arī Ekonomikas un Tieslietu ministriju," norādīja Lazdiņš.
Viņš arī atzina, ka tikšanās ar ministru bija ļoti svarīga, jo lauksaimniecības nozare, kuru galvenokārt regulē Eiropas Savienība, nevis Latvijas valdība, ir ļoti sarežģīta. "Mums ir jāievēro visi Briselē tapušie noteikumi un jāspēj konkurēt ar to valstu zemniekiem, kuriem ir bijis vairāk laika uzkrāt kapitālu, lai spētu pārdzīvot krīzes situācijas," rezumēja biedrības vadītājs.
"Zemnieku saeima" dibināta 1999.gadā un apvieno gandrīz 900 saimniecības no visas Latvijas, kopumā apsaimniekojot vairāk nekā 500 000 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes.