Latvijas jaunieši atzīst, ka nezina, kā strādā politiskie procesi valstī
Jauniešu zināšanas par politiku ir vājākas nekā par vēsturi, secināts Vidzemes Augstskolas asociētās profesores Ievas Bērziņas pētījumā "Patriotisms un nacionālisms pilsoniskajā izglītībā Latvijā".
Vēstures stundas tiek uzskatītas par galveno avotu valstiskuma izpratnei, savukārt politikas jautājumi skolās tiek aplūkoti fragmentāri vai netiek mācīti vispār.
Vairāki jaunieši atzinuši, ka nezina, kā darbojas politiskie procesi - vēlēšanas, partiju darbība, lēmumu pieņemšana -, un ir skeptiski par savu iespēju ietekmēt lēmumus.
Skolotāju novērojumi apstiprina šo tendenci: politiskie procesi skolēniem bieži ir "miglas zona", un interese par politiku ir zema, jo sabiedrībā kopumā valda negatīva attieksme pret politiku. Dažās skolās izvairās no aktuālu politisku tēmu apspriešanas, lai nerastos pārmetumi par politisko aģitāciju.
Atsevišķi pozitīvi piemēri liecina, ka politikas tēmas iespējams integrēt arī citos mācību priekšmetos, piemēram, angļu valodā.
Pētījumā atklātas arī atšķirības vēstures izpratnē starp latviešu un mazākumtautību skolēniem. Daļa mazākumtautību skolēnu nav pārliecināti, vai 1940. gadā Latviju okupēja Padomju Savienība, un dažiem ir nepareizi priekšstati par Latvijas valsts veidošanos.
Tajā pašā laikā skolēni novērtē latviešu valodas stundas un ārpusklases pasākumus, piemēram, muzeju apmeklējumus un valsts svētku aktivitātes, kas palīdz labāk izprast Latvijas vēsturi un tradīcijas.
Jauniešu politisko uzskatu veidošanā lielu lomu spēlē sociālie mediji, īpaši "TikTok". Skolotāji atzīmē, ka jaunieši nereti uzticas saturam, kas tur redzams, pat ja tas ir neprecīzs vai maldinošs.
Viena skolotāja stāsta, ka medijpratības stundās nācies izskaidrot, kā veidojas algoritmi un kā atpazīt dezinformāciju, piemēram, par Ukrainas bēgļiem, kuri ieradās Daugavpilī. Skolēni sociālajos medijos redzēja dramatizētus vai nepareizus video, kas radījis satraukumu.
Skolas bieži veltī laiku, lai mācītu kritisku informācijas izvērtēšanu. Mazākumtautību jaunieši sociālos medijus biežāk lieto krievu valodā.
Pieaugušie jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem informāciju iegūst arī no ziņu portāliem un lokālajiem medijiem, dažkārt skatās televīziju vai seko politiķiem sociālajos medijos. Tomēr daļa jauniešu ir skeptiski pret medijiem un informāciju iegūst selektīvi, meklējot tikai aktuālās tēmas vai paļaujoties uz citu cilvēku viedokli.
Kritiska attieksme pret medijiem un prasme veidot saturu saistīta ar augstāku pilsonisko un politisko līdzdalību, tāpēc medijpratības attīstīšana ir būtisks elements pilsoniskajā izglītībā, norāda pētījuma autore, atsaucoties uz citiem ViA pētījumiem.
Pētījums par patriotismu un nacionālismu pilsoniskajā izglītībā Latvijā veikts Latvijas Zinātnes padomes projektā "Patriotisms un nacionālisms: domāšana, attieksmes un to ietekme uz demokrātiskas pilsoniskas sabiedrības attīstību".
Tā mērķis bija izpētīt, kā šīs nacionālās piesaistes formas ietekmē demokrātiskas sabiedrības attīstību. Pētījums veikts Krievijas-Ukrainas kara kontekstā, kas aktualizēja jautājumus par nacionālo identitāti, sabiedrības gatavību krīzēm un demokrātisko vērtību nozīmi.
