Latviešu valoda

Raidījums "Bez tabu" savos sižetos bieži veic ielu aptaujas, lai noskaidrotu cilvēku viedokļus par sižetā iztirzāto tēmu.

Latviešu valodas skolotāja Annija Baumane māca cittautiešiem latviešu valodu. Protams, tiem, kuri vēlas iekļauties latviskajā vidē, cienot latviešu kultūru, vēsturi un valodu. Annija nodemonstrēja video ierakstu, kurā viena no viņas klientēm latviski aprakstīja foto, uz kura redzamas divas sievietes ar iepirkumu saiņiem. Protams, klientes stāstā bija kļūdas, bet varēja dzirdēt, ka viņa cenšas pati tās labot, atrodot īstos vārdus un īstās vārdu galotnes, lai vārdu vijums būtu skaidrs. “Viņa pie manis mācās jau trīs gadus,” teic Annija. Šīs nodarbes nav vieglas, bet Annija ir optimisma pilna: daudzi krievi ir ieinteresēti apgūt latviešu valodu.

Valdis Birkavs jaunajā Olgas Kņazevas kanālā paziņoja, ka padomju laikos viņš runāja latviski daudz labāk nekā tagad. Bijušais politiķis un diplomāts tādējādi apgalvoja, ka Padomju Savienībā latviešu valoda netika ierobežota, raksta Marats Kasems savā "X" kontā, pārpublicējot intervijas video.

Biedrības "Izglītības attīstības centrs" (IAC) īstenotajā projektā divarpus gadu laikā latviešu valodu apguvuši vairāk nekā 400 trešo valstu pilsoņu, aģentūru LETA informēja IAC pārstāve Linda Kluša.

Arvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas, tomēr piektdaļa joprojām to lieto tikai skolā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktā aptauja.

Diskriminācija ir atšķirīga, nevienlīdzīga attieksme pret personu tās piederības dēļ kādai sabiedrības grupai. Visbiežāk cilvēki tiek diskriminēti uz dzimuma, vecuma, invaliditātes, rases un tautības pamata. Arī darba tirgū diskriminācija pastāv.

Ik reizi, kad runājam par situāciju Latvijas mediju vidē, jāatceras vairākas lietas. Latvijas mediji darbojas: 1) milzīgas lingvistiskās nevienlīdzības apstākļos; 2) milzīgas finansiālās nevienlīdzības apstākļos; 3) milzīgas ideoloģiskās nevienlīdzības apstākļos. Atšifrēsim visas šīs nevienlīdzības un pamēģināsim ieskicēt iespējamos risinājumus, kā situāciju uzlabot.

Pagājušā gada beigas iezīmēja pasākums, kurā augstas Latvijas amatpersonas atskaitījās par saviem sasniegumiem un diskutēja viena ar otru angļu valodā tikai savā starpā - bez neviena angļa, t.i., bez neviena cittautieša klātbūtnes. Un 2025./2026. gada mijai veltītais Latvijas Nacionālais simfoniskā orķestra (LNSO) koncerts bija instrumentālais pavadījums afroamerikānietes dziedājumiem, protams, angļu valodā.

Ģenerālprokuratūras brīdinājums partijai "Stabilitātei!" ir izrēķināšanās ar partiju, aģentūrai LETA teica "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs.

Latvijā nepieciešams būtiski uzlabot latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem jauniebraucējiem, liecina Latviešu valodas aģentūras pētījums par jauniebraucēju pieredzi un vajadzībām, apgūstot latviešu valodu.

Iecerēts, ka Rīgas izglītības iestādēm būs iespēja izmantot aptuveni četrus miljonus eiro, lai īstenotu veiksmīgāku mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, otrdien preses konferencē informēja Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV).

Kāda sieviete piedzīvojusi nepatīkamu situāciju – izsaucot Neatliekamās palīdzības dienesta mediķus (NMPD), darbinieki savā starpā sarunājušies svešā mēlē.

Sociālajā platformā X strauji izplatās TikTok video, kurā krievvalodīga meitene ar sarkasmu, apzināti kropļojot, mēģina izrunāt latviešu vārdus – «kēkis» (virtuve), «skresvitra», koks, , «trauciņš» un citus, nosaucot tos par «stulbiem» un apgalvojot, ka «smadzenes eksplodē».

Latvijas republikas Ārlietu ministrija ir izveidojusi aizkustinošu video ar diasporu latviešu bērniem, kurā viņi pauž savu attieksmi par latviešu valodas nepieciešamību viņu dzīvē.

Jauniešu zināšanas par politiku ir vājākas nekā par vēsturi, secināts Vidzemes Augstskolas asociētās profesores Ievas Bērziņas pētījumā "Patriotisms un nacionālisms pilsoniskajā izglītībā Latvijā".

Diktāts visiem, kam mīļa latviešu valoda - ar šādu uzsaucienu Latvijas Radio uzrunā visus, kurus interesē diktāta rakstīšana.

Jelgavas Pārlielupes pamatskola atrodas RAF mikrorajonā, kas ir visai specifiska Jelgavas apkaime. Tā izveidojusies Padomju Savienības laikā kā dzīvojamais rajons bijušās rūpnīcas RAF strādniekiem. Vēsturiski šajā skolā mācības notika krievu valodā. Ceļš uz izglītību valsts valodā skolai sācies jau vairākus gadus pirms valdības lēmuma pieņemšanas. Kā skolai gāja ar pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, par to “Neatkarīgā” iztaujāja skolas direktori un latviešu valodas skolotāju Ilzi Arbidani.

Latviešu valodu var veiksmīgi mācīties gan kafejnīcā, gan Tautas diktātā, un tas viss notiek, pateicoties uzņēmīgiem, ideju bagātiem tautas entuziastiem.

Valdības atbildes uz Saeimas pieprasījumu “par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai” izraisīto debašu saprātīgākā daļa attiecās uz Latvijas valsts tikai pēc tam uz latviešu valodas vajadzību imigrantiem tagadējā Latvijas teritorijā.

Šogad Saeimā ieviesta jauna parlamentāra tradīcija – valsts valodas debates. Šīs debates notiek saskaņā ar 2025. gada 14. martā apstiprinātajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kuri paredz: “Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai.”