Pēc CSDD nebūšanām Kulbergs rosina vairāk sargāt amatpersonu deklarācijas

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) rosina izvērtēt autentificēšanās ieviešanu piekļuvei valsts amatpersonu ienākumu deklarācijām.

Politiķis paziņojumā sociālajos tīklos aizstāv pozīciju, ka brīvi pieejamas amatpersonu deklarācijas radot būtiskus riskus valsts drošībai, jo atsevišķi tajās iekļautie dati ir sensitīvi. Kulberga vērtējumā, kombinācijā ar citām publiski pieejamām valsts datubāzēm "šie dati kļūst par efektīvu profilēšanas instrumentu".

Kulbergs atzīmē, ka patlaban amatpersonu deklarāciju informācija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sistēmā ir brīvi aplūkojama bez lietotāja identificēšanas.

"Mākslīgā intelekta laikmetā milzīgu datu apjomu apkopošana, strukturēšana un savienošana aizņem nevis mēnešus, bet minūtes. Tas nozīmē, ka šādus datus var sistemātiski vākt un regulāri atjaunot arī Krievijas, Baltkrievijas, Ziemeļkorejas vai citu valstu dienesti," spriež Kulbergs.

Savienojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) nozagtos datus ar publiski pieejamām deklarācijām un citām datubāzēm, iespējams profilēt policistus, karavīrus, robežsargus, drošības dienestu darbiniekus, amatpersonas un viņu ģimenes, lēš politiķis.

Deklarācijām ir jāpaliek sabiedrībai pieejamām, bet es neredzu pamatojumu tam, kāpēc tās būtu masveidā nokopējamas anonīmi," pauda Kulbergs.

Kā iespējamo risinājumu viņš minēja iespēju informāciju saglabāt publiski pieejamu, bet piekļuvi tai nodrošināt pēc autentificēšanās, piemēram, ar profilu "Latvija.gov.lv".

Kulbergs informē, ka saistībā ar kiberuzbrukumu CSDD ir izdevis Ministru prezidenta rezolūciju ar 12 konkrētiem uzdevumiem ministrijām un valsts iestādēm.

Viens no galvenajiem uzdevumiem ir CSDD pienākums informēt katru ietekmēto cilvēku un uzņēmumu, norādot, kādi konkrēti dati ir noplūduši. Tāpat "Cert.lv" sensoriem esot jābūt obligāti uzstādītiem visās kritiski svarīgajās valsts sistēmās, lai anomālijas tiktu identificētas savlaicīgi, nevis vairākas dienas pēc ielaušanās.

Tāpat visām kritiskās infrastruktūras un sensitīvu datu iestādēm jāveic pilna mēroga ielaušanās simulācijas jeb penetrācijas testi, lai reāli pārbaudītu sistēmu noturību un identificētu vājās vietas, pirms tās atrod uzbrucējs.

Vienlaikus uzdots izvērtēt iespēju ierobežot brīvi pieejamo e-CSDD transportlīdzekļu numurzīmju pārbaudes rīku, kā arī izvērtēt, cik ātri valsts sistēmās iespējams atteikties no personas koda izmantošanas kā lietotājvārda, pārejot uz drošāku identifikācijas risinājumu.

Kulbergs norādīja, ka "Cert.lv" ir iesniedzis sarakstu ar citām valsts iestādēm, kuras līdzīgi atteikušās no piedāvātajiem kiberdrošības pasākumiem. Nākamnedēļ saraksts tiks izskatīts.

Vienlaikus Kulbergs no iepriekšējā zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) sagaida konkrētu atbildi par to, kura AS "Latvijas valsts meži" (LVM) amatpersona bija atbildīga par serveru programmatūras sistemātisku neatjaunināšanu, kas ļāva uzbrucējam izmantot ievainojamības.

Nākamnedēļ viņš vēlas saņemt atbildīgās amatpersonas vārdu un uzvārdu, skaidrojumu par to, kā šāda situācija tika pieļauta, kā arī informāciju par paredzamajām sekām un atbildību.

Tāpat Kulbergs norādīja, ka viņu interesē, kāpēc Nacionālais kiberdrošības centrs nav spējis panākt būtiski augstāku valsts sistēmu noturību pret kiberuzbrukumiem.

Jau ziņots, ka kiberuzbrukumā, kas CSDD skāra naktī uz 8. augustu, iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un aptuveni 200 000 juridisko personu dati. Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā.

Gan CSDD padome, gan arī kompānijas valde trešdien, 19. augustā, paziņoja par atkāpšanos.

Vienlaikus satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) ierosinājis dienesta izmeklēšanu, kas jāveic paātrinātā kārtībā, lai noskaidrotu visus apstākļus un atbildīgos saistībā ar notikušo kiberuzbrukumu un apjomīgo datu noplūdi. Izmeklēšanā cita starpā jāvērtē arī CSDD līgums ar SIA "Tet" par kiberdrošības pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis vēstuli ģenerālprokuroram, lūdzot Prokuratūras likumā paredzētajā kārtībā pārbaudīt CSDD amatpersonu rīcību datu drošības nodrošināšanā.