Ilgstošais sausums, kura dēļ atsevišķas pašvaldības lūgušas valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, varētu aktualizēt diskusijas par nepieciešamību radīt mehānismu, kas stimulētu zemniekus apdrošināt savus sējumus.
Sausuma un karstuma ietekmē potenciālā augļu raža šogad Latvijā varētu sarukt par vismaz 40% salīdzinājumā ar to, kāda raža būtu bijusi normālā sezonā, aģentūru LETA informēja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē (LOSP).
Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, "Kukuļu" mājās 165 cūku ganāmpulkā reģistrēts šogad Latvijā pirmais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām, informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.
Graudaugu sējumu situācija lielā karstuma dēļ ik dienu kļūst kritiskāka, un nākas arvien vairāk bažīties par gaidāmās ražas apmēru un kvalitāti, aģentūrai LETA sacīja aptaujātie lauksaimniecības nozares pārstāvji.
Lai informētu par traktortehnikas drošības pasākumiem, Valsts policijas inspektori apzina reģionu saimniecības un to īpašniekus. Policisti paši ikdienā dodas pie lauksaimniekiem, lai atgādinātu par zādzību riskiem un vienotos par savstarpēju sadarbību traktortehnikas nosargāšanā.
No šodienas, 24. maija, ir spēkā būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā, kuru īsteno Attīstības finanšu institūcija ALTUM. Pateicoties izmaiņām, saimniecības lauksaimniecības zemi ar atvieglotiem nosacījumiem varēs iegādāties arī situācijās, kuras iepriekš neļāva pretendēt uz šīs programmas atbalstu.
Lai ietaupītu līdzekļus, Eiropas Komisija (EK) šodien ierosinājusi par aptuveni 5% samazināt kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu, norādīts EK trešdien publicētajos priekšlikumos Eiropas Savienības (ES) budžetam pēc 2020.gada.
Latvijas Dabas fons (LDF) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) iebilst Zemkopības ministrijas (ZM) pozīcijai neatbalstīt insekticīda - neonikotinoīda - plašākus lietošanas ierobežojumus, tikmēr ZM norāda uz papildu pētījumu trūkumu un potenciāliem lieliem zaudējumiem Latvijas lauksaimniecībai.
Valstij reizi gadā būtu jāpārbauda konvencionālos lauksaimniekus, kas aizsardzībā pret kaitēkļiem lieto pesticīdus, un par šīm pārbaudēm jāmaksā pašiem pesticīdu lietotājiem, pēc Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) kopsapulces teica asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārlis.
Zemkopības ministrija izskata iespējas uz laiku atbrīvot zemniekus no kredītsaistību un ES fondu projektu pienākumu pildīšanas arī tajos novados, kur ārkārtas situācija nav izsludināta. Ja juridiski alternatīvas nebūs, valdībai tiks prasīta ārkārtas situācija visā Latvijas teritorijā.
Plūdu skartajos reģionos Latgalē, Vidzemē un Zemgalē ap Jēkabpili, nenovāktas ir vairāk nekā 100 tūkstošu hektāru lielas graudaugu un dārzeņu platības, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Zemkopības ministrijas uzdevumā veiktie teritoriju apsekojumi. No tiem apdrošināti ir mazāk par 5% sējumu platību.
Šodien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs dosies darba vizītē uz Sangasti Igaunijā, kur tiksies ar Igaunijas lauku lietu ministru Tarmo Tammu un Lietuvas lauksaimniecības ministru Broņu Markausku, vēsta Zemkopības ministrijā (ZM).
Augļiem, dārzeņiem un ogām samazinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no pašreizējā 21% uz 5%, iedzīvotāji varētu atļauties šos pārtikas produktus iegādāties vairāk un biežāk, vietējie audzētāji paplašinātu savu ražošanu un reizē samazinātos arī ēnu ekonomika šajā nozarē, vakar sprieda Zemkopības ministrijas (ZM) izveidotā ekspertu darba grupu.
Šodien valdība skatīs noteikumus "Par valsts atbalstu lauksaimniecībai". Minētie noteikumi paredz, ka programmā "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" šogad būs pieejami 8 723 490 eiro.