Latvijas mājsaimniecību labklājība - piektā zemākā ES

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis piektais zemākais Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2015.gadā bija 66% no ES vidējā līmeņa, apsteidzot vien Bulgārijas (53%), Horvātijas (58%), Rumānijas (59%), un Ungārijas (63%) rādītājus.

Nedaudz lielāks nekā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Igaunijā (71%), Polijā (74%), Slovēnijā (75%), Slovākijā un Grieķijā (abās valstīs 77%), Čehijā (78%), Maltā (80%), Portugālē (82%) un Lietuvā (83%).

Savukārt vislielākais AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (137%), Vācijā (123%), Austrijā (119%), Dānijā (115%), Beļģijā, Lielbritānijā un Somijā (visās valstīs 114%).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2015.gadā veidoja 64% no ES vidējā līmeņa, kas bija lielāks vien par to, kāds šis rādītājs bijis Bulgārijā (47%), Rumānijā (57%) un Horvātijā (58%).

Nedaudz lielāks kā Latvijā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pagājušajā gadā bijis Grieķijā un Ungārijā (abās valstīs 68% no vidējā līmeņa blokā), Polijā (69%) , kā arī Igaunijā un Lietuvā (abās valstīs 75%).

Savukārt visaugstākais šis rādītājs bijis Luksemburgā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā par 164% pārsniedza vidējo līmeni blokā (264%), kam seko Īrija (177%), Nīderlande un Austrija (abās valstīs 128%), Dānija (127%), kā arī Zviedrija un Vācija (abās valstīs 124%).

Īrijas IKP datus pērn būtiski ietekmēja lielu daudznacionālu kompāniju pārcelšanās no valstīm ārpus ES uz Īriju, savukārt Luksemburgas augstais IKP rādītājs daļēji ir saistīts ar lielo ārvalstu darbinieku skaitu valstī, kas nozīmē, ka šie darbinieki sniedz ieguldījumu valsts IKP, bet netiek uzskatīti par iedzīvotājiem, rēķinot IKP uz vienu valsts iedzīvotāju.

Eirozonas 19 dalībvalstīs IKP uz vienu iedzīvotāju pērn bija 106% no ES vidējā, bet AIC uz vienu iedzīvotāju - 105%.

Datus par pirktspēju izmanto, lai lemtu, kuras ES valstis un reģioni var pretendēt uz kohēzijas fondu līdzekļiem. Lai saņemtu šādu atbalstu, reģiona IKP ir jābūt mazākam par 75% no ES reģionu vidējā līmeņa, kas tiek izteikts kā 100%

"Eurostat" aprēķina IKP un AIC uz vienu iedzīvotāju, izmantojot mākslīgu naudu PPS, kura izslēdz atšķirīgu valūtu kursu ietekmi.