Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) un viņas vadītās valdības ministri šodien, visticamāk, savā pēdējā kopīgajā sēdē novēlēja ar panākumiem dažādās jomās sagaidīt Latvijas simtgadi.
"Ticu, ka Latvija savu dzimšanas dienu sagaidīs lepna par savu tautu, stipra un mīļa mums visiem. Apmīļosim savu Latviju līdz simtgadei un simtgadē," vēlēja Straujuma. Viņa arī pauda prieku, ka Latvijas simtgades pasākumi nav tikai lielkoncerts, bet gan ceļš uz pozitīvu izaugsmi, spēku un atbildību. "Ir svarīgi, ko katrs dāvināsim Latvijai simtgadē," uzsvēra Straujuma.
Par savu nozari bija lūgti izteikties arī ministri, izstāstot, kā viņu vadītajā nozarē tiks svinēta jubileja.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) sacīja, ka vissvarīgākais, lai uz valsts simtgadi katrs panāktu savu finanšu neatkarību.
Savukārt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Latvijas simtgadē vēlas redzēt zinošāku sabiedrību, lai sabiedrībā būtu ne tikai prasmīgi pircēji un pārdevēji, bet arī ražotāji. Ministre arī novēlēja uzņēmumiem kļūt atpazīstamākiem pasaulē, radīt labi apmaksātas darbvietas reģionos, kā arī lai iedzīvotāji būtu motivēti maksāt nodokļus. "Novēlu prast būt saimniekiem savā zemē," uzsvēra Reizniece-Ozola.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovsis (V) novēlēja, lai līdz Latvijas simtgadei mazinātos apdraudējuma situācija pasaulē un Latvijai būtu iespēja daudz produktīvāk pievērsties ekonomiskajai izaugsmei. Tāpat Kozlovskis novēlēja, lai Latvijā būtu drošas un modernas robežas, lai katrs ieguldītais cents drošībā dotu dubultu atdevi.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) atzina, ka katrs esam Latvija un jau līdz simtgadei esam sarūpējuši dāvanas valstij. Viņš norādīja, ka valsts jau ir saņēmusi dāvanas, piemēram, palielinātu aizsardzības budžetu, kas, cerams, 2018.gadā sasniegs 2% no iekšzemes kopprodukta.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) novēlēja jaunu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un atgādināja, ka ar slimiem iedzīvotājiem nav iespējams panākt ekonomisko izrāvienu, tāpēc ir jārūpējas par to, lai veselības aprūpes sakārtošanas jautājums ienāk katrā no ministrijām.
Vairāki novēlējumi bija tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (VL-TB/LNNK). Viņš novēlēja Latvijai īpaši labvēlīgu un draudzīgu attieksmi pret latviešu valodu visā valsts teritorijā, lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī panākt dzimstības ievērojamu pārsvaru pār mirstību. "Es novēlu ikvienam spēju salīdzināt, kā bija un kā ir. Es novēlu ikvienam spēju redzēt, kā būs," noteica ministrs.
Kā uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, dzimšanas diena ir brīdis, kad ikviens atceras, kas ir labi izdarīts, kas nav bijis tik veiksmīgs, un tas ir brīdis, kad ikviens cenšas mācīties no šiem secinājumiem. Vienlaikus viņa norādīja, ka katra dzimšanas diena nav galamērķis. "Mēs ceram, ka turpināsim sekmīgi dzīvot pēc dzimšanas dienas. Un ir svarīgi šajos starpposmos starp dzimšanas dienām veidot dzīvi, kas būtu vēl sekmīgāka, labklājīgāka un gudrāka katrā nākamajā posmā," novēlēja ministre.
Runājot par savu nozari, Seile pauda cerību, ka Latvijā izdosies izveidot tādu izglītības sistēmu, kas nodrošinās katram bērnam kvalitatīvu izglītību, kas māca cilvēkus domāt, izvērtēt savas izvēles un uzņemties par tām atbildību.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) atgādināja, ka Latvijas 100 gadu jubileja ir Latvijas cilvēku svētki un tie nav valdības vai šauras cilvēku grupas svētki. Viņaprāt, būtiski ir tas, ka tā arī būs izdevība atgādināt pasaulei par Latvijas valsts nepārtrauktību simt gadus, ka tā nav nekāda bijusī padomju republika un ka Latvijā ir bagātas tradīcijas un valsts ir daļa no Eiropas un brīvās pasaules.
Kā ziņots, šodien valdībā tika skatīts informatīvais ziņojums par gatavošanos Latvijas 100 gadu jubilejas svinībām. Latvijas simtgades svinības aptvers visas nozares - kultūru, izglītību, tautsaimniecību un saimniecisko darbību, kā arī vidi, sportu, labklājību, veselību, aizsardzību, lauksaimniecību un citas.
Simtgades svinību laikā tiks atzīmēti būtiskākie notikumi ikvienā nozarē, atspoguļojot Latvijas stāstu simt gados.