Pērn lauksaimniecībā Latvijā ienesīgākā bija ziemas kviešu un ziemas rapšu audzēšana lielajās saimniecībās, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļas veiktā saimniecību grāmatvedības datu analīze.
LLKC veiktā grāmatvedības datu analīze, nerēķinot saimniecību saņemtos Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumus, rāda, ka ziemas rapšu cenas pērn par 26,4% pārsniedza izaudzēšanas izmaksas. Tonna rapša maksāja vidēji 357 eiro, bet izaudzēšanas izmaksas - 259 eiro tonnā. Otrs izdevīgākais kultūraugs - vasaras rapsis, kura cenas par 15% pārsniedza izaudzēšanas izmaksas. Peļņu pērn ienesa arī vasaras kviešu audzēšana, kuru cena vidēji par vienu procentu pārsniedza izaudzēšanas izmaksas.
Tikmēr pārējo Latvijā populārāko graudu audzēšana bez ES atbalsta nestu zaudējumus - rudzu audzēšanas izmaksas ir par 88% lielākas nekā iepirkuma cena, auzu - par 17%, miežu - par 22%.
LLKC grāmatvedības klientu dati liecina, ka ziemas kvieši un rapši ir arī visvairāk audzētie kultūraugi saimniecībās, turklāt - jo lielāka saimniecība pēc apgrozījuma, jo mazāka kultūraugu un arī citu saimniekošanas nozaru dažādība. Mazās un vidējās saimniecībās ar apgrozījumu līdz 70 000 eiro ievērojamu daļu - līdz 30% - ieņēmumu veido piena ražošana, bet kviešu un rapšu audzēšana - vidēji ceturto daļu ieņēmumu.
Saimniecībās ar apgrozījumu no 70 001 eiro kviešu un rapšu audzēšana dod vidēji 49% ieņēmumu, bet virs 250 000 eiro - 83%.
"Varam būt gandarīti par graudkopības nozares stabilajiem ekonomiskajiem rādītājiem. Spēcīgā graudaudzētāju kooperācija un stabils eksports uz pasaules tirgiem ir nesis rezultātu, kas ļauj droši plānot un strādāt saimniecību attīstībai," pauda LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis teica, ka Latvijas graudkopjiem ziemas kviešu un rapšu audzēšana joprojām ir labs ienākumu avots. "Gudri lietojot augu aizsardzības līdzekļus un mēslojumu, tiek iegūtas augstas ražas ar zemākām pašizmaksām. Stabilie ienākumi, ko sniedz kvieši un rapši, tiek izmantoti saimniecību paplašināšanā un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā," viņš teica.
Balodis arī piebilda, ka augstas kvalitātes kvieši un rapsis prasa intensīvu audzēšanu, tāpēc mazākām saimniecībām jādomā par mazāk prasīgu kultūraugu audzēšanu ar mazākiem ieguldījumiem.
Vērtējot saimniecību izmaksu struktūru, LLKC ekonomisti secinājuši, ka vidēji 25% tajā aizņem minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegāde, turklāt, jo lielāka saimniecība, jo lielāka ir šī pozīcija. Otra lielākā pozīcija ar 18% ir tehnikas un iekārtu nolietojums, un arī šī izdevumu pozīcija lielajās saimniecībās ir lielāka, jo šo saimniecību īpašnieki bieži vien grāmatvedībā cenšas nepamatoti ātri norakstīt tehnikas izmaksas.
Savukārt zemās tehnikas nolietojuma izmaksas mazajās saimniecībās rāda, ka šīm saimniecībām bieži vien nav iespējas veikt vajadzīgās investīcijas. Dīzeļdgvielas izmaksas ir no 7% lielās līdz 11% mazās un vidējās, bet darbaspēka izmaksas - no 5% mazās līdz 9% lielās saimniecībās.
