Darba sludinājumu portāla workingday interneta mājas lapā 2009. gada decembrī tika veikta aptauja, lai noskaidrotu, kā krīze ir ietekmējusi darbinieku atalgojumu. Uz jautājumu "Vai krīzes iespaidā Tev samazināja algu?" noliedzoši "Nē, nesamazināja" atbildēja tikai 16% respondentu. Turklāt lielākajam vairumam to cilvēku, kuram alga tika samazināta, "grieziens" bijis uz pusi vai pat vairāk.
rīzes dēļ nekustamo īpašumu tirgū grūtības ar nekustamo īpašumu pārdošanu radušās arī Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB), kas negatīvi ietekmē salīdzinoši nesen ieviesto vienoto garīdznieku atalgojuma sistēmu, kuras uzturēšana balstās arī uz baznīcas plānoto saimniecisko un cita veida darbību ar draudžu atvēlētajiem nekustamajiem īpašumiem.
Nākamnedēļ klajā nāks žurnālista Lato Lapsas grāmata "Parex krahs: nejēgas, nelgas un noziedznieki", kurā pētīta "Parex bankas" nacionalizācijas gaita un iemesli, kas pie tās noveda, kā arī meklēti bankas problēmu vaininieki.
Šodien stājas spēkā grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", kā arī likumā "Par valsts pensijām", kas nosaka, ka šogad netiks indeksētas pensijas un atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu.
Par 2009. gada svarīgāko notikumu sociologs Sergejs Kruks uzskata krīzi, kas pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas likusi pārvērtēt sabiedrības un valsts uzbūves principus.
Vismaz attiecībā uz savām finansēm visoptimistiskākie iedzīvotāji dzīvo Rīgā, bet pesimistiskākie - Vidzemē, šādu ieskatu par iedzīvotāju materiālā stāvokļa vērtējumu sniedz "DnB Nord Latvijas barometrs".
Latvijas nacionālā lidsabiedrība AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") nākamgad necer uz Baltijas valstu pasažieriem, jo ekonomiskās krīzes zemākais punkts šajā reģionā vēl nav sasniegts, biznesa portālam "Nozare.lv" skaidro "airBaltic" prezidents un līdzīpašnieks Bertolds Fliks.
Visā pasaulē piedzīvotās krīzes cēloņi galvenokārt slēpjas nevis finansiālās problēmās, bet aplamos ideālos, no kuriem redzamākais ir Rietumu pasaules kultūrā popularizētais pašpietiekama un pašpiepildīta cilvēka tēls, kas ne no viena nav atkarīgs un nevienam nav pateicību parādā.
Lagzdas vēl pirms pāris gadiem sevi sāka pieskaitīt vidusšķirai, un likās, ka otrreiz nekas tik skumjš kā Kuldīgas slavenās finiera rūpnīcas Vulkāns krahs vairs netiks piedzīvots. Taču šie Ziemassvētki ģimenei paliks atmiņā ar labklājības izjūtas zaudēšanu.
Pasākumi, kas veikti, reaģējot uz krīzi, un ES finansiālais atbalsts palīdzējuši stāties pretim nelabvēlīgajām sekām, kas saistītas ar darba tirgu sarukumu 2009. gadā – tā teikts šodien publicētajā Komisijas ziņojumā.
16.decembrī Banku augstskolas Biznesa un finanšu pētniecības centrs un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā rīko diskusiju "Uzņēmējdarbības uzsākšana kā risinājums Latvijas pašreizējā sociālajā situācijā".
Iespējams, jau janvārī valdībai būs jālemj par naudas ieguldīšanu AS "Parex banka" pamatkapitālā, jo banka strādā ar zaudējumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" prognozē Latvijas Bankas prezidents Imārs Rimšēvičs.
Pat ja Latvijas sabiedrību sanikno valdībā un Saeimā pieņemtiem lēmumi, iedzīvotāju vidū joprojām trūkst vienprātības, lai sarīkotu vērienīgas protesta akcijas, uzskata aģentūras LETA aptaujātie eksperti.
Īrijas nākamā gada budžeta izdevumi ir samazināti par vairāk nekā četriem miljardiem eiro. Ietaupīšana notikusi uz valsts iestādēs nodarbināto algu un sociālo pabalstu samazinājuma rēķina, savukārt nodokļi nav palielināti.
Latvijas pārtikas ražotājiem ir ļoti labas perspektīvas sadarbībai ar Gruziju, pēc darba vizītes šajā valstī secinājis ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).
Tā kā nākamajā gadā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā atvēlētie līdzekļi mācību literatūras iegādei saruks līdz 0,69 latiem uz vienu izglītības iestādes audzēkni, ministrija apsver iespēju nākamgad naudu uz novadiem nepārskaitīt, tā vietā veidojot visām skolām vienu kopīgu elektronisku mācību līdzekli.
010.gadā paredzams centrālās valdības parāda pieaugums par aptuveni 2,2 miljardiem latu un gada beigās uzskaites vērtībā tā apjoms prognozēts 7,008 miljardi latu jeb 59% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Finanšu ministrijas (FM) prognozes.