Baltijas lauksaimnieku kopīgo petīciju Eiropas parlamentam parakstījuši 60 000 iedzīvotāju

Rīt, 28.jūnijā, Latvijas lauksaimnieki tiksies ar Eiropas Parlamenta (EP) prezidentu Martinu Šulcu, lai nodotu Baltijas zemnieku kopīgi parakstītu petīciju ar prasību palielināt tiešos maksājumus.

Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze, dokumentu parakstījuši 60 000 iedzīvotāju.

"Savāktie paraksti ir pierādījums, ka sabiedrībai nav vienaldzīga situācija lauksaimniecībā, jo tiešo maksājumu izlīdzināšana uzlabos ne tikai konkrēto maksājumu saņēmēju situāciju, bet kopīgi atsauksies arī uz lauku iedzīvotājiem, lauku apdzīvotību, lielākām algām un pieejamākiem vietējiem produktiem," norādīja Krauze.

Viņš apliecināja, ka lauksaimnieku organizācijas neatkāpsies no izvirzītājām prasībām, akcentējot, ka jāizbeidz Baltijas valstu lauksaimnieku diskriminācija salīdzinājumā ar pārējiem Eiropas Savienības zemniekiem.

"Rīt pēcpusdien Baltijas lauksaimnieki un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji Briselē, pie EP ēkas, "Šūmaņa apļa" apkaimē pulcēsies uz miermīlīgu demonstrāciju, pievēršot politiķu uzmanību un paužot savu attieksmi. No Latvijas puses demonstrācijā piedalīsies Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas un "Zemnieku saeimas" pārstāvji - kopumā vairāk nekā 30 cilvēku," norādīja Krauze.

Kā ziņots, Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz aptuveni 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tikmēr tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.

Svarīgākais