4 miljonus eiro no rīdzinieku nodokļiem paredz cittautiešu izglītībai latviešu valodā

Iecerēts, ka Rīgas izglītības iestādēm būs iespēja izmantot aptuveni četrus miljonus eiro, lai īstenotu veiksmīgāku mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, otrdien preses konferencē informēja Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV).

Daļa līdzekļu tiks piešķirta bērnudārziem, lai tajos varētu nodrošināt katrā grupā divus pedagogus un vienu pedagoga palīgu. Tas ļaus intensīvāk nodrošināt latviešu valodas apguvi.

Skolās būs iespējams piemaksāt skolotājiem, kuri iesaistīsies klašu sadalīšanā mazākās grupās, lai palīdzētu skolēniem apgūt valodu.

Tāpat no šī finansējuma plānots apmaksāt pedagoga palīgu darbu un finansēt ārpusklašu aktivitātes, piemēram, rīkojot diskusiju klubus, piesaistot personības, apmaksājot klases kino apmeklējumu, lai noskatītos kādu patriotisku filmu un tamlīdzīgi, skaidroja Ķirsis, piebilstot, ka skolām būs iespēja brīvi izvēlēties, kādas papildu aktivitātes veikt.

"Izglītības eksperti rīcības plānu atzīst par tādu, kas nesīs vēlamos rezultātus, bet ir būtiski to īstenot kompleksi, attiecīgi paredzot tam finansējumu pilsētas budžetā," skaidroja Ķirsis.

Politiķis atzina, ka ir informējis koalīcijas partnerus par nepieciešamo finansējumu minētajam mērķim un guvis konceptuālu atbalstu no mēra pārstāvētās frakcijas "Progresīvie".

Savukārt Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Laima Geikina (JV) preses konferencē uzsvēra, ka šogad maijā tika pabeigts pirmais solis pārejai uz vienotu skolu. Nākamie soļi paredzēs šos vienotas skolas principus iedzīvināt.

Viņas ieskatā, lai nodrošinātu veiksmīgāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, pirmkārt, vajadzīgi spēcīgi izglītības iestāžu vadītāji, kuri būtu līderi.

"Mums jādomā par to, kā padarīt izglītības vadītāja amatu un vadības komandu darbu pievilcīgu pedagogiem, kuri redz savu profesionālo izaugsmi un ir gatavi uzņemties atbildību par skolu attīstību," mudināja Geikina.

Viņasprāt, no pašvaldības puses svarīgi ir stiprināt atbalsta sistēmu un mehānismus, kas palīdzēs piesaistīt un noturēt šādus līderus Rīgas izglītības iestādēs.

Geikina arī atzina, ka ar pamazām ir novērstas problēmas saistībā ar bijušo mazākumtautību skolu skolotāju latviešu valodas sliktajām zināšanām.

Ja pirmajos reformas gados bija skolotāji, kuriem valodas nezināšanas dēļ bija jāpamet skola, tad tagad gadās vien pa kādam pedagogam, kuram ir jāuzlabo valodas zināšanas. Ar šādiem gadījumiem tiks strādāts.

Rīgas Dārzciema vidusskolas direktore Gunita Kļaviņa dalījās pieredzē par to, kā notika mazākumtautību skolas pievienošana viņas vadītajai izglītības iestādei.

Darbs pie skolu apvienošanas noticis jau pirms faktiskās apvienošanas. Notikusi pedagogu un skolēnu apmaiņa, kuras laikā skolotājiem un skolēniem bijusi iespēja iepazīt situāciju otrā skolā un gatavoties apvienošanai.

Kļaviņa atzina, ka pēc skolu apvienošanas bijusi jūtama pretestība, bet, kopīgā darbā iesaistot arī vecākus, izdevies panākt skolēnu uzticēšanos un nodrošināt, lai neveidojas segregācija.

Viņa informēja, ka tiek rīkoti arī dažādi pasākumi skolas kolektīva saliedēšanai.

Savukārt Rīgas Skanstes pirmsskolas vadītāja Vineta Jonīte norādīja, ka viņas vadītajā pirmsskolā pedagogi cenšas bērniem iemācīt domāt latviski, lai, sākot skolas gaitas, viņiem veiktos labāk ar jaunās vielas apgūšanu un iekļaušanos kolektīvā.

Viņasprāt, lai vienotas skolas izveide notiktu sekmīgi, nepieciešamas vides izmaiņas, ir svarīga kopā būšana. Bērnudārzā tas esot īpaši svarīgi vasaras periodā, kad nenotiek mācību process.

"Divu gadu laikā, strādājot ar daudzveidīgu bērnu auditoriju, esam pierādījuši, ka spējam sagatavot bērnus mācībām latviešu valodas skolā. Tas ir liels darbs ar komandu, ka valodas nesējs var paveikt ļoti daudz, palīdzot bērniem ne tikai runāt, bet arī domāt latviski," teica Jonīte.

Rīgas 72. vidusskolas, kas iepriekš bija mazākumtautību skola, direktors Pāvels Pestovs uzsvēra, ka šodien izvirzītais mērķis ir daudz ambiciozāks nekā iepriekš, jo runa neesot tikai par valodu, bet par bērnu kā Latvijas pilsoņu audzināšanu, lai sabiedrība nebūtu sadalīta paralēlās pasaulēs.

Viņaprāt, viens no iemesliem, kas traucē sasniegt šo mērķi, ir vide. Rīgas 72. vidusskolā mācās 1300 bērni, un 98-99% bērnu dzimtā valoda ir krievu.

Otrs traucēklis, pēc Pestova domām, ir skolotāju trūkums un problēmas viņus piesaistīt. Ar šo problēmu saskaras visas skolas, taču bijušajās mazākumtautību skolās tas ir lielāks izaicinājums. Ņemot vērā, ka bērnu labāku zināšanu nodrošināšanai klases tiek dalītas mazākās grupās, skolotājiem pieaug slodze, bet papildu atalgojumu nodrošināt nav iespējams.

Līdz ar to jaunie skolotāji tiek aicināti uz skolu, kurā būs dubultdarbs par mazāku samaksu, un skolotājam būs jāmāca ne tikai savs priekšmets, bet arī latviešu valoda, pauda Rīgas 72. vidusskolas direktors.

Tāpat traucēklis vienotas skolas izveidei ir tas, kas notiek pēc stundām, jo pirmajās klasēs skolēns pavada skolā piecas stundas un pēc tam visu laiku pavada mājās vidē, kur latviešu valodu nelieto.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā, Rīgā patlaban ir 95 skolas, to skaitā ģimnāzijas, vidusskolas, pamatskolas un sākumskolas, kurās šajā mācību gadā mācās 66 341 skolēns, kā arī 148 pirmsskolas izglītības iestādes, kurās reģistrēti kopā 20 178 bērni.

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) šoruden publiskotajā ziņojumā par pāreju uz "vienoto skolu" 2024./2025. mācību gadā secināja, ka lielākajā daļā jeb divās trešdaļās izglītības iestāžu pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā norit atbilstoši plānam, bet trešdaļā skolu konstatētas būtiskas grūtības.

Galvenie izaicinājumi šajās skolās esot saistīti ar vadības nespēju īstenot pārmaiņu vadību, pedagogu nepietiekamām zināšanām darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, ilgstošām pedagogu un atbalsta personāla vakancēm, kā arī nepietiekamu kompetenču pieejas ieviešanu.

Izglītības iestādēm ir izaicinoši nodrošināt latvisku vidi, jo valodas apguvei nepietiek vien ar latviešu valodas stundām. Nepieciešama arī ikdienas saziņa latviski gan starp pedagogiem, gan skolēniem un vecākiem, kā arī mācību materiāli, kas atbalsta valodas prasmju paplašināšanu, norāda IKVD.

IKVD vērojumi liecina, ka tikai 10% izglītības iestāžu pielāgo mācību programmu skolēnu reālajam latviešu valodas zināšanu līmenim, savukārt 80% stundu netiek izmantotas efektīvas valodas pilnveides metodes, piemēram, grupu un pāru darbs. Vērojot mācību stundas, joprojām redzams, ka daļai pedagogu, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, ir izteiksmes grūtības un valodas kļūdas.

Tas ietekmē gan kopējo izglītības vidi, gan pedagogu redzējumu par atbalsta veidu, kas sniedzams bērniem un jauniešiem, gan arī neformālo saziņu ārpus mācību stundām, atzīmē dienests.