Zemkopības ministrija aicina visus lauksaimniekus aktīvi piedalīties aptaujā par lauksaimniecības un lauku attīstības turpmāko nākotni. Tas nepieciešams, jo tuvojoties nākamajam plānošanas periodam (2014-2020.gadam), Zemkopības ministrija (ZM) ir uzsākusi konsultācijas ar partneriem par aktualitātēm nozarēs un nepieciešamo rīcību turpmākai nozaru attīstībai, tālab ir sagatavota aptaujas anketa viedokļu apzināšanai par attīstības politiku, situācijas novērtējumu nozarēs un atbalsta aktivitātēm šajā periodā.
14. decembrī zemkopības ministre Laimdota Straujuma dodas darba vizītē uz Briseli, lai Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kā arī vairākās daudzpusējās tikšanās ar dažādu ES dalībvalstu lauksaimniecības ministriem turpinātu diskusijas par Kopējās lauksaimniecības politikas reformu.
Latvija vēlas, lai Eiropas Savienībā (ES) tiktu veidota taisnīga lauksaimniecības politika, kuras ietvaros arī Latvijas lauksaimnieki saņemtu līdzvērtīgus tiešos maksājumus un ES vienotajā tirgū varētu konkurēt ar veco dalībvalstu lauksaimniekiem uz vienādiem nosacījumiem.
Šodien, 6. decembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts akciju sabiedrības „Lauku attīstības fonds” (LAF) turpmāko darbību kredītu garantēšanā.
Trešdien, 30.novembrī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sarunā ar Igaunijas lauksaimniecības ministru Heliru Valdoru Sederu (Helir-Valdor Seeder) vienojās par kopīgiem Latvijas un Igaunijas mērķiem Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā 2014.-2020.gadam panākt taisnīgākus nosacījumus lauksaimniecības tiešmaksājumiem.
Latvijas lauksaimnieki ir neapmierināti ar Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013.gada, savukārt EK Lauksaimniecības politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis Villijs Šulcs-Grēve ieteica lauksaimniekiem kompensēt zemos tiešmaksājumus ar citām KLP piedāvātajām finansiālā atbalsta iespējām.
Trešdien, 12.oktobrī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar jauno Austrijas vēstnieku Latvijā Štefanu Pēringeru, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē. Sarunā puses pauda gandarījumu par abu valstu labajām divpusējām attiecībām un līdzšinējo sadarbību un apliecināja, ka varētu kopīgi cīnīties par savām interesēm Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta kontekstā, informē Mārtiņš Panke
Ministru prezidenta preses sekretārs.
Trešdienas pēcpusdienā protestā pret nevienlīdzīgiem maksājumiem pie Eiropas Savienības (ES) mājas Rīgā, Aspazijas bulvārī, pulcējās vairāk nekā 300 lauksaimnieku.
Eiropas Komisija (EK) joprojām plāno diskriminēt Latvijas lauksaimniekus, nostādot nevienlīdzīgos konkurences apstākļos, salīdzinājumā ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniekiem, komentējot trešdien publiskotos priekšlikumus par Kopējo lauksaimniecības politiku laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, norādīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
„Latvijas lauksaimnieki kategoriski pieprasa politiķiem atrisināt šādus svarīgus jautājumus Kopējās lauksaimniecības politikas reformas ietvaros:
izveidot tādu Kopējo lauksaimniecības politiku, lai visu ES dalībvalstu lauksaimnieki saņemtu vismaz 90% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa;
maksājumu nosacījumus balstīt uz jauniem, objektīviem kritērijiem;
jauno tiešo maksājumu sistēmu ieviest bez pārejas perioda.”
Šodien SIA "Latvijas piens" dibinātāji, lauksaimniecības kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse" un "Piena partneri KS" iemūrē pamatakmeni jaunajai piena pārstrādes rūpnīcai.
Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas delegācijas vadītājam Albertam Desam un citām augstām Eiropas Komisijas amatpersonām nosūtīta Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vēstule, kurā uzsvērta vietējo zemnieku nostāja saistībā ar nevienlīdzīgajiem konkurences apstākļiem Eiropas Savienībā (ES).
Lietus piektdien un naktī uz sestdienu ļaus saņemties vasarājiem, taču mitrumu, kas visu pavasari trūcis ziemas kultūrām, tas kompensēt vairs nevar, tādēļ arī uz augstām ziemāju ražām šosezon nav ko cerēt, portālam zz.lv vērtējumu pauž Lauku konsultāciju centra Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa.
Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos. Izmaiņas paredz pagarināt laikposmu par diviem mēnešiem, kad traktortehnika drīkst vilkt divas piekabes.
Otrdien, 18. janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2010. gada 1. novembra noteikumos Nr.1026.
Šodien, 14. decembrī valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2010. gada 2. februāra noteikumos Nr.108 “Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”, kas paredz palielināt kopējo atbalsta apmēru par 880 000 latiem.
Ar mērķi pilnībā apgūt 2010. gadā valsts budžetā pieejamo finansējumu Eiropas Savienības (ES) fondu ietvaros un ņemot vērā vairāku ministriju paziņojumus, ka tās nespēs izlietot šā gada valsts budžeta līdzekļus atbilstoši plānotajam, Ministru kabinets otrdien, 7. decembrī nolēma pārdalīt apmēram 10 miljonus latu Zemkopības ministrijas pārziņā esošajiem ES fondiem.
Visnekoptākā lauksaimniecības zeme ir Pierīgā un Latgalē, savukārt ar koptākajiem laukiem var lepoties Zemgale, tā norāda Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga.
Par konkursa "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2010" laureātiem kļuvuši Hakans un Terija Li Eriksoni no Zviedrijas, aģentūru LETA informēja Pasaules Dabas fonda pārstāve Dārta Treija.