Kritiskā situācija laukos – valdība meklē risinājumus

Zemkopības ministrija (ZM) nākamnedēļ valdībā virzīs informatīvo ziņojumu par šī gada nelabvēlīgo laikapstākļu radītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarē, aģentūrai LETA pastāstīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Tiesību aktu portālā publiskotajā Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajā informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka šis ir jau trešais gads pēc kārtas, kad lauksaimniecības nozari skar nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, kas apdraud atsevišķu saimniecību dzīvotspēju.

Ziņojumā norādīts, ka būtisku nokrišņu laikā ļoti svarīga ir savlaicīga meliorācijas sistēmu kopšana, tāpēc ir būtiski arī turpmāk nodrošināt valsts atbalstu meliorācijas programmām Latvijā, lai saglabātu lauksaimniecības zemes ražīgumu, novērstu plūdu risku un veicinātu ilgtspējīgu lauku attīstību.

Apsekojot valsts meliorācijas būves - ūdensnotekas un izskalotos aizsargdambjus, ministrijā secināts, ka ilgstošu lietavu radīto postījumu novēršanai nepieciešami papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta. Tāpēc plānots ZM uzdot līdz 1. septembrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā (MK) rīkojuma projektu par 523 200 eiro piešķiršanu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ilgstošu lietavu laikā radīto postījumu novēršanai valsts meliorācijas būvēm.

Tāpat, lai atvieglotu esošo meliorācijas sistēmu uzturēšanu un pēc plūdiem vai ilgstošām lietavām pēc iespējas ātrāk varētu atjaunot valsts ūdensnotekas, ir nepieciešams mazināt administratīvo slogu, izdarot grozījumus MK noteikumos, kas izdoti uz likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" pamata, skaidro ZM.

Krauze akcentēja, ka ministrija strādā pie likumdošanas priekšlikumiem, lai atvieglotu meliorācijas sistēmu apkopšanu biotopos.

"Šobrīd situācija tiešām ir ļoti kritiska šīs birokrātijas dēļ. Tautas valodā izsakoties, lai vienkārši iztīrītu jau esošu grāvi un veiktu tajā rekonstrukciju, ir vajadzīgas sarežģītas procedūras, tostarp ietekmes uz vidi novērtējumi, kas praktiski apstādina un kavē darbus," uzsvēra ministrs.

Ministrijā akcentē, ka birokrātijas slogs nedrīkst kļūt par plūdu iemeslu, ja atbildīgās iestādes nespēj laikus īstenot meliorācijas sistēmas uzturēšanas darbus pat situācijās, kad ir pieejams finansējums un skaidrs darāmo darbu apjoms. Tāpēc Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un Klimata un enerģētikas ministrijai plānots uzdot līdz 1.oktobrim sagatavot un iesniegt MK nepieciešamos grozījumus normatīvos.

Ziņojumā minēts, ka pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) prognozēm kopējā graudu kopraža 2025.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu varētu palielināties par 15%, galvenokārt ziemāju ražības dēļ. Tomēr vasarājiem, piemēram, Latgalē, atbilstoši ražas prognožu datiem, vasaras kviešu vidējā ražība būs zema - 2,2 tonnas uz hektāru.

Līdz 2025.gada 10.jūlijam dienestā lauksaimnieki iesnieguši informāciju par lietavu un salnu rezultātā cietušām vai neapsētām lauksaimniecības platībām 51 498 hektāru apmērā, kopējiem aprēķinātajiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 63,886 miljonus eiro. Tostarp lietavu postījumos līdz 10.jūlijam cietuši 49 392 hektāri lauksaimniecības kultūraugu, neapsētajām platībām veidojot 6027 hektārus.

Pēc platības visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji, zaudējumiem veidojot provizoriski 43,686 miljonus eiro, savukārt pavasara salnās cietuši 2107 hektāri augļkopības kultūraugu platību, visvairāk - ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 20,200 miljonus eiro.

ZM ir iesniegusi Eiropas Komisijai aprēķinus par 2025.gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem un aicinājusi rast iespēju no Eiropas Savienības budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.

Tāpat ministrijā atzīmē, ka lauksaimnieki jau šobrīd var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un atkarībā no situācijas lūgt sadalīt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu pa termiņiem uz laiku līdz vienam gadam, ja motivēts iesniegums iesniegts ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās, vai arī lūgt dienestu pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, sadalot maksājumus pa termiņiem uz laiku līdz trim gadiem.

Savukārt, ja ir nokavēts iesnieguma iesniegšanas termiņš un nodokļu parādam vairs nevar piemērot iepriekš minētos soļus, iesniegumu var iesniegt ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad paziņots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

Tāpat informatīvā ziņojuma protokola lēmumā paredzēts uzdot LAD nepiemērot soda sankcijas par līguma neizpildīšanu tiem lauksaimniekiem, kuri 2025.gadā cietuši nelabvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ, pamatojoties uz individuālu gadījumu izvērtējumu, ja līgumsaistību neizpildes iemesls ir šo apstākļu radītās sekas. Savukārt VID plānots uzdot īstenot normatīvos paredzētos tiesiskos risinājumus, kas piemērojami nepārvaramas varas gadījumos, un nepiemērot soda sankcijas tiem lauksaimniekiem, kuri 2025.gadā cietuši nelabvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ un nav nomaksājuši nodokļus, pamatojoties uz individuālu gadījumu izvērtējumu.

Protokola lēmumā paredzēts arī AS "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" uzdot atlikt vai pagarināt institūcijas izsniegto aizdevumu atmaksu, Latvijas zemes fonda pārvaldīto atpakaļpirkuma līgumu un zemes nomas maksājumus, kā arī nepiemērot soda sankcijas tiem lauksaimniekiem, kuri cietuši no šā gada nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, pamatojoties uz individuālu gadījumu izvērtējumu.

AS "Latvijas valsts meži" plānots uzdot atlikt zemes nomas maksas termiņu kūdras ieguves vietas nomniekiem, ja nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ nav bijusi iespēja turpināt saimniecisko darbību, pamatojoties uz individuālu gadījumu izvērtējumu.

Savukārt ZM plāno aicināt kredītiestādes un citas institūcijas izvērtēt iespējas nepiemērot soda sankcijas laikapstākļu dēļ cietušajiem lauksaimniekiem, kā arī izvērtēt iespēju atlikt vai pagarināt aizdevuma atmaksu.

Tāpat ZM ieskatā ir jāturpina attīstīt un stiprināt apdrošināšanas sistēmu lauksaimniecībā, lai visiem lauksaimniekiem būtu iespēja apdrošināt kultūraugu platības. Ministrija strādājot kopā ar nozaru organizācijām un apdrošināšanas sabiedrībām, lai pakalpojumu varētu saņemt pēc iespējas plašāks lauksaimnieku loks.

Tomēr, lai apdrošināšanas sistēma pilnvērtīgi darbotos un veicinātu tās attīstību arī turpmāk, lauksaimniekiem jānodrošina pietiekams finansējums, daļēji sedzot izdevumus par apdrošināšanas prēmiju, uzsver ministrijā.

Tāpēc ZM ieskatā, lai mazinātu 2025.gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu un joprojām augsto ražošanas resursu cenu ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražotāju ieņēmumiem, arī 2026.gadā ir jāturpina nodrošināt papildu valsts atbalsta finansējums lauksaimniecības un lauku attīstībai.

Informatīvajā ziņojumā arī minēts, ka ZM plāno atsākt diskusijas ar lauksaimnieku organizācijām par riska fonda izveides nepieciešamību, lai tas nākotnē kalpotu par papildu riska vadības instrumentu apdrošināšanai.