Valdība šodien atbalstīja 45,5 miljonu eiro rezervēšanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai Covid-19 ierobežošanas nolūkā izsludinātajā ārkārtējā situācijā nodrošinātu lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nepārtrauktību un saglabātu tajās nodarbināto uzņēmumu likviditāti.
Covid-19 krīzes mazināšanai lauksaimniecības nozarē tiks novirzīti 45,5 miljoni eiro, šāda vienošanās trešdien panākta finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.
Daudzas zemnieku saimniecības patlaban meklē darba rokas un labprāt nodarbinātu bez darba palikušos, informēja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē (LOSP).
Latvijas lauksaimniekiem pagājušais gads bijis labs salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem, kad bija gan spēcīgu lietavu periods un liels sausums, intervijā pauda Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš (VL-TB/LNNK), kurš pērn novembrī sāka darbu šajā amatā.
Graudaugu raža Latvijā šogad vērtējama kā ļoti laba – Vidzemē nokulti kvieši pat līdz sešām tonnām no hektāra, savukārt Kurzemē agro kartupeļu ražība sasniegusi pat 50 tonnu no hektāra, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana.
Rucavas novada lauksaimnieki aicina zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā Latvijas-Lietuvas pierobežā (Dienvidrietumkurzemē), liecina oficiāli sūtītā vēstule ministram.
Kartupeļu stādījumos izplatās kartupeļu lapu sausplankumainība, kas novērota vidēji ar 21% izplatību, un kartupeļu lakstu puve, kuras izplatība kopš pagājušās nedēļas pieaugusi par 5%, liecina informācija Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā.
Pieprasījums pēc bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas joprojām pieaug, teica Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.
Vasaras sezonā lauksaimniecībā iztrūkst vismaz 20% darbaroku, intervijā atzina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Šodien laists klajā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate Change – IPCC) “Īpašais ziņojums par klimata pārmaiņām un zemes izmantošanu”. Tajā norādīts, ka cilvēka darbība šobrīd ietekmē 75% zemeslodes virsmas, tā izraisot plašu zemes degradāciju un veicinot klimata pārmaiņas. Galvenie cēloņi zemes degradācijai un oglekļa emisijām – lauksaimnieciskā darbība un mežistrāde.
Pēc diviem neražas gadiem lauksaimnieki šogad beidzot varēs "ievilkt elpu", jo ne tikai labības, bet arī uz augļu un ogu ražas solās būt labas, sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā "Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?".
Par krusas nodarītajiem postījumiem valsts kompensācijas lauksaimniekiem nav paredzētas, jo pret krusas radītajiem riskiem var apdrošināties, pauda Zemkopības ministrijā (ZM).
Daudziem Latvijas lauksaimniekiem šogad nākas pārsēt labības laukus zosu radīto postījumu dēļ, pēc "Zemnieku saeimas" rīkotās sanāksmes par migrējošo zosu radītajiem postījumiem lauksaimniecībā pauda biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Intensīvās lauksaimniecības pamatos ir iekodēta pretruna ar vides interesēm, jo svarīgi ir ražot pēc iespējas ātrāk un pēc iespējas lielās platībās, ko iespējams izdarīt, tikai bagātīgi lietojot indīgas ķimikālijas. Taču tās kaitē kukaiņiem apputeksnētājiem, bez kuriem augi nenes augļus.
Latvijas lauksaimniekiem šis gads bijis ļoti, ļoti slikts, ceturtdien žurnālistiem atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.
Šā gada sausie laika apstākļi negatīvi atsauksies uz graudu pieņemšanas punktu finansiālajiem rādītājiem, atzina sēklu, minerālmēslu, kaļķa un augu aizsardzības līdzekļus tirgotāja "Scandagra Latvia" ģenerāldirektors Pēteris Stupāns.
Pagājušajā nedēļā Zemkopības ministrija publiskoja provizoriskos rezultātus par zaudējumiem, kurus izraisījis šīs vasaras sausums. Ilgstošā sausuma dēļ zālāju attīstība aizkavējās praktiski visā Latvijas teritorijā, bet zaļmasas ražība šogad vidēji valstī bija par 54% mazāka nekā vidēji pēdējo trīs gadu laikā. Zaudējumi rodas, jo ir jāpļauj lielākas platības un zāles zemās ražības dēļ lopkopjiem būs jāiepērk vairāk lopbarības nekā citus gadus. Turklāt šogad lopbarības iegādes cena ir divas reizes lielāka nekā normālā lauksaimnieciskā gadā. Zemkopības ministrija prognozē, ka sausuma ietekmē lopbarības sagatavošana un iegāde palielinās Latvijas zemnieku kopējos izdevumus par aptuveni 100 miljoniem eiro.
Šīs vasaras ilgstošā sausuma provizoriski radītie zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem ir 359 miljoni eiro, par ko Zemkopības ministrija (ZM) trešdien oficiāli informējusi Eiropas Komisiju (EK), informēja ZM.