Rinkēvičs informē par Latvijas aktivitātēm pēc dronu incidenta Polijā [papildināts]

© Dmitrijs Suļžics/MN

Latvijā tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu dronu incidentus, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem apgalvoja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Politiķis uzsvēra, ka incidents Polijā parāda Krievijas agresijas tiešo ietekmi uz reģiona drošību. Valsts prezidenta ieskatā, tas ir nopietns saasinājums, uz kuru Polijas bruņotie spēki reaģējuši adekvāti.

Valsts prezidents atzīmēja, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir pastiprinātā gatavībā, jo notiek mācības "Namejs" un gaidāmi arī Krievijas un Baltkrievijas militārie manevri "Zapad". Viņš norādīja, ka NBS pastiprinātā gatavība saglabāsies, kamēr būs šīs mācības.

Pēc politiķa paustā, notiek cieša sadarbība ar NATO sabiedrotajiem, tostarp ar Baltijas valstu un Polijas varas iestādēm, lai situāciju analizētu. Valsts prezidents akcentēja, ka turpināsies darbs ar sabiedrotajiem, lai stiprinātu Latvijas drošību. Vienlaikus viņš atzina, ka līdzīgi incidenti nav pilnībā izslēdzami nevienā pierobežas valstī.

Rinkēvičs stāstīja, ka Latvija atbalstīs Poliju, tai pieprasot NATO 4.panta konsultācijas, taču par to, vai šo mehānismu iedarbināt, būs jālemj visiem sabiedrotajiem kopā. Viņš aicināja pagaidām vēl neprognozēt, kādas sekas būs notikumiem Polijā.

Valsts prezidenta ieskatā, notikušais ir skaidrs signāls tam, ka ir jābūt gataviem dažādiem scenārijiem. Viņš klāstīja, ka tas ir katras valsts atbildības jautājums, kā tiek stiprinātas savas spējas.

Runājot par situāciju Latvijā, Valsts prezidents uzsvēra, ka gada laikā ir daudz darīts, lai pastiprināti novērotu pierobežu. Viņš klāstīja, ka ir cieša saziņa ar Baltijas gaisa telpas patrulēšanas vienību. Savukārt reaģēšanas algoritmi ir testēti un precizēti.

Rinkēvičs sprieda, ka ir jādara vairāk, lai pastiprinātu ekonomisko spiedienu pret Krieviju. Par to notiek diskusijas Eiropas Savienībā. Tāpat Latvijai ir daudz darāmu darbu, kas ir apstiprināti NBS attīstības plānos.

Arī premjere pauda, ka ir saziņā ar Polijas premjerministru un NATO partneriem. Viņa uzsvēra, ka NBS jau pērn izvietoja papildu vienības pie robežas, darbu turpina arī mobilās pretgaisa aizsardzības vienības. Siliņa akcentēja, ka patlaban nekādi pastiprināti draudi Latvijai nav konstatēti.

Jau rakstīts, ka Polijas gaisa telpa naktī uz trešdienu tikusi pārkāpta 19 reize, un vairumā gadījumu tas noticis no Baltkrievijas teritorijas, paziņojis premjerministrs Donalds Tusks.

Tusks informējis, ka apstiprināta trīs lidrobotu iznīcināšana, taču domājams, ka notriekts vēl ceturtais bezpilota lidaparāts.

"Fakts, ka šie droni, kas radīja draudus drošībai, tika notriekti, maina politisko situāciju," norādīja premjerministrs, piebilstot, ka Varšava pieprasījusi Ziemeļatlantijas līguma 4.panta iedarbināšanu.

4.pants paredz konsultācijas starp NATO dalībvalstīm, ja kāda no tām uzskata, ka tās teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība ir apdraudēta.

Svarīgākais