Gerhards atklāj, kā pandēmija ietekmējusi lauksaimniecības nozari

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka lauksaimniecības nozarē ir vērojami gan veiksmīgi gadījumi, kurus pandēmija nav ietekmējusi, gan tādas nozares, kuras ir ļoti smagi cietušas.

Zemkopības ministrs pauda, ka Covid-19 pandēmija ir būtiski skārusi tikai dažas lauksaimniecības nozares.

"Ir ļoti dažāda situācija lauksaimniecības nozarē, ir labi piemēri."

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā ir bijušas rekordaugstas graudaugu ražas, vairāk nekā 3,4 miljonu tonnu apmērā.

Graudkopībā ir vērojami pozitīvi rādītāji, taču piena lopkopībā un cūkkopībā situācija ir smaga. Pavasarī, kad tika slēgtas robežas, piena eksports tika ļoti ietekmēts. Kopumā 60% no Latvijas piena tiek eksportēti uz ārzemēm, tādējādi situācija bija ļoti smaga.

"Šobrīd situācija ir vairāk, vai mazāk stabilizējusies."

Cūkkopībā ienākumi ir kritušies par aptuveni 47%, salīdzinot ar pirmskrīzes laiku. Šāds ienākumu kritums ir saistīts ne tikai ar Āfrikas cūka mēra izplatīšanos, bet arī ar to, ka pašlaik ir samazinājies Eiropas Savienības patēriņš.

Līdzīga situācija veidojas arī putnkopībā. Ir vērojams liels cenu kritums attiecībā uz putnu gaļu un olām.

Pašlaik putnkopību ietekmē arī augsti patogēnās putnu gripas izplatība. Gerhards minēja, ka jau 21 Eiropas valstī ir vērojama gripas izplatība. Latvijā no 65 putniem, kas tika pārbaudīti, 34 gadījumos tika atklāta saslimšana. Pārsvarā gripas gadījumi tika atklāti gulbjiem.

"Mums ir ļoti svarīgi, lai tas nenonāk kādā ražotnē. Tas var atstāt iespaidu uz visu nozari kopumā, ietekmēt eksportu."

Kopumā lauksaimniecības nozarei atbalsta sniegšanai ir piešķirti 45,5 miljoni eiro. Gerhards pauda cerību, ka visa summa nebūs jāizlieto, ka situācija smagāk skartajās nozarēs uzlabosies.

"Tas būs kā tāds drošības spilvens, kas gadījumā, ja šīs problēmas būs, tad gatavojam atbalsta noteikumus divām nozarēm."

Ministrs atzina, ka gan valdības, gan sabiedrības virsmērķis pašreiz ir nodrošināt to, lai veselības sistēma varētu normāli funkcionēt. Svarīgi, lai situācija neattīstās līdz tam, ka netiek ārstēti Covid-19 inficētie un cilvēki, kas sirgst ar citām slimībām.

"Galvenā konsekvence ir nodrošināt to, lai šī kopējā veselības sistēma strādā. To var nodrošināt tikai ar konkrētiem ierobežojumiem, kas lielākā vai mazākā mērā ir pierādījuši savu efektivitāti."

Gerhards pauda, ka tie ierobežojošie pasākumi, kas tika ieviesti pirms Ziemassvētkiem attaisnoja sevi, saslimstība samazinājās.

"Diemžēl samazinājums ir lēns, bet tas ir panākts," tā situāciju skaidroja ministrs.

Pats svarīgākais dažādu ierobežojumu ieviešanā ir to izskaidrošana sabiedrībai. Gerhards uzsvēra, ka sabiedrības lielākā daļa ir gatava ierobežot savu brīvību un izprot situācijas nopietnību. Tomēr, lai šī izpratne un ticamība saglabātos, nepieciešams drošības pasākumus labi un saprotami izskaidrot.

Latvijā pašlaik ir ļoti augsts saslimstības rādītājs ar Covid-19. Kā jau iepriekš minēts, tad, lai varētu samazināt valstī noteiktos ierobežojumus, saslimstības līmenim ir strauji jākrīt. 14 dienu kumulatīvajam rādītājam uz 100 000 iedzīvotāju ir jābūt 200 jeb ap 270 sasirgušajiem dienā.

"200 tāpēc, ka tā ir kapacitāte kuru var izvērtēt, kapacitāte, kuru var izsekot. Tā ir pietiekami kontrolējama saslimstība."

Tādējādi no ļoti augstas saslimstības, notiek pāreja uz vienkārši augstu riska situāciju.

Pašlaik valdība aktīvi diskutē par dažādiem ierobežojumiem un to atvieglošanu. Ministrs pauda, ka esošā situācija nav vienkārša, jo nevar vienā brīdī kaut ko atvērt un pēc tam uzreiz aizvērt.

Gerhards atzina, ka šobrīd būtu nepieciešams domāt par pakāpeniskumu. Kā pakāpeniski atvieglot esošos ierobežojumus.

"Mēs vērsim vaļā, ja būs atbilstoša situācija. Ja būs šis kritums un mēs iziesim no augstas riska zonas."