Latvija

Šonedēļ sajūta gandrīz kā saldajos deviņdesmitajos, kad restorānos un firmu valdēs zīmējās vīri sarkanās žaketēs un izsēdētās treniņbiksēs, kurus laiku pa laikam citi tādi paši vīri šāva un spridzināja. Tik traki, par laimi, vēl nav, tomēr razborkas Rīgas taksometru saimniecībā ar nodegušiem vāģiem un it kā nolaupītām datu bāzēm diemžēl ir realitāte. Droši vien apdrošinātāji par notikušo nebūt nepriecājas, arī policijai nāksies ķert vēju. Kaut gan reizēm viņi to dara ļoti veiksmīgi kā, piemēram, Maidana izstādes postītāju gadījumā – šonedēļ tiesā nodota jau otrā krimināllieta. Arī ar šiem savādajiem ugunsskulptūru cienītājiem galā ir jātiek. Degoši auto – tas ir pietiekami nopietni, turklāt potenciāli cilvēku dzīvību apdraudoši. Un sliktākais, ka ar šo sērgu dažviet pasaulē ir tāpat kā ar kūlas svilināšanu pavasarī – ja viens sāk, tad sekotāji atrodas.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde (ZRP) informē, ka VP ZRP Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas darbinieki, aizdomās par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu sievietei Ozolnieku novadā, Salgales pagastā, aizturējuši cietušās tēvu un civilvīru.

Latvijas simtgade ir interesanta, taču starptautiskā auditorija būtu daudz vieglāk uzrunājama, ja informācija fokusētos uz Baltijas valstīm un Somiju, šodien Saeimas Pieprasījuma komisijas sēdē sacīja Latvijas Institūta (LI) direktore Aiva Rozenberga.

Ierobežotā finansējuma dēļ Latvijas Institūts (LI) savu turpmāko darbību fokusēs uz sociālajiem tīkliem, šodien Saeimas Pieprasījuma komisijas sēdē stāstīja LI direktore Aiva Rozenberga.

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultāte veica studējošo aptauju, lai noskaidrotu, kādas Latvijas vērtības jaunieši vēlētos izcelt mūsu valsts simtgades kontekstā. Tāpat aptaujā tika noskaidrots, kādus pasākumus jaunieši labprāt apmeklētu simtgades svētku ietvaros. Tā kā augstskolā studē gan jaunieši no Latvijas, gan ārvalstīm, bija interesanti izprast un saskatīt vienojošo un atšķirīgo viņu viedokļos.

Eiropas Komisija (EK) paziņojusi savu vērtējumu par to, kā Latvijas 2015. gadā pildījusi EK uzdevumus.

Šķidri un nepārliecinoši Rīgā, pie Raiņa pieminekļa, aizskalojās nedēļas nogales pasākums, kurā ap 60 indivīdu pauda atbalstu imigrantu uzņemšanai. Izrādās, iecere pulcināt grandiozas imigrantu atbalstītāju masas bija iniciēta daudzās Eiropas pilsētās, tostarp Rīgā. Masveidīgumu galvaspilsētā nemanīja, un diždemonstrāciju, kurā liela daļa bija ārzemnieki, rotāja, šķiet, vienīgā atpazīstamā «slavenība» – nereģistrētās organizācijas Nepilsoņu kongress valdes loceklis un latviski nacionālas valsts pretinieks Aleksandrs Giļmans. Kāds pārsteigums, tiešām.

Līdzās Bulgārijas respondentiem Latvijas respondenti vismazāk ir gatavi personīgi iesaistīties palīdzības sniegšanā jaunattīstības valstīm, liecina jaunākā "Eirobarometra" aptauja.

Šorīt braukšanas apstākļi pa Latvijas galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem ir apmierinoši, bet apgrūtināta braukšana ir vien Ludzas apkaimē, kur vietām veidojas apledojums, informē "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks-politiskais direktors Eduards Stiprais darba vizītē apmeklēja Ķīnu, kur vadīja Latvijas delegāciju abu valstu Ārlietu ministriju politiskajās konsultācijās un atklāja Ķīnas-Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbības iniciatīvas (16+1 formāts) kultūras gadu.

Viena no lielākajām tūrisma firmām Latvijā “Latvia Tours” modernizējusi biznesa klientiem paredzēto mājaslapu, kurā turpmāk 24 h diennaktī vienuviet būs pieejama ceļotājiem aktuālā informācija par streikiem, teroraktiem un drošības situāciju visā pasaulē.

Krievija ir noraizējusies, ka Latvija un Igaunija liek šķēršļus tam, lai šajās valstīs varētu ieceļot ārzemēs mītošo krievu atbalsta fonda darbinieki, paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Pirms kāda laika biju novietojis auto kāda lielveikala stāvvietā. Stāvvieta bija gandrīz tukša. Noparkojos pilnīgi tukšā laukuma pusē, lai pēc tam izbrauktu atpakaļgaitā.

Šonedēļ kolēģis Jānis Lasmanis Neatkarīgajā publicēja lielisku rakstu – Ministram augstākā izglītība nav obligāta, kārtējo reizi akcentējot Latvijas greizās politiskās sistēmas gluži vai akmenī kalto dīvainību, kas dažādos līmeņos, no sīkumiem līdz lielām lietām, burtiski piesmej lētticīgo saukli: viens likums – viena taisnība visiem. Te jau orveliskais mājiens par to, ka dažas cūkas ir vienlīdzīgākas, būtu vairāk vietā. Lietas būtība ir pavisam vienkārša. Saeima noraidīja opozīcijas ierosinājumu noteikt minimālās prasības, kas nepieciešamas, lai varētu kļūt par ministru.

Pašreizējo laikmetu dažkārt dēvē par informācijas gadsimtu. Drīzāk gan tas ir īsziņu, sms un paviršu pārstāstu laikmets. Visi šie žurnālu horoskopi, veselīgās ēšanas ieteikumi, cīņa par/pret homeopātiju, tikumību un tamlīdzīgi neliecina par nopietnu, padziļinātu attieksmi pret informāciju. Ļeva Tolstoja rakstīto vēstuļu teksta kopapjoms vairākkārt pārsniedz viņa daudzsējumu literāro darbu kopapjomu. Kurš mūsdienās var tērēt laiku tik garām vēstulēm un detalizētai lietu skaidrošanai? Ieliec smaidiņu feisbukā, un lieta darīta.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) un viņas vadītās valdības ministri šodien, visticamāk, savā pēdējā kopīgajā sēdē novēlēja ar panākumiem dažādās jomās sagaidīt Latvijas simtgadi.

Marta sākumā sava jaunākā albuma "Surrender" koncerttūres ietvaros pie mums atkal viesosies tik iecienītais Mančestras sintpopa duets "Hurts".

Reiz Ģentes vecpilsētā kāds itālietis mani palūdza viņu nofotografēt. Uzņēmu vairākas bildes, kamēr viņš bez apstājas skaidroja, kādā rakursā un kādā fonā grib sevi redzēt uz bildēm. Itāliešu valodā. Beļģijā. Izskatījās, viņam pat prātā neienāca, ka pasaulē kāds varētu arī nesaprast itāliešu valodu, kas nebūt nav pasaules valoda.

Piektdien, 23. janvārī, Pasaules ekonomikas forumā tika paziņots pasaules “zaļāko valstu tops” un Latvija ir zaudējusi savu godpilno otro vietu. Šeit gan jāpiezīmē – Latvija par otro zaļāko valsti pasaulē tika kronēta tikai 2012. gadā un šobrīd klīst baumas, ka tā esot bijusi elementāra aprēķinu kļūda.

Igaunijas policijas un Nodokļu un muitas pārvaldes amatpersonas pirmdien veica kopīgu operāciju uz valsts robežas ar Latviju, kuras laikā slēdza 16 robežšķērsošanas punktus, bet mobilā patruļa pārbaudīja sānu ceļus.