Lauksaimnieki: pavasaris nāk ar riskiem

Latvijā līdzšim novērotais sals ziemāju sējumu pārziemošanu neapdraud, jo sniega sega pasargā tos no sala ietekmes, aģentūrai LETA atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka patlaban ir pietiekami liela sniega kārta, kas pasargā ziemājus no sala.

Dzelzkalēja-Burmistre pieļāva, ka lielāks risks varētu būt pavasarī, jo nav skaidrs, cik ātri sniegs kusīs un vai neveidosies pārāk lielas ūdens peļķes, kas varētu kaitēt sējumiem.

Viņa atzīmēja, ka rudens mitro laika apstākļu dēļ ziemājiem daudzviet novērotas nesadīgušas un izslīkušas vietas, tādēļ daļa kultūru aizgāja bojā, savukārt tie ziemāji, kas bija gatavi ziemošanai, patlaban normāli ziemo.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra norādīja, ka situācija ar ziemājiem ir stabila un sals sējumus nav negatīvi ietekmējis.

Skudra uzsvēra, ka ziemājiem tieši sala triecieni nedraud, jo tos pasargā sniega sega. Viņš skaidroja, ka pašreizējie ziemošanas apstākļi neliecina, ka kaut kas varētu negatīvi ietekmēt ziemājus, turpretī krasas temperatūras pārmaiņas, atkušņi un kailsals būtu postoši ražai.

Arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" Lauksaimniecības daļas vadītājs un valdes loceklis Ģirts Ozols pašreizējo situāciju ar augsni un ziemājiem kopumā vērtēja kā stabilu.

Ozols pieminēja, kamēr laukus klāj sniega sega, augsne ir pasargāta no dziļas sasalšanas - zem sniega temperatūra saglabājas ap -2 līdz -4 grādiem, pat ja gaisa temperatūra vietām noslīd līdz -30 grādiem.

Viņš uzsvēra, ka pirms lielā sala mitrums jau bija iesūcies augsnē, tādēļ papildu riski nerodas.

Tāpat Ozols pozitīvi vērtē, ka sals saglabājas vienmērīgs - bez atkušņiem un stipra vēja -, un sējumi ir nosegti ar sniegu.

Ozols atzīmēja, ka pilnvērtīgu situācijas izvērtējumu būs iespējams veikt pavasarī, kad ziema būs pagājusi.

Jau ziņots, ka atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotajai informācijai šā gada pirmā mēneša vidējā gaisa temperatūra valstī bija -8,7 grādi jeb 5,7 grādus zemāka par 1991. - 2020. gada rādītāju.

Tādējādi tas bija saltākais janvāris kopš 2010. gada un otrais vēsākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra. Šā gada janvāris gan bija tikai 15. aukstākais kopš novērojumu sākuma pirms 102 gadiem, šo vietu dalot ar 1924. gadu.