labklājība

Ikdienas dzīves trakulīgajā ritmā arvien vairāk cilvēku uzskata, ka ir svarīgi noteikt savu veselību un labklājību par prioritāti. Rezultātā ir izveidojies plašs un dinamisks labsajūtas tirgus, kas paredzēts, lai katru dienu palīdzētu dzīvot labāk.

Valdībai un Labklājības ministrijai (LM) ir izdevies pieņemšanai Saeimā virzīt grozījumus par uzlabojumiem minimālo ienākumu nodrošināšanas sistēmā, ko nebija panākuši iepriekšējie ministri, šodien debatēs Saeimā sacīja labklājības ministre Evika Siliņa (JV).

Latvijas iedzīvotāju vidū pieaugušas bažas par mājsaimniecības finanšu situāciju, pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz "Swedbank" Finanšu institūta veiktās aptaujas datiem.

Latvijas iedzīvotāju sociālā aizsardzība ir ļoti svarīga valsts stabilitātei un nācijas nākotnei, intervijā aģentūrai LETA atzīmēja dzīvības apdrošināšanas kompānijas "Compensa Life Vienna Insurance Group" ("Compensa Life") Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons.

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" otrdien publiskotie koriģētie dati.

Katram no mums ir savs darbības potenciāls un peļņas iespējas. Arī attiecības ar naudu katram ir citādas. Vienkāršā izklaides testā varam noskaidrot savu naudas potenciālu. Saskaitām dzimšanas datumu, mēnesi un gadu, līdz iegūstam viencipara skaitli.

Lēmumi, kas veicinātu labklājības līmeņa celšanu senioriem varētu tikt pieņemti straujāk un mērķtiecīgāk, uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie provizoriskie dati.

Salīdzinot 24 Eiropas valstu iedzīvotāju finansiālo labklājību pēc to spējas laikus samaksāt rēķinus, veidot uzkrājumus nākotnei, neatkarības no kredītiem un finanšu pratības, Latvija ierindojas tikai 21. vietā. Latvijā krietni sliktāka situācija nekā citās valstis ir ar laicīgu rēķinu nomaksu un iekrājumu veidošanu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ceturtdien, 14. novembrī, Saeimas deputātus iepazīstināja ar savu ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Ministru prezidents uzsvēra, ka viņa vadītās valdības ilgtermiņa mērķis ir Ziemeļeiropas valstu labklājības sasniegšana.

Pirms dažām dienām, klajā nākot ziņām par Krišjāņa Kariņa iespējamā Ministru kabineta sastāvu, ar izbrīnu pamanīju, ka finanšu ministra amatam atkal ir iecerēts Jānis Reirs – politiķis, kurš pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām mums mēģināja iestāstīt, ka tieši viņš esot pienācis nozīmīgu pensiju pieaugumu. Es kā invalīds un invaliditātes pensijas saņēmējs uzskatu, ka jaunajiem Saeimas deputātiem, kuriem varētu tikt likts priekšā balsot par šo visniecīgākās frakcijas „bīdīto” pārstāvi, vajadzētu ņemt vērā sausus faktus par patieso Reira kunga „ieguldījumu” šajā jomā. Visi manis minētie fakti ir viegli pārbaudāmi.

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm pastāv būtiskas dzīves līmeņa atšķirības, taču ar mērķtiecīgu rīcību tās ir iespējams būtiski samazināt, ir pārliecināti SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs, kuri 2. oktobrī tikās Igaunijas pilsētā Vīlandē, lai apspriestu ekonomiskās labklājības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tuvināšanu bagāto Ziemeļvalstu standartiem.

Latvijas ekonomikai turpinot stabilu izaugsmi, pēdējo gadu laikā auguši gan iedzīvotāju ienākumi, gan kopējais labklājības līmenis valstī, ļaujot sabiedrības vidusslānim pakāpeniski kļūt spēcīgākam. Šobrīd vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder pie sabiedrības vidusslāņa, tomēr pašu izvirzītos vidusslāņa mājsaimniecības kritērijus izpildīt var vien retais – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums[1].

Biznesā būtu vairāk jādomā par labuma došanu sabiedrībai un sabiedrības attīstību, sestdien diskusijā "Kādas vērtības var nodrošināt Latvijas attīstības ilgtspējību?" sacīja Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Sociālo iemaksu veikšanas nozīmīguma skaidrošana vainagojusies ar to, ka cilvēki sākuši iziet no ēnu ekonomikas, šorīt intervijā telekanālā "LNT" sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis piektais zemākais Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Tieši pirms diviem gadiem oktobrī valdība nolēma reformēt sociālās drošības sistēmu, nosakot pilnīgi jaunu pieeju mājsaimniecību ienākumu vērtēšanā un sociālās palīdzības sniegšanā Latvijas iedzīvotājiem. 2017. gadā šim jaunajam minimālā ienākuma līmenim vajadzētu sākt darboties dzīvē, taču tas, visticamāk, nenotiks, jo nav panākta vienošanās, kā to izdarīt. Un arī naudas nav.

Rīgas sociālās nozares institūcijām draud deprofesionalizācija, šodien Rīgā notiekošajā konferencē, kas veltīta sociālās nozares jautājumiem, sacīja Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes vadītājs Mārtiņš Moors.

Partijas "Gods kalpot Latvijai" (GKL) programmā minēti risinājumi arī situācijas uzlabošanai labklājības jomā, lai apturētu cilvēku aizbraukšanu no valsts.