Zemnieku vidū ir satraukums, jo karstā laika ietekmē graudu raža samazinājusies par 15-20%, sacīja biedrības "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Latvijā lauksaimniecības uzņēmumos šobrīd ir gandrīz pusotrs tūkstotis vakanču, aģentūrai LETA atzina biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Lauksaimniecības produktu cenas pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojušas milzīgas svārstības, intervijā aģentūrai LETA atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.
Ziemāju stāvoklis Latvijā kopumā vērtējams kā labs. Savukārt vasarāji rada bažas, jo ievērojamo nokrišņu dēļ valsts austrumos tos pilnā apmērā nav izdevies pat iesēt, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopju veiktā ražas prognozēšana.
Nekustamo īpašumu nozares uzņēmums “Latio” sadarbībā ar jomas vadošajiem pētniekiem 2021. gada sākumā izanalizēja lauksaimniecības zemju vērtību Eiropas un Baltijas reģiona valstīs.
Latvijā lauku saimniecības kļūst lielākas, un to apsaimniekotā zemes platība palielinās, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē, atsaucoties uz 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem.
Iegūt īpašumā prāvu meža gabalu vai paplašināt lauku saimniecības zemes platību līdz Latvijas mērogā vērienīgiem apmēriem – šāda iespēja tagad pieejama lauku uzņēmējiem.
Nākotnē pārtikas produkti būs jāražo saskaņā ar ilgtspējīgām lauksaimniecības praksēm, konferencē "Latvijas produktu tirgus spēks pārtikas ķēdēs" stāstīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka lauksaimniecības nozarē ir vērojami gan veiksmīgi gadījumi, kurus pandēmija nav ietekmējusi, gan tādas nozares, kuras ir ļoti smagi cietušas.
SIA "Eco Baltia vide" no zemnieku saimniecībām otrreizējai pārstrādei pieņem dažāda veida plēvi. Tāpat tiek pieņemti polipropilēna maisi jeb BigBag, plastmasas kannas un mucas, kā arī lauksaimniecības iepakojumi pēc atsevišķas vienošanās.
Saskaņā ar ES un AK nolīgumu muitas procedūras tiks vienkāršotas. Tomēr, tā kā AK ir nolēmusi iziet no Muitas savienības, kontrole tiks piemērota visām tās tirgotajām precēm.
Lauksaimnieki ir pateicīgi Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam par padarīto darbu daudzgadu budžeta sarunās. Ir sperts solis pretī godīgiem tiešmaksājumiem un garajās sarunās ir panākts rezultāts, kas ir labāks par Eiropas Komisijas sākotnēji piedāvāto finansējumu Latvijas lauksaimniekiem, tomēr vienlīdzība starp Eiropas Savienības valstīm joprojām saglabājas kā nākotnes mērķis, apgalvo biedrība "Zemnieku saeima".
Pērn lauksaimniecībā Latvijā ienesīgākā bija ziemas kviešu un ziemas rapšu audzēšana lielajās saimniecībās, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļas veiktā saimniecību grāmatvedības datu analīze.
Atbalsts 45,5 miljonu eiro apmērā lauksaimniecībai tika piešķirts jau krīzes sākumā. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards intervijā Neatkarīgajai uzsver, ka Lauksaimniecības atbalstam krīzē atvēlētie miljoni eiro netiek izšķiesti pa labi un pa kreisi, bet gan piešķirti pārdomāti un tieši tiem, kuriem tas ir vajadzīgs. Tajā pašā laikā ministrs pieļauj, ka Covid-19 krīzes dēļ valsts budžets būs ar salīdzinoši lielu deficītu, turklāt, visticamāk, ne tikai nākamgad.
Latvijas iedzīvotāju maksātspēja neļauj iegādāties tikai bioloģiski audzētu pārtiku, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem krīzes seku pārvarēšanai Zemkopības ministrijas pārziņā esošajām nozarēm aprīļa vidū tika atvēlēti 45,5 miljoni eiro, taču līdz maija beigām no šīs naudas iztērēti vien 225 tūkstoši jeb 0.5%, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Turklāt zemnieki, kuru saimniecībās ražo pienu, bažījas, ka viņi pie cerētā atbalsta nemaz nevarētu tikt. Savukārt jūnijā Zemkopības ministrija tika pie papildus 58 miljoniem eiro Eiropas fondu projektu realizēšanai, un te lielākie ieguvēji būs salīdzinoši lielas saimniecības, lielākoties – graudkopības nozarē strādājošas.
Latvijai, kas savā zīmolā veiksmīgi nes zaļas valsts tēlu, ir jāpanāk arī rīcībpolitika, kas mudina Latvijas lauksaimniecību pakāpeniski pārorientēties uz bioloģisku lauksaimniecību, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.
Katru gadu arvien vairāk lauksaimniecības tehnikās tiek izmantotas Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) iekārtas, kas ļauj atvieglot ikdienas darbu, ietaupot līdzekļus un degvielu, kā arī paātrinot veicamo darbu izpildes laiku. Šādas iekārtas izmaksā vairākus tūkstošus eiro un ir viegli demontējamas, līdz ar to piesaista garnadžu uzmanību. Valsts policija, biedrība "Zemnieku saeima" un biedrība "Lauksaimniecības tehnikas ražotāju un tirgotāju asociācija" aicina lauksaimniekus būt vērīgiem un padomāt par savas tehnikas drošu uzglabāšanu.
Līdz ar koronavīrusa pandēmijas ierobežošanas pasākumiem lielai daļai sabiedrības šis ir mazāk aktīvs laiks, bet lauksaimniekiem ir pavasara darbu karstākais brīdis, jo pavasari neviens vīruss nav atcēlis.