Zemkopības ministrija pieprasa izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā (papildināts)

ZM virza pieprasījumu visā Latvijas teritorijā līdz novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā

Ministrs skaidroja, ka lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu plānots pieņemt rakstiskā procedūrā attālināti, jo tas ir jāpieņem steidzami. Tāpēc, lai šādā procedūrā varētu lēmumu pieņemt, vēl ir nepieciešami saskaņojumi ar saistītajām ministrijām, tostarp Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, kā arī ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.

Ministrs uzsvēra, ka ZM šobrīd strādā un uzrunā ministrijas, lai saņemtu nepieciešamos saskaņojumus. Tāpat viņš akcentēja, ka par šo jautājumu jālemj pēc iespējas ātrāk, un tiklīdz ZM saņems nepieciešamos saskaņojumus, visticamāk, otrdien jautājumu izskatīs valdībā attālināti rakstiskā procedūrā.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd ZM iesniegtajā rīkojuma projektā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu nav iekļauti priekšlikumi par konkrētu līdzekļu piešķiršanu. Ministru kabineta (MK) protokola projektā paredzēts uzdevums ZM apkopot informāciju par lauksaimnieku zaudējumiem, tādējādi nākotnē varētu tikt iesniegts arī kāds finansējuma pieprasījums.

Viņš skaidroja, ka jebkura veida valsts budžeta līdzekļu piešķiršana - neatkarīgi no tā, vai tie būtu līdzekļi neparedzētiem gadījumiem vai citi avoti - būs MK kompetencē, un lēmums par to tiks pieņemts valdības līmenī.

Papildus ZM ir norādījusi, ka rīkojuma projekta anotācijā jau ir iesniegti aprēķini Eiropas Komisijai (EK) par 2025.gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz lauksaimniecības nozari, kā arī izteikts aicinājums rast iespēju kompensēt zaudējumus no Eiropas Savienības (ES) budžeta.

Jarockis norādīja, ka šobrīd ZM sagatavotais rīkojuma projekts par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vēl ir izskatīšanā, un FM savas kompetences ietvaros sniegs atzinumu tālākajā saskaņošanas procesā.

Jau ziņots, ka ZM valdībā saskaņošanai iesniegusi priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no 2025.gada 4.augusta līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura pašlaik ir atvaļinājumā, vietnē "X" raksta, ka saistībā ar lietavu radītajiem postījumiem valdība lems par ārkārtējo situāciju, "tiklīdz ZM būs sagatavojusi un iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus". Viņa raksta, ka arī prombūtnes laikā ir ciešā saziņā ar atbildīgo ministru, bet lauksaimniekiem, kurus skārušas lietavas, ir nepieciešams mērķēts un savlaicīgs atbalsts.

Tāpat Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien pēc tikšanās ar Krauzi izteica aicinājumu valdībai izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, kas tādējādi ļautu lauksaimniekiem efektīvāk saņemt nepieciešamo atbalstu.

Kā norāda ZM, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVMĢC) datiem, 2025.gada maijā un jūnijā nokrišņu daudzums ievērojami pārsniedza mēneša normu, applūdinot lauksaimniecības zemes valsts vidienē un austrumu daļā. Maijā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 84,7 milimetrus, kas ir par 68% virs mēneša normas, jūnijā - 91,1 milimetru, kas ir par 30% virs mēneša normas, jūlija pirmajās desmit dienās - 25,6 milimetrus, kas ir par 12% virs normas, bet jūlija otrajās desmit dienās 35,1 milimetru, kas ir par 40% virs normas.

Ministrijā atzīmē, ka līdz 2025.gada 10.jūlijam lauksaimnieki Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši informāciju par lietavu un salnu rezultātā cietušām vai neapsētām lauksaimniecības platībām 51 498 hektāru apmērā, kopējiem aprēķinātajiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 63,886 miljonus eiro. Tostarp lietavu postījumos līdz 10.jūlijam cietuši 49 392 hektāri lauksaimniecības kultūraugu, neapsētajām platībām veidojot 6027 hektārus.

Pēc platības visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji, zaudējumiem veidojot provizoriski 43,686 miljonus eiro, savukārt pavasara salnās cietuši 2107 hektāri augļkopības kultūraugu platību, visvairāk - ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 20,200 miljonus eiro.

Ministrijā akcentē, ka lauksaimnieki turpina iesniegt ziņojumus LAD, tāpēc bojāto platību un zaudējumu apmēri vēl palielināsies. Tāpat patiesie postījumu apjomi varētu būt daudz lielāki, jo ne visi lauksaimnieki aktīvi ziņo.

ZM ir iesniegusi Eiropas Komisijai aprēķinus par 2025.gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem un aicinājusi rast iespēju no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.