Ik reizi, kad runājam par situāciju Latvijas mediju vidē, jāatceras vairākas lietas. Latvijas mediji darbojas: 1) milzīgas lingvistiskās nevienlīdzības apstākļos; 2) milzīgas finansiālās nevienlīdzības apstākļos; 3) milzīgas ideoloģiskās nevienlīdzības apstākļos. Atšifrēsim visas šīs nevienlīdzības un pamēģināsim ieskicēt iespējamos risinājumus, kā situāciju uzlabot.
Pagājušā gada beigas iezīmēja pasākums, kurā augstas Latvijas amatpersonas atskaitījās par saviem sasniegumiem un diskutēja viena ar otru angļu valodā tikai savā starpā - bez neviena angļa, t.i., bez neviena cittautieša klātbūtnes. Un 2025./2026. gada mijai veltītais Latvijas Nacionālais simfoniskā orķestra (LNSO) koncerts bija instrumentālais pavadījums afroamerikānietes dziedājumiem, protams, angļu valodā.
Latvijā nepieciešams būtiski uzlabot latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem jauniebraucējiem, liecina Latviešu valodas aģentūras pētījums par jauniebraucēju pieredzi un vajadzībām, apgūstot latviešu valodu.
Iecerēts, ka Rīgas izglītības iestādēm būs iespēja izmantot aptuveni četrus miljonus eiro, lai īstenotu veiksmīgāku mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, otrdien preses konferencē informēja Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV).
Kāda sieviete piedzīvojusi nepatīkamu situāciju – izsaucot Neatliekamās palīdzības dienesta mediķus (NMPD), darbinieki savā starpā sarunājušies svešā mēlē.
Sociālajā platformā X strauji izplatās TikTok video, kurā krievvalodīga meitene ar sarkasmu, apzināti kropļojot, mēģina izrunāt latviešu vārdus – «kēkis» (virtuve), «skresvitra», koks, , «trauciņš» un citus, nosaucot tos par «stulbiem» un apgalvojot, ka «smadzenes eksplodē».
Latvijas republikas Ārlietu ministrija ir izveidojusi aizkustinošu video ar diasporu latviešu bērniem, kurā viņi pauž savu attieksmi par latviešu valodas nepieciešamību viņu dzīvē.
Jauniešu zināšanas par politiku ir vājākas nekā par vēsturi, secināts Vidzemes Augstskolas asociētās profesores Ievas Bērziņas pētījumā "Patriotisms un nacionālisms pilsoniskajā izglītībā Latvijā".
Jelgavas Pārlielupes pamatskola atrodas RAF mikrorajonā, kas ir visai specifiska Jelgavas apkaime. Tā izveidojusies Padomju Savienības laikā kā dzīvojamais rajons bijušās rūpnīcas RAF strādniekiem. Vēsturiski šajā skolā mācības notika krievu valodā. Ceļš uz izglītību valsts valodā skolai sācies jau vairākus gadus pirms valdības lēmuma pieņemšanas. Kā skolai gāja ar pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, par to “Neatkarīgā” iztaujāja skolas direktori un latviešu valodas skolotāju Ilzi Arbidani.
Latviešu valodu var veiksmīgi mācīties gan kafejnīcā, gan Tautas diktātā, un tas viss notiek, pateicoties uzņēmīgiem, ideju bagātiem tautas entuziastiem.
Valdības atbildes uz Saeimas pieprasījumu “par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai” izraisīto debašu saprātīgākā daļa attiecās uz Latvijas valsts tikai pēc tam uz latviešu valodas vajadzību imigrantiem tagadējā Latvijas teritorijā.
Šogad Saeimā ieviesta jauna parlamentāra tradīcija – valsts valodas debates. Šīs debates notiek saskaņā ar 2025. gada 14. martā apstiprinātajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kuri paredz: “Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai.”
Nav pamata domāt, ka cilvēki Latvijā nespēj iemācīties latviešu valodu, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura ceturtdien piedalījās Saeimas debatēs par valdības ziņojumu parlamentam par paveikto valsts valodas saglabāšanai.
Saeimas pieprasītajā atskaitē par valsts iestāžu “paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai” valdības vārdā uz 35 lappusēm rakstīts viskautkas, bet tikai rezultāti latviešu valodas mācīšanai un lietošanai valsts visvairāk kontrolētajā vidē - par 1,2 miljardu eiro gadā finansētajās skolās.
Jaunā mācību sistēma un prasības dzen izmisumā ne tikai skolotājus, bet arī vecākus, kuri cītīgi seko bērna panākumiem skolā un cenšas viņiem palīdzēt. Ne vienmēr skolā prasītais ir pa spēkam skolniekam un vecākiem par to visu gribas kliegt.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija bija devusies uz Rīgas 75. pamatskolu noskaidrot, kādā veidā skolotāji māca savus priekšmetus latviešu valodā skolēniem, kuri latviešu valodu nesaprot vai negrib saprast.
Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, taču teju 35 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas latviešu valoda joprojām ir diskriminēta, piemēram, latvieši joprojām jūtas spiesti pāriet uz saziņu krievu valodā. Tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem sociolingvistes, Latvijas Okupācijas muzeja vadošās pētnieces Vinetas Skujiņas monogrāfijā "Latviešu valodas diskriminācija un sabiedrības divvalodība Latvijā", vēsta lsm.lv.