Latvija

Mēs uzmanīgi sekojam Krievijas uzvedībai, lai būtu gatavi ātrai un adekvātai atbildei, šodien ārlietu debatēs norādīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Sociālajos tīklos par savu atgriešanos dzimtenē vēsta Deniss Čalovskis.

Latvijas valsts parāda apjoms 2015.gada trešā ceturkšņa beigās bija 36,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir piektais zemākais līmenis no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" apkopotā informācija.

Latvija patlaban ir piekritusi konkrēta bēgļu skaita uzņemšanai un neatbalsta jaunu bēgļu uzņemšanu, tomēr nākotnē situācija nav prognozējama, šodien žurnālistiem izteicās demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Kā vēsta raidījums “LNT Ziņu TOP 10.”, savu viedokli par Ķelnes notikumiem paudušas arī Ķelnē dzīvojošās latvietes.

Janvāra otrā nedēļa atnākusi ar visu, kas šim gadalaikam pienākas. Aukstums, putenis, sniega pilni ceļi un pilsētas varbūt arī kavē mūsu plānus, tomēr tie neuzkrītoši atgādina, gluži kā Labvēlīgais tips savā dziesmiņā – kurš tad šai mežā ir galvenais. Galu galā, nedzīvojam Malibu pludmalē un pa logu redzam nevis palmas, bet apsnigušas egles. Kad lausks iecērt un putenis savērpj vērpetes, radības kronis cilvēks var tikai tuntulēties dziļāk zem segas un cerēt, ka nenosals. Ziema ir ziema, tāpēc jābūt gataviem uz visdažādākajiem pārsteigumiem, un jādzīvo ne vien nesteidzoties, bet arī ievērojot daudzus un dažādus drošības noteikumus, gan krāsnis kurinot, gan pastaigā dodoties.

Arābu un Āfrikas valstu migrantu radīto problēmu dēļ ir jāpārskata migrācijas politika ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, šādu viedokli šorīt LTV pauda demisionējusī Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Populārais ceļvedis "Lonely Planet" izdevis bukletu "Why Visit Latvia" ("Kāpēc apmeklēt Latviju"), kurā apkopojis desmit Latvijas tūrisma vērtības, aģentūru LETA informē Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pārstāvji.

Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) Kaļiņingradas apgabala pārvalde paziņojusi, ka tai izdevies novērst divu Krievijas pilsoņu nodomu nodot Lietuvas un Latvijas speciālajiem dienestiem informāciju par Krievijas Baltijas floti.

Aizvadītais gads Eiropas ekonomikā bija visai vētrains – ECB uzsāktā aktīvu uzpirkšana (lasi: naudas drukāšana) par 60 miljardiem eiro mēnesī un Grieķijas parādu krīzes saasinājums izraisīja būtisku eiro vērtības kritumu, taču Latvijā dzīvojošajiem tas pagāja samērā mierīgi. Dažiem pat tik labi, ka viņi pirms Ziemsvētkiem atļāvās internetā ironizēt par daudzajiem lielveikalu apmeklētājiem, kuri tādējādi it kā masveidā «protestē» pret bēdīgi slaveno «veiksmes stāstu».

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā Latvija 2030 noteikti galvenie stratēģijas principi, kurus ievērojot varēs «būtiski palielināt Latvijas ilgtspējīgas attīstības iespējas». Jaunrade, tolerance, sadarbība, līdzdalība. Tātad – šiem principiem jābūt skaidri nolasāmiem ikdienas politikā. Tiem jābūt politikas vērtēšanas kritērijam.

Latvija vienīgā no Baltijas iekļuvusi to 10 valstu topā, kas iedzīvotājiem nodrošina labāko fiksēto platjoslas internetu ar ātrumu virs 25 megabitiem sekundē (Mbit/sek). Latvijas piedāvājums pasaulē ieņem ceturto, bet Eiropā trešo vietu, noskaidrots starptautiskās interneta tehnoloģiju kompānijas "Akamai Technologies" jaunākajā ceturkšņa ziņojumā.

Lai neaizmirstu, kādā valstī mēs dzīvojam, šonedēļ pirms Ziemassvētkiem Valsts Tiesu medicīnas centrs (VTMC) pieticīgi atgādināja nepatīkamu faktu. Neraugoties uz decembra siltuma rekordiem, VTMC nogādāti jau desmit salā miruši vīrieši un viena sieviete. Optimisti varbūt norādīs, ka šoreiz esam pat nosacīti veiksmīgi. Salīdzinot ar pērno gadu, šī baisā statistika ir pat krietni mazāka, jo pagājušajā decembrī ekspertiem nācās strādāt ar 39 sala upuriem.

Saistībā ar pretrunīgi vērtēto Tieslietu ministrijas (TM) izdoto pirmslaulību bukletu sociālajos tīklos klejo kāds anonīms ieraksts: «Es nesaprotu, kurā brīdī un ko mēs palaidām garām? Kā mēs – uz pasaules fona samērā advancēta un saprātīga sabiedrība – nonācām līdz situācijai, kad kristīgās (pseido) vērtības tiek iekļautas preambulā, Juļka Stepaņenko sāk cenzēt absolūti adekvātu skolu literatūru, bet Tieslietu ministrija atražo sešdesmit gadu vecu murgainu ideoloģiju. Kas ir noticis? Kur mums ir gadījies saspiest kolektīvo galvu? Un, pats galvenais, kā šo pēc iespējas ātrāk izlabot?»

Vairāk nekā puse jeb 60% iedzīvotāju domā, ka nākamā gada nozīmīgākā norise būs bēgļu uzņemšana un ar to saistītie notikumi, turklāt mazliet vairāk kā trešdaļai iedzīvotāju no patvēruma meklētājiem bail, liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" aptauja.

Latvijas pārstāvis ANO ģenerālsekretāra amatā nav īpaši reālistisks scenārijs, jo tam nepieciešams veidot koalīciju ļoti plašā ģeopolitiskajā spektrā, uzskata Latvijas Universitātes docente Žaneta Ozoliņa.

Bēgļi stāsta, ka Latvijā ir labāks stāvoklis, nekā daudzās citās valstīs, LNT ziņām atklājis Arābu kultūras centra direktors Abdelhamids Elmarija.

Pagājusī nedēļa vēsturē ieies ar dažiem klusiem, bet, manuprāt, nozīmīgiem notikumiem Latvijā, kas, lai arī neizpelnījās lielu uzmanību uz vispārējā mediju dienaskārtības fona, tomēr ir pieminēšanas vērti.

Vietnē youtube kāda Dānijas iedzīvotāja publicējusi video, kurā mēģina pastāstīt par Latviju un mūsu valsts iedzīvotājiem. Tiesa, jānovērtē, ka viņas zināšanas par mūsu valsti nav sliktas, ja salīdzina ar to valstu iedzīvotājiem, kuri pat reizēm nezina, kas ir Latvija.

Latvija arī turpmāk gatavojas veidot sadarbību ar Krieviju atbilstoši Latvijas nacionālajām interesēm, taču sadarbības saturu ietekmēs Krievijas īstenotais politiskais un ekonomiskais kurss, liecina Ārlietu ministrijas sagatavotais ziņojuma darba dokuments par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos.