Latviešu valoda

Kultūras ministrijas (KM) īstenotā saliedētas sabiedrības politika nav mērķtiecīga un nesniedz izmērāmus rezultātus, tā ir neskaidra, sadrumstalota un neefektīva, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Latviešu valodas sekmīgai iemācīšanai skolotājiem jācenšas mācīt aizrautīgi un jāgādā par mierīgu un darbīgu atmosfēru un pozitīvu klimatu klasē - šie ir daži no ieteikumiem, kas apkopoti Latviešu valodas aģentūras (LVA) darbā "Lietpratība latviešu valodā: kā mācīt un mācīties".

Šomēnes pieredzam 90. gadskārtu kopš stājās spēkā toreiz “jaunais” Likums par valsts valodu[1]. To pieņēma Ministru kabinets un to kopā ar iekšlietu ministru Vili Gulbi parakstīja ministru prezidents Dr. h. c. Kārlis Ulmanis.

Raidījums "Bez Tabu" apseko picēriju Baznīcas ielā, kura, kā stāsta klienti, neapkalpo klientus latviešu valodā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apmierināja Saeimas deputātu interesi par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā ar tādu datu krājumu un komentāriem, atbilstoši kuriem šī pāreja jāuzskata par faktiski jau notikušu.

Deviņas ģimenes vērsušās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), jo uzskata, ka atteikšanās no mācībām krievu valodā Latvijas bērnudārzos un vispārējā pamatizglītībā ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) valdes priekšsēdētājs, bijušais Saeimas deputāts Igors Pimenovs (S).

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs izsludinājis projektu konkursu "Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem" 2025. - 2027.gadam, aģentūru LETA informēja centrā.

Latvijas bērnudārzos un skolās šobrīd mācās 3829 bērni, kas atbraukuši no Ukrainas pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma. Taču, cik daudzi ukraiņu bērni neapmeklē skolas un kāpēc, valsts nezina. Netiek analizētas arī viņu sekmes. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”, lielākās grūtības bērniem sagādā mācības latviešu valodā.

Sabiedrībā joprojām ir augsta tolerance pret valsts valodas lietojuma prasību pārkāpumiem, otrdien tikšanās laikā secinājuši Ministru prezidentes biroja, Tieslietu ministrijas un Saeimas pārstāvji.

Šodien, Valsts valodas dienā, Rīgā, pie Gunāra Astras pieminekļa notika latviešu valodai veltīts pasākums "Kāpēc latviešu valoda Latvijā ir tik nozīmīga?", aģentūru LETA informēja biedrība "Par latviešu valodu". "Gunārs Astra padomju laikā upurējās Latvijas brīvībai un latviešu valodas tiesībām saglabāties cauri laikiem. Mūsu pienākums ir parūpēties, lai latviešu valodā runātu nākamās paaudzes, jo latviešu valoda ir mūsu tautas, valsts un kultūras pamats," pasākuma norises vietas izvēli skaidroja biedrības vadītāja, dzejniece Liāna Langa. Neskatoties uz to, ka latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statuss ir nostiprināts Satversmē, ikdienā tā atrodas konkurencē ar krievu un angļu valodu, bažas pauda dzejniece. "Mēs atrodamies lielu izaicinājumu priekšā, viens no tiem - būt vai nebūt latviešu valodai pēc 100 gadiem," uzskata Langa.

Šodien, Valsts valodas dienā mēs varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un vides aizsardzībai, tiesiskuma aizstāvībai un cīņai pret nekontrolētu imigrāciju Latvijas teritorijā, viens no vadošajiem spēkiem mūsu Atmodā bija mūsu tautas cieša un nerimstoša griba neatdod aizmirstībai mūsu skaisto un bagāto latviešu valodu.

Latvijas iedzīvotāji formālā un neformālā saziņā galvenokārt izmanto latviešu valodu, izriet no Latviešu valodas aģentūras (LVA) īstenotās sabiedrības aptaujas.

Lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 10.septembrī, trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Darba likumā. Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.

Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem sarīkoto latviešu valodas eksāmenu nokārtot spējuši 39% eksaminējamo ar pirmo reizi, 54% kopā ar pirmo, otro trešo un ceturto reizi.

2022. gada 29. septembrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā (Vienota skola) trīs gadu laikā.

2018.gada izglītības reformas posms pirmsskolas izglītības iestādēs nepārkāpj Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un nediskriminē krievus, secinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), skatot lietu "Djeri un citi pret Latviju".

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzinusi normu, saskaņā ar kuru valsts un pašvaldību izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē īstenojamas tikai valsts valodā.

Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošām normas, saskaņā ar kurām privātajās izglītības iestādēs vispārējās izglītības saturs ir jāapgūst valsts valodā. Tiesa uzsvēra, ka valstij ir jāveicina un jāstiprina latviešu valodas lietojums ikvienā izglītības pakāpē, lai tā varētu efektīvi pildīt valsts valodas funkcijas. Valsts valodas prasmēm ir būtiska nozīme personas tiesību nodrošināšanā un saliedētas sabiedrības veidošanā. Savukārt privātajām izglītības iestādēm ir plaša rīcības brīvība nodrošināt ar mazākumtautību identitāti saistītu saturu citstarp interešu izglītības ietvaros.

Par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apmērā aizvadītajā mācību gadā administratīvi sodīti 107 pedagogi, aģentūra LETA uzzināja Valsts valodas centrā (VVC).

Sākusies pieteikšanās Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) nodrošinātajiem bezmaksas kursiem latviešu valodas apguvei reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem, aģentūru LETA informēja SIF pārstāvji.