Kaut arī pagājušajā nedēļā tika pieļauts, ka Krimināllikuma grozījumiem, kas radījuši bažas par Satversmē garantēto tiesību sašaurināšanu, šodien noņems steidzamības statusu, pirmdien deputāti šādai rīcībai nepieciešamību nesaskatīja.
Lēnām izskatot priekšlikumus likumprojektam, panākts vairākuma atbalsts soda paredzēšanai par vēršanos pret Latvijas neatkarību un valsts varu Satversmē neparedzētā veidā.
Par steidzamības statusa iespējamo noņemšanu Krimināllikuma grozījumiem aizvadītajā nedēļā izteicās vairāki politiķi, jo piekrita sabiedrības paustajām bažām, ka tā sākotnējā redakcija ir pārāk plaši interpretējama, kas var radīt ar Satversmi konfliktējošas situācijas.
Norādot, ka ap mazāk svarīgo likumprojektu par administratīvās imunitātes atņemšanu Saeimas deputātiem izvērsta plaša diskusija, turklāt par tūlītējiem draudiem valsts neatkarībai nekas neesot zināms, Saskaņu pārstāvošā deputāte Jūlija Stepaņenko aicināja atcelt steidzamības statusu un likuma grozījumus kārtīgi izdiskutēt. Tomēr otrdien šī iecere atbalstu neguva.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš skaidro, ka pat ar visu steidzamības statusu (nozīmē, ka likumprojektu izskata vien divos lasījumos, nevis trijos) komisijai nav noteikti nekādi termiņi, tādēļ izdiskutēt visus likumprojekta aspektus varot, arī saglabājot steidzamības statusu. Viņš arī atzina, ka statusu šim likumprojektam var mainīt, ja turpmākajā komisijas darbā konstatēs, ka tas nepieciešams.
Arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa ir pārliecināta, ka likumprojekts izstrādāts kvalitatīvi, jo tā radīšanā iesaistīti Latvijas tiesību zinātāji. Turklāt bažas par tā izmantošanu pamattiesību ierobežošanai esot nepamatotas, tādēļ atšķaidīt likumprojekta virzīšanu ar apšaubāmas kvalitātes priekšlikumiem nav nepieciešams.
Tomēr ne visi Juridiskās komisijas deputāti šim viedoklim piekrīt. Izskatot tikai 11 no 32 priekšlikumiem, komisija apstiprināja arī precizēto normu par vēršanos pret Latvijas neatkarību un valsts varu Satversmē neparedzētā veidā.
Juridiskā komisija atbalstīja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska precizējumu, ka sods pienāksies par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. Līdz šim grozījumos nebija minēts nosacījums par darbību neatbilstību valsts pamatlikumam – bija paredzēts, ka sods būs par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai kas vērsta uz teritoriālās vienotības graušanu, valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozīšanu.
Tas likumprojekta kritizētājiem deva pamatu pieļaut, ka valsts drošības iestādes varēs vērsties arī pret tām personām, kas organizēs referendumu, piemēram, par tautas vēlētu prezidentu. Uzskata, ka līdz ar precizējumu šāda iespēja likvidēta.
Tomēr tam nepiekrīt Vienotību pārstāvošais Andrejs Judins. Viņš skaidro, ka arī ar Satversmē paredzētiem veidiem var censties panākt atšķirīgus mērķus. Piemēram, viena cilvēku grupa var rosināt referendumu par federālas valsts izveidi, kur vēsturiskajiem reģioniem būtu lielākas pašnoteikšanās tiesības, bet cita – rosināt Latviju pievienoties kādai citai valstij.
«Kuru no šīm grupām jūs sauksiet pie atbildības? Referendums ir Satversmē paredzēts veids,» pauda politiķis, brīdinot klātesošos Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas vadītājus, ka līdz ar šādas likuma panta redakcijas apstiprināšanu dienesti sev pilnībā liegs tiesības vērsties pret pretvalstiskiem centieniem.
Neraugoties uz šiem iebildumiem, komisijas vairākums šādu likuma panta redakciju apstiprināja. Turpmāk par šādu nodarījumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.