11.mar 2016
Šonedēļ sajūta gandrīz kā saldajos deviņdesmitajos, kad restorānos un firmu valdēs zīmējās vīri sarkanās žaketēs un izsēdētās treniņbiksēs, kurus laiku pa laikam citi tādi paši vīri šāva un spridzināja. Tik traki, par laimi, vēl nav, tomēr razborkas Rīgas taksometru saimniecībā ar nodegušiem vāģiem un it kā nolaupītām datu bāzēm diemžēl ir realitāte. Droši vien apdrošinātāji par notikušo nebūt nepriecājas, arī policijai nāksies ķert vēju. Kaut gan reizēm viņi to dara ļoti veiksmīgi kā, piemēram, Maidana izstādes postītāju gadījumā – šonedēļ tiesā nodota jau otrā krimināllieta. Arī ar šiem savādajiem ugunsskulptūru cienītājiem galā ir jātiek. Degoši auto – tas ir pietiekami nopietni, turklāt potenciāli cilvēku dzīvību apdraudoši. Un sliktākais, ka ar šo sērgu dažviet pasaulē ir tāpat kā ar kūlas svilināšanu pavasarī – ja viens sāk, tad sekotāji atrodas.