Covid-19 krīzes mazināšanai lauksaimniecībā novirzīs vairāk nekā 45 miljonus eiro

© Emīls Desjatņikovs/F64 Photo Agency

Covid-19 krīzes mazināšanai lauksaimniecības nozarē tiks novirzīti 45,5 miljoni eiro, šāda vienošanās trešdien panākta finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

Pēc valdības lēmuma minētā summa no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tiks novirzīti Zemkopības ministrijai.

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem un iestādēm, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus izglītības iestādēs.

Piecus miljonus eiro plānots novirzīt daļējai kredītprocentu dzēšanai, lai nodrošinātu uzņēmumu likviditāti un saglabātu naudas plūsmu, kas ļaus sekmīgi īstenot Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam sāktos investīciju projektus un mazinās finansiālo slogu lauku saimniecībām un uzņēmumiem.

Tāpat pieci miljoni eiro tiks novirzīti lauksaimnieku finanšu līdzekļu pieejamībai.

Pēc Reira sniegtās informācijas, pieejamais atbalsts Covid-19 radītās krīzes ierobežošanas pasākumiem veido kopumā četrus miljardus eiro.

Finanšu ministrs atzina, ka finansējums atbalsta pasākumiem pietiks, pat neskatoties uz valdības lēmumu līdz 12.maijam pagarināt ārkārtējo situāciju valstī.

Ekonomika

Saeima kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā ir pieņēmusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu kredītiestādēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes maksājumus. Galīgajā lasījumā budžetu un ar to saistītos likumus Saeima sāks skatīt 4.decembrī. Gan pret šo jauno likumu, gan pret izmaiņām iemaksās 2.pensiju līmenī jau ir iebildušas Latvijas bankas. Tikko ar savu atzinumu nāca klajā arī Eiropas Centrālā banka, norādot, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra. Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš šajā amatā stājās oktobra sākumā, intervijā aģentūrai LETA saka, ka nozare turpinās dialogu un skaidros riskus, kurus saskata. Tostarp nav redzams, kā šis nodoklis var veicināt kreditēšanu.