Lauksaimnieku zaudējumi tiek lēsti vairāku simtu miljonu vērtībā

Lauksaimniecības nozarē kopējais zaudējumu apmērs slikto laikapstākļu dēļ šosezon varētu būt vairāki simti miljoni eiro, aģentūrai LETA ceturtdien pēc tikšanās zemnieku saimniecībā "Jaunstrīķeri" norādīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa atzīmē, ka zemnieki no valsts neprasīs kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarei. "To, kas šajā sezonā ir zaudēts, finansiāli nav iespējams atlīdzināt, jo kopējais zaudējumu apmērs varētu būt lēšams pat vairākos simtos miljonu eiro," piebilst Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa uzsver, ka valsts tik milzīgus zaudējumus nespēj kompensēt, it īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un aizsardzības sektoru kā vienu no valsts prioritātēm.

Dzelzkalēja-Burmistre informē, ka daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu. "Šīs tikšanās mērķis ir sabiedrībai parādīt milzīgos izaicinājumus, ar kuriem saskaras lauksaimnieki. Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības," piebilda "Zemnieku saeimas" pārstāve.

Viņa uzsvēra, ka cietēji nebūs tikai saimnieki, bet šogad piedzīvoto problēmu sekas izjutīs citas nozares, piemēram, produktu pārvadātāji un ostas, kā arī nodokļu ieņēmumi būs būtiski mazāki, tādējādi ietekmējot Latvijas ekonomiku.

Biedrībā norāda, ka aizvadītajos trīs gados laikapstākļi ir bijuši sarežģīti, bet šis gads ir sagādājis īpaši lielus izaicinājumus. Ja ražas apmēri lielākoties ir optimāli un dažviet pat labi, ražas novākšana ir ļoti apgrūtināta. Pēc biedrībā teiktā, uz laukiem ar tehniku bieži vien nav iespējams uzbraukt, ja tas tomēr ir izdarāms, tehnika pārmērīgā mitruma dēļ grimst. Vienlaikus pati raža ir sākusi bojāties, proti, graudi sākuši dīgt, kartupeļi un dārzeņi pūst, tāpat ir apgrūtināta zāles savākšana lopbarībai.

Zemnieku saimniecība "Jaunstrīķeri" apsaimnieko vairāk nekā 500 hektārus lauksaimniecības zemes un audzē graudaugus, kartupeļus, dārzeņus un citas kultūras. Tās saimnieks Andis Arājs norāda, ka laikapstākļu ietekme uz ražas apmēriem un kvalitāti ir būtiska, "radot milzīgu stresu lielākajai daļai Latvijas zemnieku".

Arājs uzsvēra, ka laikapstākļi negatīvi ietekmē ražu jau vairākus gadus, bet šogad pieredzēti īpaši lieli izaicinājumi. "Šis ir jau trešais gads pēc kārtas, kurā saskaramies ar milzīgiem laikapstākļu radītiem izaicinājumiem. Pirms trīs gadiem mūs ietekmēja liels sausums, pērn un šogad ļoti kaitējis lietus. Šogad lietavas bijušas īpaši postošas - augsne nepagūst izžūt, graudi ir sākuši dīgt. Tas mums ir radījis milzīgus zaudējumus, jo neiegūstam atbilstošas kvalitātes produkciju, un apgrūtinās līgumsaistību izpildi," piebilda Arājs.

Biedrībā uzsver, ka patlaban lielākais atbalsts no valsts zemniekiem būtu atcelt prasības, kuras reāli nevarēs izpildīt, un turpināt samazināt birokrātisko slogu. Vienlaikus ne mazāk svarīgi ir pagarināt apgrozāmo līdzekļu programmas, kas ļautu daļai saimnieku pārdzīvot šo sezonu, aizņemoties naudu ar izdevīgākām procentu likmēm. Tādējādi, ja nākamajos gados rastos peļņa, būtu iespēja nosegt gan tekošās izmaksas, gan šī un iepriekšējo gadu aizņēmumus.

Tāpat nepieciešami mehānismi, kā lauksaimniekiem tikt galā ar saistībām pret finansētājiem, piegādātājiem, sadarbības partneriem un Lauku atbalsta dienestu (LAD), kuras nebūs iespējams izpildīt. Patlaban izsludinātā ārkārtas situācija lauksaimniecībā to palīdzēs risināt tikai daļēji, piebilst biedrībā.

Vienlaikus "Zemnieku saeima" aicina vietējām pašvaldībām būt saprotošām un pretimnākošām, piemēram, nepiemērojot soda naudas par kavējumiem nekustamā īpašuma nodokļa apmaksā. Tāpat pašvaldībām no valsts budžeta neparedzētajiem līdzekļiem vajadzētu piešķirt finansējumu, lai operatīvi salabotu laukos izskalotos ceļus un sabojātās caurtekas, jo zemniekiem tur ir grūti pārvietoties ar ražas novākšanas tehniku, uzsver biedrībā.

LETA jau vēstīja, ka valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

Lauksaimnieki šogad līdz 4.augustam LAD iesnieguši pieteikumus par lietavu un salnu postījumiem 72 893 hektāru platībā. Tostarp šī gada lielo lietavu un plūdu dēļ cietusī lauksaimniecības platība veido 69 918 hektārus, bet salnas postījušas lauksaimniecības platības 2975 hektāru apmērā. Tāpat būtisku lietavu rezultātā šogad lauksaimniecības zemes palikušas neapsētas 5825 hektāru platībā.

Dienestā skaidro, ka radušos zaudējumus patlaban vēl nav iespējams pilnībā novērtēt, tāpēc pieteikšanās par radītajiem postījumiem būs atvērta arī turpmāk, nenosakot konkrētu termiņu. Laikapstākļu radītos zaudējumus vēl nevar aprēķināt, jo pastāv iespēja, ka daļu uz postījumiem pieteikto, bet iesēto platību būs iespējams nokult un novākt.

Savukārt līdz 10.jūlijam dienesta provizoriski aprēķinātie zaudējumi lauksaimniecībā veidoja 63,886 miljonus eiro. Pēc platības visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji, zaudējumiem veidojot provizoriski 43,686 miljonus eiro.

Savukārt pavasara salnās cietuši 2107 hektāri augļkopības kultūraugu platību, visvairāk - ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 20,200 miljonus eiro.

Zemkopības ministrijā (ZM) akcentē, ka lauksaimnieki turpina iesniegt ziņojumus LAD, tāpēc bojāto platību un zaudējumu apmēri vēl palielināsies. Tāpat patiesie postījumu apjomi varētu būt daudz lielāki, jo ne visi lauksaimnieki aktīvi ziņo.

ZM ir iesniegusi Eiropas Komisijai aprēķinus par 2025.gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem un aicinājusi rast iespēju no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.