Švaukstības kultivētāji
Reiz Ģentes vecpilsētā kāds itālietis mani palūdza viņu nofotografēt. Uzņēmu vairākas bildes, kamēr viņš bez apstājas skaidroja, kādā rakursā un kādā fonā grib sevi redzēt uz bildēm. Itāliešu valodā. Beļģijā. Izskatījās, viņam pat prātā neienāca, ka pasaulē kāds varētu arī nesaprast itāliešu valodu, kas nebūt nav pasaules valoda.
Tajā pašā laikā cik ir redzēts, ka latvietis pie pirmās izdevības pāriet sarunbiedra valodā, ja pēdējais izrāda, ka latviešu valodu neprot pietiekami labi. Ne jau kaut kur Itālijā vai Beļģijā. Tepat mājās. Mūsu pašu Latvijā. Tā vien šķiet, ka daudziem no mums neērti ne tikai likt kādam citam runāt savā valodā, bet arī pašiem tajā runāt, ja kāds varētu ko nesaprast.
Tieši ar šiem kompleksiem var izskaidrot dažādu potenciālo amatpersonu tincināšanu par viņu angļu valodas prasmēm. Kādreiz latvieši kaunējās, ka neprot pietiekami labi runāt vāciski, tad kaunējās, ja neprata tekoši runāt krieviski, bet tagad tiek kaunināti, ja nemāk pietiekami labi buldurēt angliski. Pirms Saeimas vēlēšanām partiju potenciālie premjeri sabiedriskās televīzijas debatēs pat tika eksaminēti, cik labi spēs angļu valodā uzrunāt svešzemju viesus. Brāļi Kaudzītes ar saviem švaukstiem šīs kaunpilnās izrādes režisoriem var vienīgi ūdeni pienest. Cienījami cilvēki visas tautas priekšā lauzās svešā mēlē. Diezgan nožēlojama aina. Atgādināšu, ka latviešu valoda ir ES oficiālā valoda.
Nupat līdzīgu kaunināšanu vērojām LTV raidījumā 1:1. Raidījuma vadītājs Gundars Rēders pārmeta premjera kandidātam Mārim Kučinskim, ka viņš nepietiekami labi protot angļu valodu. Lai uzsvērtu nākamā premjera «nepilnvērtību», Rēders palīgos sauca bijušo Valsts prezidentu Gunti Ulmani, kurš pauda uzskatu, ka virzīt augstā valsts amatā cilvēku bez labām angļu valodas zināšanām esot milzīga muļķība. Ulmanis savas prezidentūras laikā acīmredzot stipri kaunējies no savas valodu nezināšanas, par to kompleksojis, un savas tā laika izjūtas ekstrapolē uz citiem. Tas gan par viņu neko labu neliecina, un prieks, ka Kučinskis valodu dēļ nekomplekso, lai kā Rēders un viņa piebalsotāji centās viņam (un visai tautai kopumā) šos kompleksus iedzīt.
Kad uzdod jautājumu, kāpēc valsts amatpersonām esot labi jāprot angļu valoda, parasti tiek piesauktas kuluāru sarunas. Oficiālo tikšanos laikā varot iztikt arī ar tulku, bet kuluāru sarunās gan bez tieša kontakta neiztikt. Sākumā šis arguments šķiet pārliecinošs. Taču tikai līdz brīdim, kad mēs reāli iedomājamies šo sarunu. Daudzi būs redzējuši foto, kurā mūsu Laimdota Straujuma pieliekusies kaut ko saka Angelai Merkelei. Nu un? Ko gan Straujuma var tādu pateikt Merkelei? Pēc būtības un par lietu? Ja Latvijas pozīcija kādā jautājumā būtiski atšķirtos no Vācijas, Lielbritānijas vai Francijas pozīcijas, tad mēs to varētu paust vienīgi oficiālā līmenī, sēžot pie sarunu galda vai no tribīnes. Savukārt, lai pie kokteiļa glāzes apmainītos dažām pieklājības frāzēm, nekādas dižās valodas prasmes nav vajadzīgas. Tā ka «kuluāru sarunu» nozīme ir stipri pārvērtēta.
No sarunu viedokļa valodas nezināšana ir pat labāka nekā daļēja valodas zināšana, jo šāds valodas puszinātājs jebkurās lietišķās sarunās atrodas diskomforta apstākļos un jūtas nepārliecinošāk nekā tas, kurš savu pozīciju izsaka dzimtajā valodā. Tāpēc nopietnās sarunās labāk izmantot tulka palīdzību nekā lauzīties otra cilvēka valodā, kuru proti sliktāk nekā pretējā puse, tādējādi jau sākotnēji sevi noliekot nelabvēlīgākā situācijā. Cilvēks, kurš valodu nepārvalda prefekti, vienmēr būs mazāk pārliecinošs nekā tas, kurš runā brīvi savā valodā. Tā ir elementāra sarunu patiesība. Ticība tam, ka, runājot svešā valodā, mēs kādam iepatiksimies vairāk, ir vienkārši nožēlojama.
Dažkārt dzirdamas pretenzijas pret to, ka darba sludinājumos tiek pieprasītas krievu valodas prasmes. Skan aicinājumi ar visu likuma bardzību vērsties pret šādiem darba devējiem. Bet ko gan citu gaidīt, ja sabiedriskajā televīzijā tiek eksaminēti premjeru kandidāti, cik labi pratīs svešā valodā uzrunāt ārzemju viesus mūsu pašu zemē? Tā ka tas nav likumdošanas jautājums. Tas ir attieksmes jautājums. Ja paši aktīvi švaukstību kultivējam, tad arī atbilstošu attieksmi pret sevi varam sagaidīt no citiem. Neko citu.