Avāriju imitāciju bizness un likumu tirānija
Pirms kāda laika biju novietojis auto kāda lielveikala stāvvietā. Stāvvieta bija gandrīz tukša. Noparkojos pilnīgi tukšā laukuma pusē, lai pēc tam izbrauktu atpakaļgaitā.
Kad ar iepirkumu maisiņu gatavojos iekāpt automašīnā, ievēroju, ka pilnīgi tukšā stāvvietā – brīvu vietu, cik uziet – mana auto labajā pusē, atstājot šauru spraugu pasažiera durvīm, ir noparkojies mikriņš. Mikroautobuss bija bez aizmugurējiem logiem, līdz ar to padarot pilnīgi nepārredzamu skatu uz brauktuvi labajā pusē. Mikriņa novietojums bija tik nejauks, ka, lai izbrauktu no stāvvietas, man vispirms vajadzētu ar trešdaļu korpusa jau uzbraukt uz brauktuves un tikai tad es varētu ieraudzīt, vai man kāds tuvojas no labās puses.
Tiklīdz biju gatavs braukt, izkāpu no auto un paskatījos, vai brauktuve ir brīva. Neviena auto nebija. Tad sēdos pie stūres un sāku kustību. Tajā brīdi iezvanījās mobilais telefons, un es nospiedu bremzi, vēl neizslīdējis no mikriņa aizsega. Pēc mirkļa, es pat nepaguvu atbildēt uz telefona zvanu, man garām ar milzīgu ātrumu aiztraucās tumšs BMW. Ja nebūtu nobremzējis, tad mana auto aizmugure būtu lupatās, BMW priekša būtu pilnībā sasista, bet, atbilstoši satiksmes noteikumiem, es būtu vainīgs, bez jebkādiem iebildumiem. Šī sen piemirstā epizode man atausa atmiņā, lasot Arta Drēziņa žurnālistikas pētījumu (LA, 8. februārī) LTV žurnālista bizness ar aizliegtiem paņēmieniem? Vairāki apdrošinātāji LTV raidījuma Aizliegtais paņēmiens (nu jau bijušo) darbinieku tur aizdomās par apzinātu ceļu satiksmes negadījumu organizēšanu, kuru mērķis ir apdrošināšanas atlīdzību iegūšana. Rakstā tika minēts, ka kopumā ir fiksētas 24 avārijas. 2014. gadā vien bija 15 avāriju, turklāt sešas avārijas viena mēneša laikā. Visos gadījumos par vainīgo tika atzīts cits braucējs. Arta Drēziņa uzklausītie avāriju «vainīgo» stāstījumi bija tik līdzīgi pašu piedzīvotajam un dažādās satiksmes epizodēs redzētajam, ka nedaudz izbrīnīja, kāpēc apdrošinātājiem bija jāgaida daudzi gadi, lai pievērstu uzmanību t. s. padstavu biznesam Latvijā.
Iespējams, ka šāda dosjē izcelšana dienas gaismā ir notikusi tikai tāpēc, ka ar šādu materiālu var pamatīgi iedragāt gan LTV kā sabiedriskās televīzijas, bet jo īpaši raidījuma Aizliegtais paņēmiens reputāciju. Tomēr lielākai daļai autovadītāju avāriju organizēšanas biznesa cūcības ir svarīgākas par LTV kadru politiku un ētisko principu niansēm. Lielāko daļu autovadītāju reāli satrauc jautājums par likumīgām iespējām apkarot tā saukto padstavu darboņu biznesu. Avāriju imitācijas notiek tā, ka šķiet, ka jebkura objektīva tiesa, vadoties tikai no ceļu satiksmes noteikumiem, padstavas upuri vienmēr atzīs par vainīgu.
Ja paši nezinām, ko darīt, tad varam vadīties no citu valstu pieredzes. Kā citās demokrātiskās zemēs risina dilemmu starp jēdzieniem «likumīgi» un «taisnīgi (godīgi)»?
Valstī, kas pretendē uz demokrātiskas valsts statusu, ir obligāti jārada mehānismi, lai novērstu noziedzīgu elementu parazitēšanu, «likumīgi» piekopjot nelietības.
ASV (un ne tikai), veidojot demokrātijas pamatus, tika postulēts, ka sabiedrībai lielu apdraudējumu var radīt arī «likumu tirānija». Tāpēc demokrātiskā sabiedrībā ir jārada mehānisms, kas novērstu tirāniju, kas rodas no likumu formālas un netaisnīgas pielietošanas. ASV šāds «likumu tirānijas» novēršanas instruments ir zvērināto tiesa, kas daudzos štatos ir pielietojama arī civillietu gadījumos. ASV zvērinātajiem ir jālemj nevis par to, vai likums ir pārkāpts vai nē, bet par to, vai ikviens vidējs cilvēks, nokļuvis netipiskos apstākļos – kaut vai avāriju krāpnieku slazdā –, pārkāptu likumu. Ja ikviens cilvēks, nonācis šādos apstākļos, likumu pārkāptu, tad zvērinātiem ir jāpieņem attaisnojošs lēmums. Kā lemtu ASV zvērināto tiesa, ja tai būtu jāizvērtē, vai normāls cilvēks, kuram nav paranoidālas tieksmes gaidīt briesmas un slazdus jebkurā ikdienišķā situācijā, nonācis padstavu bandas sarīkotajā slazdā, pārkāptu likumu? Ja ikviens cilvēks, iekūlies padstavu bandu slazdā, satiksmes noteikumus pārkāptu, tad viņš būtu jāatzīst ar nevainīgu. ASV zvērināto tiesas spriedums Ņujorkas štatā pret padstavas upuri (ja zvērinātos iepazīstinātu ar dosjē, kurā ir divdesmit avāriju aprakstu) būtu attaisnojošs pat tad, ja formāli satiksmes noteikumi būtu pārkāpti. Attaisnojošs, jo zvērinātie ir nevis juristi, bet vienkāršie pilsoņi, no kuriem ikviens ir autobraucējs un lielākoties saprot satiksmes situācijas.
Ja Latvija solās būt par demokrātisku valsti, tad mums ir jāpieprasa no likumdevējiem un tiesnešiem izveidot aizsardzības sistēmu, lai ikvienu vienkāršo cilvēku pasargātu no «likumu tirānijas».