Pieprasījums pēc bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas joprojām pieaug, teica Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.
Vasaras sezonā lauksaimniecībā iztrūkst vismaz 20% darbaroku, intervijā atzina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Šodien laists klajā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate Change – IPCC) “Īpašais ziņojums par klimata pārmaiņām un zemes izmantošanu”. Tajā norādīts, ka cilvēka darbība šobrīd ietekmē 75% zemeslodes virsmas, tā izraisot plašu zemes degradāciju un veicinot klimata pārmaiņas. Galvenie cēloņi zemes degradācijai un oglekļa emisijām – lauksaimnieciskā darbība un mežistrāde.
Pēc diviem neražas gadiem lauksaimnieki šogad beidzot varēs "ievilkt elpu", jo ne tikai labības, bet arī uz augļu un ogu ražas solās būt labas, sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā "Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?".
Par krusas nodarītajiem postījumiem valsts kompensācijas lauksaimniekiem nav paredzētas, jo pret krusas radītajiem riskiem var apdrošināties, pauda Zemkopības ministrijā (ZM).
Daudziem Latvijas lauksaimniekiem šogad nākas pārsēt labības laukus zosu radīto postījumu dēļ, pēc "Zemnieku saeimas" rīkotās sanāksmes par migrējošo zosu radītajiem postījumiem lauksaimniecībā pauda biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Intensīvās lauksaimniecības pamatos ir iekodēta pretruna ar vides interesēm, jo svarīgi ir ražot pēc iespējas ātrāk un pēc iespējas lielās platībās, ko iespējams izdarīt, tikai bagātīgi lietojot indīgas ķimikālijas. Taču tās kaitē kukaiņiem apputeksnētājiem, bez kuriem augi nenes augļus.
Latvijas lauksaimniekiem šis gads bijis ļoti, ļoti slikts, ceturtdien žurnālistiem atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.
Šā gada sausie laika apstākļi negatīvi atsauksies uz graudu pieņemšanas punktu finansiālajiem rādītājiem, atzina sēklu, minerālmēslu, kaļķa un augu aizsardzības līdzekļus tirgotāja "Scandagra Latvia" ģenerāldirektors Pēteris Stupāns.
Pagājušajā nedēļā Zemkopības ministrija publiskoja provizoriskos rezultātus par zaudējumiem, kurus izraisījis šīs vasaras sausums. Ilgstošā sausuma dēļ zālāju attīstība aizkavējās praktiski visā Latvijas teritorijā, bet zaļmasas ražība šogad vidēji valstī bija par 54% mazāka nekā vidēji pēdējo trīs gadu laikā. Zaudējumi rodas, jo ir jāpļauj lielākas platības un zāles zemās ražības dēļ lopkopjiem būs jāiepērk vairāk lopbarības nekā citus gadus. Turklāt šogad lopbarības iegādes cena ir divas reizes lielāka nekā normālā lauksaimnieciskā gadā. Zemkopības ministrija prognozē, ka sausuma ietekmē lopbarības sagatavošana un iegāde palielinās Latvijas zemnieku kopējos izdevumus par aptuveni 100 miljoniem eiro.
Šīs vasaras ilgstošā sausuma provizoriski radītie zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem ir 359 miljoni eiro, par ko Zemkopības ministrija (ZM) trešdien oficiāli informējusi Eiropas Komisiju (EK), informēja ZM.
Pēdējo gadu laikā arvien lielāka uzmanība tiek veltīta vietējo dārzeņu popularizēšanai sabiedrības vidū. Regulāri tiek organizētas darba grupas un spriests, kā sakārtot ielu tirdzniecību, valsts un pašvaldību iepirkumus un visatļautību tirgos, tomēr rezultāts - tuvu nullei. Kāpēc joprojām Latvijā budžeta līdzekļi ar vieglu roku tiek atdoti citu valstu lauksaimniekiem un starpniekiem, un pašmāju ražotāji novirzīti otrā plāna lomā? Kāpēc Latvijas dārzeņu audzētājiem par izdzīvošanu ir jācīnās ar nodokļu maksātāju uzturētiem ierēdņiem?
Valsts policija sākusi kriminālprocesu par gadījumu, kad Dobeles novada Auru pagastā kādā kooperatīvā nāvējošus ķīmiskus apdegumus guva 17 gadus vecs jaunietis.
Lauksaimnieki saprot, ka nevar nepārtraukti prasīt naudu par dabas radītiem zaudējumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori pagājušajā nedēļā konstatējuši 21 jaunu Āfrikas cūku mēra gadījumu mežacūku populācijā Latvijā, tostarp pirmo reizi mežacūkai Kuldīgas novada Pelču pagastā, liecina PVD publiskotā informācija.
Āfrikas cūku mēris (ĀCM) cūku ganāmpulkā Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā varētu būt izplatījies, jo saimniecībā bija atstātas vaļā atvērtas cūku kūts durvis, kas ir būtisks trūkums biodrošībā, aģentūrai LETA teica Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.
Lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem sezonas laikā no 10.jūlija līdz 30.septembrim būs atļauts neiegādāties autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti, lai pārvietotos pa valsts galvenajiem autoceļiem, otrdien lēma valdība.
Zemkopības ministrijā iesniegumi par nepieciešamību izsludināt ārkārtas situāciju ilgstošā sausuma ietekmes uz lauksaimniecību dēļ līdz šim saņemti no 25 pašvaldībām.
Sausuma dēļ lauksaimniecībā situācija ir slikta visā Latvijā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.