"Eurostat": Mājsaimniecību labklājība Latvijā - pērn viena no zemākajām ES

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2017.gadā bija 68% no ES vidējā līmeņa, apsteidzot vien Bulgārijas (54%), kā arī Ungārijas un Horvātijas (abās valstīs 62%) rādītājus. Tāds pats AIC kā Latvijā pērn bijis arī Rumānijā.

Nedaudz lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Igaunijā (73%), Slovākijā, Polijā un Grieķijā (visās valstīs 76%), Slovēnijā (77%), Maltā (78%), Portugālē un Čehijā (abās valstīs 82%), Lietuvā (88%) un Spānijā (89%).

Savukārt vislielākais AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (133%), Vācijā (122%), Austrijā (117%), Dānijā un Lielbritānijā (abās valstīs 114%), kā arī Beļģijā un Somijā (abās valstīs 112%).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2017.gadā veidoja 67% no ES vidējā līmeņa. Tāds pats šis rādītājs bijis arī Grieķijā. Mazāks šis rādītājs bijis tikai Bulgārijā (49%), Horvātijā (62%) un Rumānijā (63%).

Nedaudz lielāks kā Latvijā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pagājušajā gadā bijis Ungārijā (68% no vidējā līmeņa blokā), Polijā (70%), Slovākijā (76%), Portugālē (77%), Lietuvā (78%) un Igaunijā (79%).

Savukārt visaugstākais šis rādītājs bijis Luksemburgā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bija 253% no vidējā līmeņa blokā, kam seko Īrija (181%), Nīderlande un Dānija (abās valstīs 128%).

"Eurostat" norādīja, ka Luksemburgas augstais IKP rādītājs daļēji ir saistīts ar lielo ārvalstu darbinieku skaitu valstī, kas nozīmē, ka šie darbinieki sniedz ieguldījumu valsts IKP, bet netiek uzskatīti par iedzīvotājiem, rēķinot IKP uz vienu valsts iedzīvotāju.

Eirozonas 19 dalībvalstīs IKP uz vienu iedzīvotāju pērn bija 106% no ES vidējā, bet AIC uz vienu iedzīvotāju - 104%.

Datus par pirktspēju izmanto, lai lemtu, kuras ES valstis un reģioni var pretendēt uz kohēzijas fondu līdzekļiem. Lai saņemtu šādu atbalstu, reģiona IKP ir jābūt mazākam par 75% no ES reģionu vidējā līmeņa, kas tiek izteikts kā 100%

"Eurostat" aprēķina IKP un AIC uz vienu iedzīvotāju, izmantojot mākslīgu naudu PPS, kura izslēdz atšķirīgu valūtu kursu ietekmi.