Starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm pastāv būtiskas dzīves līmeņa atšķirības, taču ar mērķtiecīgu rīcību tās ir iespējams būtiski samazināt, ir pārliecināti SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs, kuri 2. oktobrī tikās Igaunijas pilsētā Vīlandē, lai apspriestu ekonomiskās labklājības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tuvināšanu bagāto Ziemeļvalstu standartiem.
Pēdējo trīs gadu laikā vidējais atalgojums Igaunijā ir pieaudzis par 22%, Latvijā par 24% un Lietuvā pat par 30%
Pēdējo gadu laikā dzīves līmenis Baltijas valstīs ir strauji uzlabojies. Lai arī finanšu krīze Baltijas valstis skāra krietni smagāk nekā Rietumvalstis, gan Latvija, gan Lietuva un Igaunija ir atguvušas krīzes laikā zaudēto un spējušas demonstrēt IKP izaugsmi krietni virs 3% atzīmes. Straujas darba tirgus atgūšanās rezultātā pašlaik nodarbinātības līmenis ir krietni augstāks nekā pirmskrīzes laikā. Augstais pieprasījums pēc darbaspēka ir veicinājis algu pieaugumu - pēdējo trīs gadu laikā vidējais atalgojums Igaunijā ir pieaudzis par 22%, Latvijā par 24% un Lietuvā pat par 30%.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: “Neraugoties uz šiem panākumiem, cilvēka dabā ir sevi salīdzināt ar tiem, kam klājas vēl labāk. Ziemeļvalstis atrodas no mums netālu gan ģeogrāfiski, gan kultūras ziņā, tādēļ Baltijas iedzīvotājiem patīk sevi salīdzināt ar turīgo Skandināviju. Pat pēc dzīvošanas izmaksu korekcijas Zviedrijas un Somijas IKP uz vienu iedzīvotāju 1.5 līdz 2 reizes pārsniedz Baltijas valstu līmeni. Somijas ekonomikas stagnācijas dēļ Baltijai ir izdevies nedaudz pietuvoties šīs valsts līmenim, savukārt straujā izaugsme Zviedrijā konverģenci ir padarījusi vēl grūtāk sasniedzamu.”
Pēdējos gados Baltijas valstis ir spējušas panākt strauju ekonomisko izaugsmi, taču tālākās perspektīvas ir neskaidras. To biznesa modeļu pelnītspēja, kas ļāvusi Baltijas valstu ekonomikām izplesties, darbaspēka izmaksu pieauguma dēļ pēdējo gadu laikā ir strauji sarukusi. Uzņēmumiem, kas iepriekš attīstījās lēto darbaspēka izmaksu apstākļos, pašlaik var nākties būtiski pārskatīt vai pat pārtraukt savu darbību. Turklāt nav garantēts, ka to vietā stāsies pietiekami daudz konkurētspējīgāku uzņēmumu.
SEB bankas ekonomisti atzīst, ka Ziemeļvalstu labklājības līmeņa sasniegšanai Baltijas valstīs būs nepieciešamas vairākas desmitgades, varbūt pat vairākas paaudzes. Taču ir vairākas iespējas šo procesu pasteidzināt. Viena no Baltijas valstu vājajām vietām ir zemie tēriņi pētniecībai un attīstībai: “Latvija pētniecībai tērē tikai 0.4% no IKP, bet Igaunija - 1.3%. Savukārt Zviedrijas un Somijas tēriņi šajā jomā ir attiecīgi 2% un 3%. Ja būtiski nepalielināsim investīcijas šajā jomā, nav daudz iemeslu cerēt, ka spēsim būtiski vairot mūsu eksporta produktu pievienoto vērtību,” norāda D.Gašpuitis.
SEB bankas Igaunijā ekonomists Mihkels Nestors (Mihkel Nestor) ir pārliecināts, ka ir arī citas iespējas audzēt Baltijas biznesa vērtību: “Ziemeļvalstīs ir simtiem kompāniju, kas dara to pašu, ko viņu Baltijas konkurenti. Tas, ar ko, piemēram, zviedru vai somu kompānijas atšķiras, ir spēja par savu produktu prasīt krietni augstāku cenu, un šo iespēju tām sniedz labi atpazīstamie un augsti novērtētie zīmoli. Baltijai izdevies radīt ļoti maz šādu zīmolu.”
Savukārt SEB bankas Lietuvā vecākais analītiķis Tads Povilausks (Tadas Povilauskas) izceļ arī izglītības sistēmas lomu: “Ziemeļvalstīs krietni vairāk studentu izvēlas specializēties tehniskajos priekšmetos nekā Baltijā. Turklāt Skandināvijā daudz vairāk jauniešu izvēlas profesionālo izglītību, un tas šīm valstīm nodrošina nepārtrauktu kvalificētā darbaspēka pieplūdumu.”
Visi trīs ekonomisti piekrīt, ka, lai arī Ziemeļvalstu labklājības līmeņa sasniegšanai būs nepieciešams laiks, vērtējot līdz šim paveikto, ir pamats optimismam, ka šis mērķis ir sasniedzams. Taču, lai to sasniegtu, vajadzīga stingrāka apņemšanās, drosmīgākas idejas un ambīcijas. Turklāt ne visas lietas iespējams salīdzināt un izmērīt, un daudzos citos aspektos izlīdzināšanās process var ritēt daudz veiksmīgāk un ātrāk.