Latvijai sausais atlikums Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā no 2014.gada līdz 2020.gadam būs mazāks nekā iepriekšējā plānošanas periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam, šodien preses konferencē norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
"Ļoti daudz ir nepatiesas informācijas, un ļoti plaši tiek izmantota cilvēku nezināšana. Es lūdzu izrēķināt, kādi ir Latvijas ieguvumi un zaudējumi saistībā ar ES budžetu salīdzināmās 2011.gada cenās, jo visas sarunas notiek nesalīdzināmās, tekošā gada cenās. Statistikā ar to neko nevar salīdzināt," skaidroja Lembergs.
Atbilstoši 2011.gada bāzes cenām Latvija nākamajā plānošanas periodā ES budžetā iemaksās par 231 miljonu latu vairāk nekā periodā no 2007.līdz 2013.gadam, norādīja Lembergs.
"Kohēzijā Latvija saņems par 456 miljoniem latu mazāk salīdzināmās cenās, tiešmaksājumos vajadzētu saņemt par 776 miljoniem latu vairāk, lauku attīstībai - par 215 miljoniem latu mazāk," norādīja Lembergs.
Rezultātā, ņemot vērā 2011.gada bāzes cenas, Latvija saņems par 105 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā, bet ES budžetā iemaksās par 231 miljonu latu vairāk. "Ja no 231 atņem 105, sanāk, ka bilance Latvijai ir negatīva, par 126 miljoniem latu sausais atlikums mums ir mazāks," skaidroja Lembergs.
Kā ziņots, nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), paredz piektdien Eiropas Savienības (ES) līderu panāktā vienošanās.
Iepriekš izskanēja, ka Latvijai papildus pienāksies 60 miljoni eiro. Vēl papildu septiņi miljoni, visticamāk, iegūti, ņemot vērā Latvijas draudus bloķēt budžetu, liecina neoficiāla informācija.
Vienošanās paredzot, ka Latvija lauku attīstībai papildus novirzītos līdzekļus varēšot izmaksāt kā tiešmaksājumus.
Latvijas prioritātēs - kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem - pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.