Latviešu valoda

Šogad Saeimā ieviesta jauna parlamentāra tradīcija – valsts valodas debates. Šīs debates notiek saskaņā ar 2025. gada 14. martā apstiprinātajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kuri paredz: “Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai.”

Opozīcijā esošā Nacionālā apvienība aicina premjeri Eviku Siliņu (JV) noteikt pienākumu valsts un pašvaldību iestādēs runāt tikai latviski.

Nav pamata domāt, ka cilvēki Latvijā nespēj iemācīties latviešu valodu, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura ceturtdien piedalījās Saeimas debatēs par valdības ziņojumu parlamentam par paveikto valsts valodas saglabāšanai.

 Saeimas pieprasītajā atskaitē par valsts iestāžu “paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai” valdības vārdā uz 35 lappusēm rakstīts viskautkas, bet tikai rezultāti latviešu valodas mācīšanai un lietošanai valsts visvairāk kontrolētajā vidē - par 1,2 miljardu eiro gadā finansētajās skolās.

Jaunā mācību sistēma un prasības dzen izmisumā ne tikai skolotājus, bet arī vecākus, kuri cītīgi seko bērna panākumiem skolā un cenšas viņiem palīdzēt. Ne vienmēr skolā prasītais ir pa spēkam skolniekam un vecākiem par to visu gribas kliegt.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija bija devusies uz Rīgas 75. pamatskolu noskaidrot, kādā veidā skolotāji māca savus priekšmetus latviešu valodā skolēniem, kuri latviešu valodu nesaprot vai negrib saprast.

Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, taču teju 35 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas latviešu valoda joprojām ir diskriminēta, piemēram, latvieši joprojām jūtas spiesti pāriet uz saziņu krievu valodā. Tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem sociolingvistes, Latvijas Okupācijas muzeja vadošās pētnieces Vinetas Skujiņas monogrāfijā "Latviešu valodas diskriminācija un sabiedrības divvalodība Latvijā", vēsta lsm.lv.

Šajā mācību gadā visās bijušajās mazākumtautību skolās mācībām jānotiek tikai latviešu valodā.

Jau trešo gadu izglītības jomā tiek īstenota reforma, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, taču, kā savā jaunākajā ziņojumā norāda Izglītības kvalitātes valsts dienests – lai gan vairumā analizēto skolu pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā notiek labi, ir arī izņēmumi, vēsta "360TV Ziņas".

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un ģimeņu politikas jautājumos Vilnis Ķirsis vakar tikās ar vairāku Rīgas skolu direktoriem, lai vienotos par Rīgas skolu direktoru konsultatīvās padomes darbības atjaunošanu. Vicemērs un skolu vadītāji ir vienisprātis, ka šāda padome būtu laba platforma regulārai sadarbībai, kas ļautu nodrošināt pastāvīgu skolu vadītāju iesaisti Rīgas izglītības sistēmai būtisku jautājumu virzībā.

Aizritējis pirmais mēnesis, kad visās bijušajās mazākumtautību skolās mācībām jānotiek tikai latviešu valodā. Vairāki pedagogi gan saka, ka to paveikt ir grūti, jo liels skaits bijušo krievu skolu bērnu nespēj ne runāt, ne arī līdz galam saprot, ko tiem skolotājs latviešu valodā stāsta, vēsta TV3.

Ir jautājumi, kuri acīmredzami prasās pēc steidzama risinājuma, jo problēma samilst, bet politiķi, kuriem tā jārisina, cenšas izlikties to neredzam, bāž galvu smiltīs un cer, ka gan jau tā kaut kā pati no sevis atrisināsies. Viena no šādām problēmām ir darbaspēka trūkums, no vienas puses, un augošā sabiedriskā pretestība visu veidu imigrācijai, no otras. Ko darīt?

Valdība otrdien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto valsts pētījumu programmu "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai", lai pētītu mūsdienu latviešu valodas attīstību un tās lietojumu, attīstītu valodas tehnoloģijas, kā arī veidotu digitālos resursus lībiešu valodas saglabāšanai.

Lai nejustu atšķirības starp skolām latviešu valodas lietojumā pēc izglītības iestāžu pārejas uz mācībām tikai valsts valodā, būs jāpaiet laikam, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV).

Šogad 1. septembrī beidzās būtisks Latvijas izglītības reformas posms. Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Turpmāk Latvijas izglītības sistēmā vairs nebūs skolu ar atšķirīgu mācību valodu.

Valsts valodas jautājumus nāksies risināt ar lielāku piepūli, kā arī jārēķinās, ka Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ideja primāri no valsts budžeta līdzekļiem nodrošināt preses pieejamību valsts valodā, visticamāk, radīs pretdarbību gan iekšējos, gan starptautiskajos notikumos, aģentūrai LETA pauda politologs Kārlis Daukšts.

Lielu rezonansi sabiedrībā izraisīja kādas mammas publiski paustais sašutums, ka 1. klases skolēnu vecāku čatā komunikācija noritot krievu valodā. Tā lēmis vairākums.

Piketā pret pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā pie Saeimas piektdienas pievakarē pulcējās aptuveni cilvēku, novēroja aģentūra LETA.

Publiski latviešu valodu nicinājusī Rīgas bērnudārza skolotāja uzrakstījusi atlūgumu un aizgājusi no Rīgas skolu sistēmas, sociālajos tīklos vēsta Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras, sporta un ģimeņu politikas jautājumos Vilnis Ķirsis (JV).

Pret valsts valodu un tās lietojumu vērsti izteikumi nav savienojami ar pedagoga profesiju, uzsver Rīgas domē, reaģējot uz publiski izskanējušiem Rīgas 252. pirmskolas izglītības iestādes pedagoģes izteikumiem platformā "TikTok".