Latvija

Vai esat pamanījuši – tiklīdz pienāk pavasaris, brīdis, kad no garāžām un stāvvietām savus braucamos izvelk arī tie, kas ziemā pārvietojušies kājām, degvielas cenas palecas, neatkarīgi no sarežģītās starptautiskās situācijas, naftas barelu cenas, partiju reitingiem un kaķu auriem naktī zem balkona loga. Šī ir absolūti droša pazīme – ziema beigusies. Neadekvāti un apreibuši onkuliņi tūlīt sāks planēt pa pilsētas zaļajām zonām, visi, kam nav slinkums, svilinās kūlu un ceps šašlikus, īpaši tīrīgie salasīs citu nomestos atkritumus un izlietotās injekciju šļirces – vārdu sakot, ziedonis galvās, sirdīs un dažās citās vietās jau tuvākajās dienās pārņems mūsu dzīvi, lai kādu laiku tajā bezrūpīgi saimniekotu. Ar dabu strīdēties ir bezjēdzīgi.

Latvji tradicionāli sevi ir salīdzinājuši ar Igauniju, taču pēdējā laikā salīdzinājums vairs īsti nav veiksmīgs, jo kaimiņi jau mums iekabina diezgan skarbi. Tagad salīdzinājums atlicis ar Bulgāriju un Rumāniju, par kurām varam justies pārāki, jo makroekonomiskie skaitļi liecina, ka tās ir nabadzīgākas par Latviju.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien apstiprināja Latvijas sākotnējo nacionālo pozīciju par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu, kuru rosinājis Eiropas Parlaments, aizvadītajā gadā pieņemot attiecīgu rezolūciju, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Jo tuvāk «uzvaras svētki», jo agresīvāka kļūst krievvalodīgo «komentētāju» izpausme sociālajos tīklos un medijos. Lienošās Kremļa ideoloģijas nesēji – dažādi sputņiki un vietējie krieviskie mediji – ir godam paveikuši savu darbiņu: truls naids, agresija un prasts stulbums lien ārā pa visām vīlēm. Pēc kāda krievu avīzes raksta, kur pārspriež tēmu par latviešu valodu, kas skolās «bāžas virsū» krievu valodai, seko komentāri. Kāds vaicā: «Jūs ko, esat aizmirsuši, ka ir tāda profesija «latvietis»?» Nākamais atbild: «Tā ir aborigēnu galvenā profesija. Tie, kuriem bija citas profesijas, sen jau dzīvo un strādā Eiropā.» Vēl kāds piebilst: «Tā nav profesija, tā ir diagnoze.»

Jau vairākus mēnešus likumsargi citās Eiropas valstīs drīkst noskaidrot un sodīt Latvijas autoīpašniekus par šajās valstīs izdarītiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem, piemēram, braukšanas ātruma pārsniegšanu. Dodoties uz Eiropu ar savu auto vai to iznomājot, jārēķinās, ka katrā valstī ir savas nianses, kas autovadītājiem jāņem vērā, – tā liecina If Apdrošināšanas apkopotā informācija.

Pedagogu algu paaugstināšana nedrīkst būt iemesls, lai valsts atteiktos no 1. līdz 4.klases skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanas, aģentūrai LETA pauda Madonas novada domes Izglītības nodaļas vadītājas vietniece Sarmīte Jansone.

Ir viegli runāt, grūti darīt. Pēc darbiem jāvērtē, nevis pēc runām. Ja politiķis stāsta, ka veselības aprūpes sistēmas uzlabošana ir viņa prioritāte, tad viņam uzreiz jāprasa – ko pats esi izdarījis šīs «prioritātes» labā? Ko esi darījis vēl bez mēles kulstīšanas, kas diemžēl ir mūsu tā dēvēto politiķu galvenais «darba» instruments. Ja mūsu valstī veselības aprūpei tiek izlietota otra mazākā (aiz Rumānijas) IKP daļa ES, tad ko lieki dzesēt muti – jāpalielina finansējums. Kādā veidā tas izdarāms un kur novirzāmi papildu līdzekļi, tas jau ir cits, nākamais jautājums.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) tiekoties ar Gruzijas aizsardzības ministri Tinatinu Kidašeli apliecināja Latvijas atbalstu Eiropas Savienības vīzu liberalizāciju ar Gruziju un tās tālāko integrāciju NATO, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas Preses nodaļā.

Tas, ko grib panākt teroristi, kas, bruņojušies ar Allāha vārdu, paši sev šķiet tikpat nesatricināmi, kā komunistiski nozombētais Pāvels Korčagins romānā Kā rūdījās tērauds, īsi raksturojams pavisam vienkārši – sēt bailes Eiropā, paralizējot tās normālo dzīves ritmu. Savā ziņā viņiem tas izdodas. Braucot šonedēļ uz Londonu, uzklausīju virkni labi domātu laikabiedru padomu – nebrauc ar metro, neej uz slavenākajām Londonas vietām: muzejiem un tirdzniecības centriem, neizmanto sabiedrisko transportu, ka tik kas nenotiek. To dzirdot, nodomāju, ka laikam jau teroristi savu mērķi vismaz daļēji ir sasnieguši.

Kad sabiedriskajā transportā kāda Bolderājas rupekle gānās un spļaudās, tas ir huligānisks notikums bez īpaši tālejošām sekām, jo psihiski nelīdzsvaroti cilvēki, kuru aktivitātes aprobežojas, piemēram, viena autobusa noslēgtajā telpā, būs atrodami vienmēr. Līdzīgi ir ar anonīmajiem samazgu lējējiem internetā: tur «spēlē» ne tikai nelīdzsvarotība, tā ir savveida morālā kompensācija par pašu neizdevušos dzīvi, sak, aptaisīšu sev netīkamu cilvēku (bet netīkami un nepareizi ir visi!), man kļūs labāk! Vismaz uz brīdi.

Nākamā patvēruma meklētāju grupas pārvietošana uz Latviju no Eiropas dienvidvalstīm ir gaidāma "tuvākajās dienās" un tajā varētu būt 10 līdz 20 cilvēku, šodien žurnālistiem sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki" latviešu valodu apgūst 90% patvēruma meklētāju, kuriem ir tiesības uz šiem kursiem, šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē sacīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Aktīvs un kustīgs dzīvesveids kļuvis par daudzu cilvēku neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Spilgts piemērs tam ir 3505 dalībnieku, kas sestdien, 9.aprīlī piedalījās piektajā Rēzeknes pusmaratonā, sasniedzot jaunu dalībnieku rekordu Bigbank Skrien Latvija skriešanas seriālā.

Pirms Lieldienām nenoliedzamā ekonomikas veiksmes stāsta – Latvijas – masu medijos pazibēja vēsts par Veselības ministrijas ziņojumu, kas tapis, izvērtējot pamatnostādņu Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.–2014. gadā plāna īstenošanu. Tajā konstatēts uztraucošs fakts. Pēc oficiāli reģistrētās informācijas, Latvijā 2014. gada beigās bija 84 301 iedzīvotājs ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Salīdzinājumā ar 2009. gadu skaits pieaudzis par 14 585 iedzīvotājiem jeb 21 procentu. Parokoties ziņu arhīvos, var redzēt nepatīkamu tendenci. 2005. gada statistikā par 2004. gadu, ko tolaik apkopoja Garīgās veselības valsts aģentūra, minēti šādi dati: «no garīgās veselības traucējumiem cieš 64 452 cilvēki jeb katrs 36. iedzīvotājs», tātad palielinājums ir gandrīz 20 000.

Mēdz teikt, ka labu filmu var atšķirt no viduvējas jau pēc sākuma titriem, tāpat kā labu grāmatu pēc pirmajām rindkopām. Ikgadējā starptautiskā vadītāju konference EBIT 2016, kura Rīgā pulcēja vairāk nekā 500 dažāda līmeņa vadītājus, jau ievaddaļā ar lektoru izvēli uzskatāmi atsedza mūsu valsts vadības problēmas un šo problēmu risināšanas ceļus.

Par pēclieldienu nedēļas notikumu kļuva Kremļa propagandas interneta vietnes sputniknews.lv slēgšana. Daļa vērtētāju domā, ka šis fakts visnotaļ trāpīgi atbilstot vecajam, labajam teicienam – gribējām, kā labāk, iznāca, kā vienmēr. Tomēr citi izsakās skarbāk – tā esot Latvijas izgāšanās. Mūsdienu pasaulē nodarboties ar cenzūru, turklāt vēl virtuālajā vidē, ir bērnišķīgi, lai neteiktu pastulbi, jo jebkuru aizliegumu apiet var ļoti vienkārši. Arī sputniknews apsaimniekotāji nomainīja domēnvārdu lv. pret com., piekabinot piedēkli lv pirms punkta nosaukumā, un turpina pastāvēt globālajā tīmeklī, neaizsniedzami Latvijas likumiem, iepriekš sev ierastajā manierē izsūkstījušies vietnes angļu versijā par mūsu valsts nelikumīgo rīcību.

Latvijas valsts simtgadei veltītā pieminekļa metu konkursa komisija nolēmusi turpināt strādāt ar meta "Saule" autoru kolektīvu: autoru Ojāru Feldbergu, arhitektu Sergeju Nikiforovu un mākslinieku Jāni Mitrevicu.

Ar internacionālā raidījuma Gaidi mani (Ždi meņa ) starpniecību tuvinieki meklē savus radus un draugus , kuri iespējamas dzīvo Rīgā, Ogrē, Tukumā un tiem apkārt esošajos novados.

Kaut arī pagājušajā nedēļā tika pieļauts, ka Krimināllikuma grozījumiem, kas radījuši bažas par Satversmē garantēto tiesību sašaurināšanu, šodien noņems steidzamības statusu, pirmdien deputāti šādai rīcībai nepieciešamību nesaskatīja.

Šobrīd, kad bēgļu tēma uz kādu laiku ir zaudējusi «karstumu», sabiedrībā parādās jauni «dzīvības un nāves» jautājumi, kuri tiek pasniegti, kā teiktu kāds sociālais arhitekts (pazīstams ar segvārdu Ļeņins), kā arhisvarīgi. Viens no tādiem ir Latvijas paraksts zem tā dēvētās Stambulas konvencijas. Rodas jautājums, ar ko gan šis jautājums tik nozīmīgs, ka par to tik ļoti jātricina gaiss?