Prezidents: Lauksaimniekiem jānāk pretī, nevis jātraucē ar dažādām pārbaudēm (papildināts)

Apmeklējot zemnieku saimniecību "Lazdumājas" Rēzeknes novada Dekšāres pagasta Arnuškās, Rinkēvičs akcentēja, ka ir jāsaprot, kādas ir reālās problēmas, ar kurām cilvēki sastopas. Viņaprāt, būs jāskatās, ko var darīt, lai atvieglotu birokrātiju, kādu atbalstu var sagaidīt no Eiropas Savienības.

Rinkēvičs pieminēja, ka trešdien viņš iecerējis tikties ar lauksaimnieku organizācijām, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par situāciju.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs ar lauksaimniekiem pārrunāja izsludinātās ārkārtējās situācijas ietekmi uz nozari, līdzšinējo atbalsta pasākumu kvalitāti, pieredzi ar apdrošināšanas kompānijām un priekšlikumus, kas veicinātu nozares gatavību ilgstošu nelabvēlīgo laikapstākļu radītajām sekām. Tāpat tika apspriesti pašu lauksaimnieku veiktie pasākumi, lai dažādotu riskus un pielāgotos klimatiskajiem apstākļiem.

Valsts prezidents norādīja, ka apspriestais ar lauksaimniekiem, kā arī redzētais tīrumos un pļavās liecinot, ka ir jāņem vērā laikapstākļu ilgtermiņa ietekme. Viņš uzsvēra, ka laikapstākļu radītie postījumi ietekmēs ne tikai šīs sezonas ražas apjomu un kvalitāti, bet arī turpmāko ražas ciklu kopumā.

"Šī gada klimatiskie apstākļi apdraud lauksaimnieku spējas izpildīt uzņemtās saistības - neatkarīgi, vai tās būtu līgumiskās saistības ar sadarbības partneriem vai kredītiestādēm," pauda Rinkēvičs.

Valsts prezidents atzīmēja, ka visām iesaistītajām pusēm ir jāstrādā, lai rastu ilgtermiņa risinājumu, izmantojot pieejamos resursus un instrumentus - ir nepieciešama gan birokrātijas mazināšana no lauksaimniecību pārraugošo institūciju puses, gan plašāka platību apdrošināšana, gan pretimnākošāka attieksme no bankām.

LETA jau rakstīja, ka valdība ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 4. novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

Lauksaimnieki šogad līdz 4. augustam Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši pieteikumus par lietavu un salnu postījumiem 72 893 hektāru platībā. Tostarp šī gada lielo lietavu un plūdu dēļ cietusī lauksaimniecības platība veido 69 918 hektārus, bet salnas postījušas lauksaimniecības platības 2975 hektāru apmērā. Tāpat būtisku lietavu rezultātā šogad lauksaimniecības zemes palikušas neapsētas 5825 hektāru platībā.

Dienestā skaidro, ka radušos zaudējumus patlaban vēl nav iespējams pilnībā novērtēt, tāpēc pieteikšanās par radītajiem postījumiem būs atvērta arī turpmāk, nenosakot konkrētu termiņu. Laikapstākļu radītos zaudējumus vēl nevar aprēķināt, jo pastāv iespēja, ka daļu uz postījumiem pieteikto, bet iesēto platību būs iespējams nokult un novākt.

Savukārt līdz 10. jūlijam dienesta provizoriski aprēķinātie zaudējumi lauksaimniecībā veidoja 63,886 miljonus eiro. Pēc platības visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji, zaudējumiem veidojot provizoriski 43,686 miljonus eiro.

Savukārt pavasara salnās cietuši 2107 hektāri augļkopības kultūraugu platību, visvairāk - ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 20,200 miljonus eiro.

Zemkopības ministrijā (ZM) akcentē, ka lauksaimnieki turpina iesniegt ziņojumus LAD, tāpēc bojāto platību un zaudējumu apmēri vēl palielināsies. Tāpat patiesie postījumu apjomi varētu būt daudz lielāki, jo ne visi lauksaimnieki aktīvi ziņo.

ZM ir iesniegusi Eiropas Komisijai aprēķinus par 2025. gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem un aicinājusi rast iespēju no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.