Mitruma dēļ laukos sākusies kartupeļu lakstu puve

Pieturoties mitram un siltam laikam, kartupeļu stādījumos sākusies lakstu puve, informē Valsts augu aizsardzības dienests.

Šogad pirmās kartupeļu lakstu puves pazīmes konstatētas Latgalē, Rēzeknes novada mazdārziņos un dažos lielajos ražojošajos laukos. Savukārt Kurzemes, Zemgales un Rīgas reģionos pagaidām slimība nav konstatēta.

Tomēr lietus un siltā laika dēļ, kas slimības attīstībai ir vislabvēlīgākie apstākļi, arī pārejos novadu stādījumos var parādīties šīs slimības pirmās pazīmes, norāda dienestā.

Kartupeļu lakstu puve ir viena no nozīmīgākajām un postošākajām kartupeļu slimībām, kuru ierosina īpaša sēnīte. Veģetācijas periodā uz lapām veidojas pelēcīgi brūni plankumi. Mitrā laikā ap plankumiem lapu apakšpusē redzams apsarmojums, savukārt sausā laikā lapu augšpusē ap plankumiem vērojama gaišāka apmale. Agresīvāka un postošāka ir stublāju puves forma, kad uz stublājiem veidojas pelēcīgi brūnas joslas un stublāji lūst.

Infekcijas gadījumos slimības ierosinātājs pārvietojas uz kartupeļu bumbuļiem, un to glabāšanas laikā var iet bojā liela daļa ražas, kā arī tiek bojāta kartupeļu kvalitāte.

Kā norāda dienestā, pirmo apstrādi kartupeļu stādījumos ar fungicīdiem ieteicams veikt, kad kartupeļu lakstu augstums ir 15 līdz 30 centimetri. Nākamie miglojumi ieteicami ar septiņu līdz desmit dienu intervālu. Īsāks starplaiks starp apstrādēm ar fungicīdiem jāievēro tad, ja kartupeļi ļoti strauji aug, ir kartupeļu lakstu puves uzņēmīga šķirne, silts un mitrs laiks, kā arī ja slimība ļoti strauji attīstās.

Latvijā 2012.gada Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā ir iekļauts plašs fungicīdu klāsts kartupeļu lakstu puves ierobežošanai. Izdarot pareizu fungicīda izvēli un veicot kvalitatīvu, savlaicīgu smidzinājumu, var veiksmīgi to ierobežot.

Plašāku informāciju var iegūt dienesta mājaslapā vai pie reģiona speciālistiem.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais