Dārzeņu un graudu raža šogad varena
Graudaugu raža Latvijā šogad vērtējama kā ļoti laba – Vidzemē nokulti kvieši pat līdz sešām tonnām no hektāra, savukārt Kurzemē agro kartupeļu ražība sasniegusi pat 50 tonnu no hektāra, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana.
«Graudaugu raža visā valstī šogad padevusies tiešām laba. Pateicoties tam, Kurzemes saimnieki varēs atsperties pēc pērnā gada zaudējumiem. Arī maizes šogad pietiks, jo Zemgalē, Kurzemē un Latgalē padevušies ļoti labas kvalitātes ziemas kvieši. Maijā prognozētā ražība piepildījusies ar uzviju,» sacīja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Lauku apsekojumi Vidzemē liecina, ka laba raža ir teju visām kultūrām. «Lielās saimniecības ziņo pat par piecām sešām tonnām no hektāra nokultu ziemas kviešu,» atklāj LLKC Gulbenes augkopības speciāliste Inga Freimane. «Mazajās saimniecībās gan tik labas ražas nav gaidāmas - varētu būt nedaudz vairāk kā četras tonnas no hektāra, jo saimnieki nelieto atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus. Mūsu pusē pilnībā pabeigta ziemas rudzu kulšana. Ļoti apmierinātas ar iegūto ražu no tiem ir bioloģiskās saimniecības, kas audzē rudzus maizei - viņiem iekūlums ir līdz divām tonnām no hektāra un graudu kvalitāte ir laba.»
Vidzemes laukos, kur ziemas kviešu novākšana aizkavējās, pēc pēdējā lietus tie teju par 100 procentiem der vairs tikai lopbarībai. Nupat sākta vasaras kviešu kulšana, un to tilpummasa varētu būt labāka nekā ziemas kviešiem - ap 4,5 tonnas no hektāra. Mieži labi padevušies lielajās saimniecībās - ap 3,8 t/ha, mazajās ražība ir dažāda. Iesala miežu audzētāji rūpīgi strādā ar saviem laukiem, tādēļ raža ir laba - līdz pat 5 t/ha. Laba raža ir ziemas rapsim, kas jau nokults un vietā iesēts jaunais, kas labi dīgst. Vasaras rapša un auzu kulšana vēl nav sākusies. Arī griķi vēl ir ziedēšanas stadijā. «Šis gads zemniekiem tiešām bijis labs - agrie kartupeļi noņemti pat līdz 40 t/ha, kukurūza aug griezdamās un sētajiem zālājiem jau ir trešais pļāvums, par barības trūkumu lopiem nudien sūdzēties nevarēs,» uzsver I. Freimane.
Citādāka situācija ir Kurzemes pusē, kur lietus nav lijis ilgu laiku, - ganību zāle izdegusi un daudzviet saimnieki lopiem jau izbaro ziemai sagatavoto barību. Arī LLKC dārzkopības eksperta Māra Narvila novērojumi liecina, ka sausuma dēļ šogad cietuši Kurzemes piekrastes dārzeņu audzētāji, tomēr valstī kopumā situācija vērtējama kā visai laba, tādēļ arī dārzeņu raža valstī solās būt labāka nekā pērn.
«Ar nosacījumu, ka veikti atbilstoši augu aizsardzības pasākumi, laba dārzeņu raža būs Zemgalē,» uzsver M. Narvils. «Dārzeņu ražu pavasara aukstums kopumā skāra pavisam nedaudz, vairāk tas ietekmēja siltumnīcu saimniecības, palielinot izmaksas apkurei,» norāda speciālists.
Šovasar visiem kāpostu dzimtas dārzeņiem bija arī daudz kaitēkļu, kurus ne vienmēr izdevās apkarot. Tieši kaitēkļi būs nedaudz ietekmējuši arī kāpostu ražu, tādēļ ne visur tiem būs vislabākā kvalitāte. Līdzīga situācija ir arī ar sarkano biešu ražu, jo sevišķi Kurzemes pusē. Burkāni ļoti labi būs vietās, kur ātrāk uznāca nokrišņi, sausākajās vietās raža būs mazāka, tāda pati situācija ir ar ķiplokiem un sīpoliem. Ķirbjaugu sākotnēji labo attīstību bremzēja aukstais jūlijs un lietus, kas var samazināt ražu. Savukārt zaļumu audzēšanai vasaras otra puse bijusi labvēlīga un par sliktu ražu nevajadzētu sūdzēties.
M. Narvils uzsver, ka to, cik labi dārzeņus varēs uzglabāt pēc ražas novākšanas, tieši ietekmēs pareizi un laikus veikti augu aizsardzības pasākumi uzglabāšanas nodrošināšanai.
Lauku apsekojumi liecina, ka Kurzemes pusē kartupeļu raža šogad ir pat līdz 50 t/ha, kviešu raža svārstās no 4 līdz 6,6 t/ha, rapša raža no 3 līdz 4,6 t/ha. Ļoti labi augušas arī auzas - ļaujot ievākt 4-6,5 tonnas graudu no hektāra.
