"Mēs ar tevi, latvieti, Latvijā latviski nerunāsim," vietnē "X" uzvirmo diskusija par kliedzošu situāciju darba tirgū

© Depositphotos

Diskriminācija ir atšķirīga, nevienlīdzīga attieksme pret personu tās piederības dēļ kādai sabiedrības grupai. Visbiežāk cilvēki tiek diskriminēti uz dzimuma, vecuma, invaliditātes, rases un tautības pamata. Arī darba tirgū diskriminācija pastāv.

Lai arī Latvijā valsts valoda ir latviešu, ir darba devēji, kas dzīvo pēc saviem nosacījumiem un priekšplānā izvirza krievu valodu kā saziņas valodu.

"Latviešu diskriminācija darba tirgū joprojām ir reāla problēma, nevis izdomājums. Nesen man bija darba intervija, kur bija 'vēlamas svešvalodu zināšanas'. Ātri vien noskaidrojās, ka svešvaloda ir krievu un ka tajā jārunā pat ne ar klientiem vai sadarbības partneriem. Vienkārši ražošanas daļas vadība protot tikai krieviski. Tā teikt - mēs ar tevi, latvieti, Latvijā latviski nerunāsim. Un tādā garā šī 'tautu draudzība' turpinās jau 86.gadu," vietnē "X" vēsta Ģirts.

  • Latvietis: Tiesnese Osipova jau pirms vairākiem gadiem aicināja jaunos latviešus uz tiesu. Lai šī latviešu diskriminācija beigtos, ir jānotiek paraugprāvai. Ja esat bez darba, tiesas izdevumi bez maksas. Būs daudz advokātu, kas palīdzēs. Izdariet to!
  • Sarma: Vajag saukt vārdā tās firmas, citādi, liekas, ka nav patiesība. Un firmai nāksies tomēr domāt, kā izskolot valodā to savu vadītāju...
  • Ilona: Interesanti, ka tik aprobežoti cilvēki, kuri bez dzimtās valodas nav spējīgi iemācīties nevienu citu, tomēr tiek pie ražošanas daļas vadīšanas.
  • MS: Tā diemžēl notiek. Un jautrākais ir, kā rīkojās mans radiņš- krievu valodā spēj komunicēt: pēc pieņemšanas darbā - ne vārda krieviski Jāsaka gan pēc 2g šis nomainīja darbu (firma stagnēja).
  • NSG: Kamēr paaudzes nenomainīsies šo būs grūti apkarot. PSRS produktiem iztapība vatņikiem ir iebarota jau ar karoti un daļa uzskata, ka ar tevi ir problēma nevis ar kadru, kurš pat necenšas runāt valsts valodā.