Lai lemtu par deputātes Kļaviņas sūtīšanu uz latviešu valodas eksāmenu, Saeimai vajag jurista padomu

Saeimas deputāti, gatavojot lēmumprojektu par pie frakcijām nepiederošās deputātes Jeļenas Kļaviņas nosūtīšanu uz latviešu valodas eksāmenu, vēl konsultējas ar Saeimas Juridisko biroju, aģentūrai LETA pastāstīja Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA).

Kā skaidroja Butāns, konsultācijas ar Juridisko biroju notiek, lai saprastu, vai iespējams panākt rezultātu līdz Saeimas vēlēšanām, kā arī to, vai nepastāv riski, ka, Kļaviņai zaudējot deputātes mandātu, parlamentā viņas vietā iekļūst kāds cits, kurš atbalsta frakcijas "Stabilitātei" atjaunošanu. Deputāti arī konsultējas par to, vai vispār juridiski ir iespējams atjaunot "Stabilitātei" frakciju.

"Mūsuprāt, nē [nav iespējams atjaunot frakciju], bet mēs gribam drošības pēc pārliecināties pie Juridiskā biroja par kārtības rulli, lai nav tā, ka izdarām "lāča pakalpojumu" Aleksejam Rosļikovam," skaidroja Butāns.

Butāns atzīmēja, ka lēmumprojekts ir sagatavots un viņš cer, ka visas parlamentā ievēlētās frakcijas būs gatavas to parakstīt.

Jau ziņots, ka vairāku Saeimas frakciju deputāti gatavo lēmumprojektu, kas paredzētu pie frakcijām nepiederošajai Saeimas deputātei Jeļenai Kļaviņai kārtot latviešu valodas eksāmenu, aģentūrai LETA apstiprināja "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Ja eksāmens netiktu nokārtots, deputāte varētu zaudēt mandātu.

LETA jau ziņoja, ka Kļaviņai, kas Saeimā iekļuva no "Stabilitātei!" saraksta, piemērots naudas sods par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvie akti paredz valsts valodas lietošanu.

Kļaviņa savulaik Saeimā nonāca "Stabilitātei" politiķa Viktora Pučkas vietā, kurš darbu parlamentā pameta pēc tam, kad deputāti pauda šaubas, vai Pučkas valsts valodas zināšanas atbilst likumā prasītajam un nolēma Pučku nosūtīt uz valodas pārbaudi, par kuras sekmīgu nokārtošanu ziņots netika. Valsts valodas prasmes pārbaudes īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra. Kļaviņa pēc iekļūšanas Saeimā "Stabilitātei" Saeimas frakcijai nepievienojās.

Tāpat jau vēstīts, ka nesen Saeimas frakciju "Stabilitātei" pametuši vairāki deputāti un attiecīgi izjukusi "Stabilitātei" frakcija.

Frakciju var izveidot ne mazāk kā pieci deputāti, kas ievēlēti Saeimā no viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta, turklāt frakcijas piederību mainīt nav iespējams. Tādējādi no viena kandidātu saraksta ievēlētie deputāti var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā.

Sākotnēji "Stabilitātei" frakcijā pēc Saeimas vēlēšanām bija 11 cilvēki, tomēr frakciju skāruši vairāki skandāli, kuru laikā deputātu rindas sarukušas, tiem izstājoties pēc pašu vēlēšanās vai tos izslēdzot.

Arī "Stabilitātei" Rīgas domes frakciju nesen pametis deputāts Valērijs Petrovs.

Partijas "Stabilitātei!" līderis Rosļikovs vairāku deputātu aiziešanu no partijas frakcijām aģentūrai LETA skaidroja gan ar domstarpībām par Ukrainas jautājumiem, gan ar, viņaprāt, pret partiju vērstu "specdienestu spiedienu", vienlaikus norādot, ka tas neapdraud politiskā spēka dalību rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.

Tāpat vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra ir pabeigusi pārbaudi par partijas "Stabilitātei" darbības atbilstību Politisko partiju likuma prasībām un izteikusi partijai brīdinājumu.

Brīdinājums izteikts, jo prokuratūra ir saskatījusi Politisko partiju likumā noteikto aizliegumu pārkāpumus. Likuma normas paredz, ka partijai tās darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, kā arī aicināt nepildīt likumus.