Statistika bezkaislīgi ziņo par cilvēku skaita pieaugumu, kuriem nav darba un beidzies arī bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņš, taču klusē par to, kā šādiem cilvēkiem izdzīvot, vēl jo grūtāk, – ja audzināmi bērni.
"Pārdodu savas olnīcas. Cena 15 000 latu." Šāds šokējošs sludinājums 9. februārī parādījās vienā no lielākajiem sludinājumu portāliem Latvijā.
Turpat sludinājuma paplašinātajā tekstā jēkabpiliete Līga raksta: "Esmu jauna veselīga sieviete un pārdodu savas olnīcas, jo esmu nonākusi pamatīgā finanšu krīzē un nezinu, ko darīt tālāk un kā audzināt savu dēliņu, un maksāt komunālos pakalpojumus. Krīze ir nežēlīga, un esmu arī bezdarbniece, labu prātu strādātu, bet nav kur. Tādēļ izlēmu pārdot savas olnīcas, gan jau atradīsies kāda sieviete, kam tādas ir vajadzīgas."
Vientuļo māmiņu Līgu Neatkarīgā sastapa Jēkabpils Ģimenes atbalsta centrā (JĢAC), kur viņa jau vairākas dienas pēc izvākšanās no dzīvokļa mitinās kopā ar savu septiņgadīgo dēlu.
Kā dzīvot?
"Esmu pamatīgā krīzē. Parāds par dzīvokli sasniedzis jau 222 latus. Vēl 40 lati jāmaksā par bērnudārzu. Mājas saimnieks teica – ja nesamaksāšu, iesūdzēs mani tiesā. Tā nu esmu šeit ar visu iedzīvi," stāsta jaunā sieviete, kura pašlaik piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras projektā Darba praktizēšana ar stipendiju, saņemot 100 latus mēnesī, taču ar to nepietiekot, lai nomaksātu komunālos maksājumus un kopā ar dēlu izdzīvotu. Līga stāsta, ka 14. aprīlī beigsies arī šī iespēja nopelnīt iztikas līdzekļus, un tālāk viņa nezina, kur atrast darbu, jo meklējusi to arī iepriekš. Uz darbu par 100 latu stipendiju viņa varēs pieteikties tikai pēc gada. "Kā dzīvot un ko darīt – tas nevienu neinteresē," skaidro bezdarbniece. Neviens interesents uz sludinājumu, ko ievietot spiedusi bezcerība, gan neesot atsaucies. Visticamāk, sieviete vēlējusies pārdot olšūnas, ko plaši izmanto mākslīgajā apaugļošanā, bet olnīcu transplantācija veikta netiek.
Līga pastāstīja, ka apguvusi pavāra profesiju un strādājusi šajā arodā kādā mācību centrā Valmieras pusē, tad pārcēlusies uz Aizkraukli, bet jau piekto gadu dzīvo Jēkabpilī. Arī te atradusi iespēju strādāt par pavāri, bet no pērnā gada 1. jūnija kopā ar vēl diviem darbiniekiem atlaista. Līga, turpmākajos mēnešos nav atradusi darbu, beidzoties bezdarbnieka pabalsta maksājumiem, palīdzību meklējusi Jēkabpils pilsētas domes sociālajā dienestā.
Palīdz arī māmiņām
"Šādu gadījumu skaits pieaug. Vēl pērn Ģimenes atbalsta centrā tika uzņemti tikai bērni, bet tagad aizvien biežāk uzņemam bērnus kopā ar mammām, jo nav darba un sarežģījušās arī personiskās attiecības," stāsta JĢAC vadītāja Aija Eglīte. "Pašlaik centrā mīt četras vientuļas mammas ar bērniem, kurām vīri it kā skaitās, bet viņas spiestas iet prom. 15 no 18 centra vietām jau ir aizņemtas. Situācija ir kritiska, jo gadījumu skaits, kad nākas palīdzēt, turpina palielināties." Sievietes stāsta, ka no vīra jāpieredz pastāvīga vardarbība, tāpēc viņas spiestas aiziet no dzīvesvietas. Kamēr tiek atrasts risinājums jeb sociālais dzīvoklis, sievietes ar bērniem līdz pat pusgadam var mitināties krīzes centrā. Tur sociālo dzīvokli šobrīd gaida arī viena mamma ar zīdainīti. Kā norāda A. Eglīte, centra iemītniekiem ir vajadzīga arī psihologa palīdzība, ko pašlaik nodrošināt nevarot. Līgas septiņgadīgajam dēlam vajadzētu iet 1. klasē, taču puika neesot laikus skolai sagatavots.
Jēkabpils pilsētas domes sociālā dienesta vadītājs Juris Tužikovs Neatkarīgajai skaidro, ka Līgai ar dēlu piedāvāts sociālais dzīvoklis Kaļķu ielā, taču viņa no tā atteikusies. Sociālais dzīvoklis viņai nemaksātu vairāk kā 30 latus mēnesī, turpretim saimnieka mājā līdz šim viņa maksājusi apmēram 100 latus mēnesī. "Esmu šo dzīvokli redzējusi. To bieži apciemo policija. Jau tur ieejot, skaidrs, ka mājas iemītnieki daudz lieto alkoholu. Turklāt virtuve, vannas istaba un tualete ir visiem kopīga. Kā es varu zināt, ar ko katrs ir slims? Kā es šādā vietā varu dzīvot ar bērnu?" ir sašutusi jaunā sieviete.
Izmanto savu stāvokli
Taču pašvaldības sociālā dienesta vadītājam J. Tužikovam ir savs viedoklis: "Ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību, ievietojot šokējošo sludinājumu, sieviete gribēja sev pievērst sabiedrības uzmanību, lai visi viņai metas palīdzēt, tā panākot to, ko nemaz nav pelnījusi. Viņa izmanto savu stāvokli, lai manipulētu, grib panākt, lai Jēkabpils pilsētas pašvaldība nomaksā viņas vairāk nekā 200 latu parādu par dzīvokli. Iespējams, ka savas olnīcas vai citu orgānu viņa pārdot pašlaik nevar," saka J. Tužikovs. Pirms tam Līgai Jēkabpils sociālais dienests piedāvājis segt daļu no komunālajiem maksājumiem par dzīvokli, kurā viņa mitinājusies, taču noskaidrojies, ka viņa mītnes vietā nav deklarējusies, tāpēc maksāt par dzīvokli pašvaldības sociālie dienesti nemaz nav tiesīgi.
Kamēr tiks rasta cita iespēja, Līga ar dēlu līdz pusgadam var mitināties JĢAC, kur ar bērniem nodarbojas sociālais pedagogs, centra iemītnieki četras reizes dienā saņem siltu bezmaksas ēdienu, veļa tiek izmazgāta un viņi tiek iespēju robežās aprūpēti, taču tikai uz laiku. Katram no viņiem savas problēmas nāksies risināt pašiem. "Diemžēl Līga nav patstāvīgai dzīvei gatava, par ko liecina arī biežā dzīvesvietu maiņa," secina JĢAC vadītāja.