Aptauja atklāj, ka Latvijas iedzīvotājiem pieaugušas bažas par savas ģimenes finanšu stabilitāti
Latvijas iedzīvotāju vidū pieaugušas bažas par mājsaimniecības finanšu situāciju, pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz "Swedbank" Finanšu institūta veiktās aptaujas datiem.
Aptaujā secināts, ka 66% iedzīvotāju ar bažām par savas ģimenes finanšu stabilitāti saskaras katru mēnesi, tostarp 27% - katru dienu. Salīdzinājumā ar 2020.gadu iedzīvotāju īpatsvars, kas ir bažīgi par savas mājsaimniecības finanšu situāciju, palielinājies par 14 procentpunktiem.
Vienlaikus arī prognozes par situācijas izmaiņām nākotnē ir drīzāk pesimistiskas, biežāk prognozējot mājsaimniecības finansiālās situācijas pasliktināšanos, norāda bankā.
Domājot par ekonomikas sabremzēšanos un cenu pieaugumu, 61% iedzīvotāju patlaban visvairāk satrauc būtisks ienākumu samazinājums, tostarp 50% tas rada bažas par spēju finansiāli parūpēties par ģimeni, bet 47% iedzīvotāju izjūt uztraukumu par iespējām segt pamatvajadzību izmaksas un ikmēneša maksājumus.
Gandrīz puse aptaujāto jeb 49% ir satraukti par iespējamu darba zaudējumu - lielākoties tie ir strādājošie iedzīvotāji pirmspensijas vecumā, reģionu lielo pilsētu iedzīvotāji un iedzīvotāji zemākajā ienākumu grupā.
Pēc aptaujas datiem, vērtējot savu finanšu situāciju nākotnē, liela daļa sabiedrības ir pesimistiski noskaņota, proti, 20% iedzīvotāju pauž pārliecību, ka finanšu situācija tuvāko 12 mēnešu laikā noteikti vai visdrīzāk uzlabosies, kamēr 41% uzskata, ka viņu ģimenes finansiālā situācija tuvākā gada laikā pasliktināsies, bet 28% aptaujāto norāda, ka, visticamāk, lielas pārmaiņas nav sagaidāmas.
Optimistiskākie ir iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem - 40% uzskata, ka viņu finansiālā situācija uzlabosies. Vecumam pieaugot, optimisms samazinās, un uz finansiālās situācijas uzlabojumu cer vairs tikai 9% aptaujāto senioru. Tāpat piesardzīgāk finanšu situāciju nākotnē vērtē iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem.
Atbilstoši aptaujāto atbildēm efektīvākai savu finanšu pārvaldīšanai pieaugošajos ekonomiskās spriedzes apstākļos iedzīvotāji lielākoties izmanto divas galvenās stratēģijas - velta lielāku uzmanību finanšu plānošanai un rūpīgāk seko līdzi savas ģimenes budžetam (39%), kā arī pārskata esošos tēriņus, tos ierobežo un pērk tikai pašu nepieciešamāko (35%).
Salīdzinoši liela daļa jeb 33% Latvijas iedzīvotāju izvairās no jaunām kredītsaistībām, bet 29% līdz ar straujo cenu pieaugumu meklē risinājumus energoresursu patēriņa samazināšanai. Vienlaikus 23% iedzīvotāju (galvenokārt augstu ienākumu grupās) drīzāk cenšas baudīt dzīvi, cik vien tas ir iespējams, sev neko neatsakot.
Tēriņu samazināšanas nolūkos iedzīvotāji primāri ir gatavi pārskatīt izdevumus tādās pozīcijās kā kafejnīcu un restorānu apmeklējums (56%), ceļojumi (43%), kultūras un izklaides pasākumu apmeklējums (34%). Tāpat 33% iedzīvotāju varētu pārskatīt izdevumus par apģērbu un apaviem, bet 29% būtu gatavi samazināt tēriņus arī tādās pozīcijās kā pārtika un transports.
Visretāk izdevumu samazinājums taupības nolūkā, pēc iedzīvotāju teiktā, skartu tādas jomas kā veselības aprūpe (5%), izglītība (8%) un mājokļa izdevumi (10%).
19% iedzīvotāju, galvenokārt jaunieši vecumā līdz 30 gadiem (30%), norāda, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos meklē papildu iespējas nopelnīt. Straujāka uzkrājumu veidošana kā risinājums finanšu situācijas stabilizēšanai no sabiedrības puses netiek izskatīta, bet pusei iedzīvotāju diskomfortu pašreizējā ekonomiskajā situācijā rada uzkrājumu neesamība.