Valdība šodien atbalstīja 45,5 miljonu eiro rezervēšanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai Covid-19 ierobežošanas nolūkā izsludinātajā ārkārtējā situācijā nodrošinātu lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nepārtrauktību un saglabātu tajās nodarbināto uzņēmumu likviditāti.
Kā uzsver Zemkopības ministrija, katrs pieteikums atbalsta saņemšanai tiks skrupulozi izvērtēts, nodrošinot atbalsta piešķiršanas caurspīdīgumu. Atbalsta izmaksu veiks Lauku atbalsta dienests, vērtējot tā potenciālo saņēmēju stāvokli pagātnē un šobrīd, veicot rūpīgu monitoringu, lai novērstu nepamatotu atbalsta izmaksas.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) norādīja, ka Latvijā pārtikas produkcija vairāk nekā divu miljardu eiro apmērā līdz šim katru gadu tika eksportēta un vairāk nekā pusmiljards eiro tika patērēts Latvijas sabiedriskajā ēdināšanā, tāpēc sadarbībā ar zemniekiem un lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām identificēta virkne problēmu nozarē saistībā ar iekšējā un pamatā ārējā tirgus vēršanos ciet, kas prasa virkni pasākumu, lai nodrošinātu piena un gaļas lopkopības, kā arī pārtikas produktu ražošanas saglabāšanu un Covid-19 krīzes raisīto izaicinājumu pārvarēšanu.
"Jau šobrīd ir skaidri redzams pārtikas eksporta kritums vairākās lauksaimniecības nozarēs, piemēram, svaigu olu eksports sarucis par 30% un vārītu olu eksports sarucis par 20%, savukārt svaiga piena iepirkuma cena samazinājusies pat par 15%. Tie ir tikai daži piemēri, kas uzskatāmi iezīmē pārtikas produktu pieprasījuma ievērojamo kritumu, kas negatīvi atspoguļojas lauksaimnieku un pārtikas ražotāju finanšu rādītājos," norādīja zemkopības ministrs.
Viņš uzsvēra, ka tādēļ ir būtiski iespējami savlaicīgi nodrošināt valsts atbalsta iespējas, lai šo krīzi Latvijas lauksaimnieki varētu pārvarēt iespējami veiksmīgi, arī turpmāk nodrošinot nepārtrauktu pārtikas pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Tādējādi zemniekiem nenāksies likvidēt piena un gaļas liellopu ganāmpulkus, kuru atjaunošana pēc krīzes pārvarēšanas varētu prasīt ievērojami ilgāku laiku un ievērojami lielākus izdevumus.
ZM skaidro, ka ne tikai Latvijā, bet citās pasaules valstīs jau agrāk ieviesti dažādi ierobežojoši pasākumi un daudzas no šīm valstīm ir tirdzniecības partneri Latvijas lauksaimniecības un pārtikas eksportā.
Ministrija uzsver, ka atbalsts nepieciešams primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kā arī ēdināšanas pakalpojumu izglītības iestādēs sniedzējiem Covid-19 ietekmē radušos finansiālo grūtību mazināšanai, atbalstot apgrozāmo līdzekļu pieejamību, daļēji sedzot ienākumu samazinājumu, gatavo preču krājumu uzglabāšanas izmaksas, apgrozījuma kritumu, kā arī kompensējot to iznīcināto vai ziedoto produktu vērtību, kurus ārkārtas situācijas laikā nebija iespējams izlietot ēdināšanas pakalpojuma sniegšanā izglītības iestādēs.
ZM norāda, ka Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozare ir neto eksportētāja, tādēļ eksporta tirgu pieejamībai ir kritiska nozīme, savukārt eksporta iespēju zaudēšana var dot smagu triecienu visai lauksaimniecības un pārtikas nozarei visos tās posmos, sākot no gatavā produkta realizācijas un beidzot ar primārajiem ražotājiem. Operatīvā informācija liecinot, ka lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumi jau sastopas ar noieta tirgus samazināšanos, apgrūtinātiem kravu pārvadājumiem un tirdzniecības partneru sadarbības atteikumiem, importa izejvielu sagādes grūtībām, produktu uzkrāšanos, un naudas plūsmas grūtībām.
Pārtikas uzņēmumus papildus eksporta grūtībām ietekmē arī pieprasījuma samazinājums pēc pārtikas precēm vietējā tirgū, īpaši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, tādējādi uzņēmumiem palielinājušies pārtikas preču krājumi un samazinājies apgrozījums. Situācijai šādi turpinot attīstīties, sagaidāma pieprasījuma mazināšanās pēc lauksaimniecības primārajiem produktiem - pienam, gaļai, graudiem un, līdz ar to šo produktu iepirkuma cenu un apjoma samazināšanos.
Pašreizējās prognozes liecinot, ka vissmagāk varētu ciest piena nozare, kas ir visvairāk atkarīga no eksporta, jo lielākā daļa Latvijas piena ražotāju svaigpienu tieši vai netieši piegādā eksportējošiem piena pārstrādes uzņēmumiem, vai arī šo svaigpienu tālāk realizē pārstrādei Lietuvā un Igaunijā. Taču tāpat Covid-19 dēļ cietīs arī liellopu gaļas, cūkgaļas un putnu gaļas nozares, zaudējot to produkcijas eksporta iespējas.
Piemēram, lielākā daļa Latvijas piena ražotāju svaigpienu tieši vai netieši piegādā eksportējošiem piena pārstrādes uzņēmumiem. Liellopu gaļas ražošanas nozare Latvijā izteikti balstās uz dzīvu liellopu eksportu, kas šobrīd ir būtiski traucēts loģistikas plūsmas problēmu dēļ. Tāpat arī vairāku ES dalībvalstu tirgi, kur līdz šim ir eksportētas Latvijā ražotās olas, ir aizvērti un jaunus noieta tirgus pašlaik ir gandrīz neiespējami atrast.
Savukārt izglītības iestāžu slēgšana ārkārtējās situācijas laikā ir radījusi pēkšņas un būtiskas problēmas šo iestāžu ēdināšanas uzņēmumiem. Arī lauksaimniekiem, īpaši dārzeņu audzētājiem, kuri piegādāja savus produktus šiem ēdināšanas uzņēmumiem, izglītības iestāžu slēgšana radījusi problēmas ar produkcijas krājumu izveidošanos.
No kopējās 45,5 miljonu eiro atbalsta summas finansiāls atbalstu 35,5 miljonu eiro apmērā paredzēts primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem un iestādēm, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus izglītības iestādēs.
Noteikumu projekts paredz trīs atbalsta pasākumus - vienreizēju atbalsts ienākumu stabilizēšanai atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu. To saņems tikai tajā gadījumā, ja nozares ieņēmumi periodā no 2020.gada aprīļa līdz jūnijam mēnesim samazināsies par 20% salīdzinājumā ar noteikto atsauces periodu. Lēmumu par šī atbalsta piemērošanu pieņems ZM, līdz 20.jūlijam oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicējot informāciju par nozares ieņēmumu samazinājuma apmēru.
Piena lopkopībai no kopējā atbalsta apmēra paredzēts 12,5 miljonu eiro atbalsts, ko ne vairāk kā 86 eiro apmērā lauksaimnieks varēs saņemt par slaucamo govi, ja zemnieka ganāmpulkā attiecīgā periodā ir ne mazāk kā trīs govis un piens ir piegādāts pirmajam pircējam. Savukārt par 6-16 mēnešu vecu gaļas un piena šķirņu vai to krustojumā iegūtu liellopu varēs saņemt atbalstu, ja tas no saimniecības pārdots periodā no 2020.gada aprīļa līdz jūnijam. Atbalsta kopējais apmērs ir trīs miljoni eiro, bet par gaļas un gaļas šķirņu krustojuma liellopu ne vairāk kā 137 eiro un par piena šķirnes un piena-gaļas šķirņu krustojuma bulli ne vairāk kā 96 eiro.
Cūkkopībā kopējais paredzētais atbalsta apmērs 3,5 miljoni eiro. To varēs saņemt par nobarojamo cūku varēs saņemt atbalstu, ja tā no aprīļa līdz jūnijam realizēta kautuvei vai nosūtīta uz kautuvi kaušanai (ne vairāk kā 22,15 eiro par nobarojumu cūku).
Vienreizējs atbalsts - kopumā 2,5 miljoni eiro - paredzēts arī skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem, kas bija paredzēti ēdināšanas nodrošināšanai bērnudārzos un skolās un kurus nebija iespējams šim mērķim izlietot. Skolu ēdinātāji varēs pretendēt uz atbalstu uz par produktiem, kuru derīgu termiņš ir līdz diviem mēnešiem, šos produktus iznīcinot vai bez maksas izplatot labdarības organizācijām, veco ļaužu pansionātiem.
Savukārt dārzeņu ražotāji varēs pretendēt uz atbalstu par tiem bez maksas izplatītiem produktiem labdarībai, kurus bija paredzēts piegādāt bērnudārziem un skolām. Atbalsts tiks paredzēts gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus.
Atbalstu saņems pretendenti, kuriem 2020.gada martā, aprīlī, maijā un jūnijā nerealizētu preču krājumi pieauguši par 25% vai neto apgrozījums samazinājies par 25% salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu 2019.gadā. Atbalsts tiks pārrēķināts 20% apmērā vai nu no preču krājumu vērtības pieauguma, vai apgrozījuma samazinājuma apmēra. Atbalstu nepiešķirs atbalsta pretendentam, ja tas bija nonācis finanšu grūtībās līdz 2019.gada 31.decembrim.
Maksimālais šī atbalsta apmērs kopā ar citiem Covid-19 atbalstiem vienam pārtikas ražošanas uzņēmumam nedrīkstēs pārsniegt 800 000 eiro, vienam primāro produktu ražošanas uzņēmumam, tajā skaitā lauksaimniekam, - ne vairāk kā 100 000 eiro, bet vienam zivsaimniecības un akvakultūras uzņēmumam - ne vairāk kā 120 000 eiro. "Atsevišķos pārtikas uzņēmumos veidojas uzkrājumi saistībā ar to, ka eksporta tirgi Eiropas Savienībā ir stipri ierobežoti," sacīja Gerhards.
Līdz ar izmaiņām noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā pieci miljoni eiro ir paredzēti primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem lauku saimniecību riska pārvaldības un nepārtrauktas pārrejas uz jauno ES 2021.-2027.gada plānošanas periodu nodrošināšanai.
Savukārt grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtību investīciju veicināšanai lauksaimniecībā paredz piešķirt piecus miljonus eiro primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, atzītajām kooperatīvajām sabiedrībām un pārtikas ražošanas uzņēmumiem, lai nodrošinātu uzņēmumu likviditāti un saglabātu naudas plūsmu, kas ļaus sekmīgi īstenot Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam sāktos investīciju projektus un mazinātu finansiālo slogu lauku saimniecībām un uzņēmumiem.
Ministru kabineta noteikumi "Kārtība valsts atbalsta piešķiršanai, administrēšanai un uzraudzībai lauksaimniecības un pārtikas nozarē saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi", grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" un grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā" stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".